KNAB darbība rāda – ja amatus dala politiķi no ZZS, tad tas skaitās noziegums, ja valdošās koalīcijas pārstāvji – tad tās ir politiskās sarunas, analizējot tā saukto Dobeles precedentu, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Kā zināms, KNAB sācis kriminālprocesu par kukuļošanu pret diviem Saeimas deputātiem - Ralfu Nemiro (frakcija “Neatkarīgie”) un Viktoru Valaini (ZZS).
Lai panāktu varas maiņu Dobelē, ZZS Saeimas frakcijas telpās uz tikšanos ar deputātiem V. Valaini un Uldi Auguli bija ieradies R. Nemiro ar savu palīgu un Dobeles domnieku Māri Feldmani. Viņi runājuši par amatu sadali Dobeles pašvaldībā.
Neatkarīgā M. Bendikam lūdza izskaidrot, vai patiešām Saeimas deputāti uzskatāmi par noziedzīgu darbību veikušiem, ja viņi risina politiskas sarunas par amatu sadali, un vai šāda veida sarunas pamatoti salīdzināmas ar tā saukto “Jūrmalgeitu”.
M. Bendiks skaidroja: “Tur jau ir tas “skaistums”, un tas “skaistums” nebija tik liels, kamēr svētdienas atmaskojošie sabiedriskās TV raidījumi izstāstīja, ka ir uzstādījums - Dobeles gadījums ir tā pati “Jūrmalgeita”, tikai bez naudas. Ka notikušās politiķu sarunas par varas maiņu Dobelē esot kukuļa solīšana, jo starp sarunas veikušajiem politiķiem nav koalīcijas līguma. Būtu koalīcijas līgums, tad tās nepārprotami būtu politiskas sarunas!
Tagad zem ledus parauts Valainis un Nemiro. Izrādās, politiskas sarunas drīkst notikt tikai uz parakstīta koalīcijas līguma pamata! Pēc šīs loģikas divas trešdaļas pašvaldību deputātu tagad būtu jāsasēdina cietumos, jo es apšaubu, ka vairumā pašvaldību ir noslēgti koalīcijas līgumi!
Arī veidojot valdību, koalīcijas līgums tiek parakstīts tikai tad, kad amati jau sadalīti. Tātad arī ministri un valdošo partiju vadītāji ir jāliek cietumā.
Svarīgākā pazīme, kad amatu dalīšana ir uzskatāma par noziegumu - tas ir tad, ja to dara ZZS, nevis koalīcijas partijas. Ja amatus dala apvienība “Attīstībai/Par”, tad tas ir politiskais process. Lūk, galvenā atšķirība. Tajā brīdī, kad varas spēki nedaudz pamainīsies, tad tagadējā koalīcija apjautīs, ka paši sev ir ietaisījuši spožu nākotni. Tādēļ es uz notiekošo raugos ar pilnīgu mieru.
Bet šāds korupcijas traktējums rāda KNAB pilnīgo pajolismu. Piemēram, viņiem bija ziņojums par Ilmāru Rimšēviču. Nekādu naudu neviens nebija redzējis, bet Rimšēviču vismaz uz divām naktīm ielika cietumā. Un tas notika uz vienkāršas kļauzes pamata. Medijos publiskotas Māra Mičerevska liecības par to, kā ir pārkāpts partiju finansēšanas likums kriminālā līmenī. Tur KNAB nedara neko. Taču iesēdināja bijušo Valsts prezidenta kancelejas direktoru Ivaru Milleru par to, ka viņa firmas īpašnieks bija devis rīkojumu pārskaitīt ziedojumu biatlona federācijai. Tur gan KNAB rokas ir pietiekami garas. Taču nedaudz pakutināt zaglīgo un melīgo Pūci - to nē. Ir skaidrs, ka viņš ir zadzis, jo Rīgas autostāvvietu caurlaižu lietā Staķis iedeva izšķirošos pierādījumus. Viņš ir ne tikai melīgs, bet arī sīki zaglīgs. Viņš dabū to caurlaidi par brīvu, bet pašvaldībai tā maksā aptuveni četrus simtus eiro. Kad Pūce tika pilnībā atmaskots, izrādījās, ka viņš pats varēja uzrakstīt iesniegumu un šo caurlaidi dabūt par 43 eiro. Katru caurlaides izmantošanas mēnesi viņš ir nodarījis zaudējumu pilsētas budžetam desmitkārt lielāku nekā pati pakalpojuma reālā vērtība. Izrādās, ka KNAB šajā gadījumā nav spējīgs izdarīt neko. Atminēsimies Uģa Magoņa lietu. Viņa auto bagāžniekā esot bijis iekrauts pusmiljons eiro. Kad pie aizturēšanas naudu izņēma, izrādījās, ka ir vien 499 500 eiro. Kaut kā tā viena banknote bija pazudusi. Sanāk, viņi pat naudu nespēj ne novaktēt, ne saskaitīt, lai paši vienu banknoti nenospertu. Sapratu, ka Magonis jau pirmajā instancē ir attaisnots. Tas liecina par kvalitāti, ar kādu KNAB startē. Viņi ir pilnīgākie jampampiņi. Ir redzams, ka viņi nefunkcionē. Īstenībā viņi nevienu neapmierina. Ja tas tā turpināsies, arī šajā jomā gan jau būs pārmaiņas. Nevar ilgstoši funkcionēt institūcija, kurai ir milzu iespējas, bet kura nevienu neapmierina.
Vai tad iepriekš visus apmierināja?
Juraša un Strīķes laikā viņi vismaz paši sevi apmierināja ar visādu sarunu ierastiem, kuri netika tālāk laisti tautās. To Taureņu pirts ierakstu būtība jau bija tāda, lai Jurašs un Strīķe, lai viņai vieglas smiltis, runātājus varētu turēt īsajā pavadā. Kad jaunais KNAB priekšnieks taisīja revīziju un to ieraudzīja, viņš vaicāja: “Kas tas tāds, kāpēc nekas nav darīts?” Atbilde bija: “A vot, tā gadījās.”
