Izpēte

70 tūkstoši eiro kampaņai “2 miljoni iemeslu vakcinēties”, 80 tūkstoši eiro kampaņai “Es gribu vasaru!”, 119 tūkstoši eiro kampaņai “Drošs paliek drošs”. Tās ir tikai dažas no kampaņām, ar kurām iedzīvotāji tiek mudināti vēl paciesties, vakcinēties, braukt ar riteni autobusa vietā, droši iepirkties. Valsts tērē tūkstošiem eiro reklāmas kampaņām, kas cilvēkus īsti neuzrunā. Vairākos konkursos ir uzvarējis SIA “McCann Rīga”, kuras īpašnieks pēdējo astoņu gadu laikā “Latvijas attīstībai” un “Attīstībai/Par!” ziedojis 96 729 eiro. “McCann Rīga” ir arī Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas viena no iepriekšējām darba vietām.

5. jūnijā noteiktajās pašvaldību vēlēšanā iedzīvotāji varēs paust attieksmi arī pret sabiedriskā autotransporta likvidēšanas plānu, ko realizē Jaunās konservatīvās partijas ieliktais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Aizbildinoties ar Eiropas zaļo kursu un nepieciešamību samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem tuvākajos gados tiks būtiski pasliktināta dzīves kvalitāte. Mežiem bagātā piejūras ainava tiks piesārņota ar milzīgiem – pusotra simta metru un vēl augstākiem industriāliem objektiem. Vēja turbīnām. Aprīlī sākta būvniecība Ventspils novada Tārgalē.

Valsts galveno finanšu izlūci Ilzi Znotiņu nokaitinājis likumdošanas lēnais process un jo īpaši Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kas atļaujas iesniegt dažādus priekšlikumus. Tomēr grozījumu izskatīšana netīrās naudas apkarošanas likumā turpina savu līdzšinējo gaitu. Tā netiks nedz sasteigta, nedz arī Eglītim mute ciet aiztaisīta. Atbildīgās komisijas vadītājs Juris Rancāns uzskata, ka FID kurina nevajadzīgas emocijas.

Šonedēļ visā Latvijā sāk vakcinēt skolotājus. No vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku aktīvi savu nostāju un vēlmi vakcinēties pauduši nepilni 12 000 pedagogu un citu skolas darbinieku. Tomēr arī pedagogu vakcinācija ir sadalīta divās kārtās, un pirmie vakcīnu saņems nevis tie, kuri jau reģistrējušies, bet vispirms vakcinēs tos skolotājus, kuri atsākuši darbu klātienē, skolotājus, kuri māca pirmo līdz sesto klašu un 12. klašu skolēnus.

Lai gan masu vakcinācijas centri līdz šim ir strādājuši vien dažas dienas un daļa vispār vēl nav atvērusies, Veselības ministrija prasa valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 5,5 miljonus eiro šo centru izveides un uzturēšanas izmaksām. Ar šo summu plānots iztikt līdz 30. augustam. Ik mēnesi centru uzturēšana prasa no valsts 1,1 miljonu eiro.

Lai gan veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē 8. aprīli paziņoja: “Es esmu arī pieņēmis lēmumu pārcelt valsts sekretāri zemākā amatā,” – Neatkarīgā saņēma Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbraško vēstuli, kurā viņa lūdz atsaukt 8. aprīlī publicēto informāciju par to, ka viņas pazemināšana amatā sekojusi dienesta izmeklēšanai un disciplinārlietai saistībā ar vakcīnu iepirkumu.

Tāpat kā Satversmes aizsardzības birojs arī Valsts drošības dienests (VDD) publiskojis pārskatu par 2020. gada aktualitātēm, ciktāl to pieļauj nepieciešamība aizsargāt valsts noslēpumu. Ir lietas, kas abu specdienestu ziņojumos pārklājas, taču vismaz viena VDD atspoguļota problēma ir īpašas uzmanības vērta. Sabiedrībā par to jāceļ trauksme: Latvijas jauniešu vidē novēroti centieni izplatīt komunisma ideoloģiju.

Patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāts tā sauktais zaļais sertifikāts jeb Covid-19 pase, kas atvieglos pārvietošanos. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rīcībā esošo informāciju, vairākas Eiropas valstis ir gatavas šo sertifikātu ieviest jau maija sākumā, bet Latvija tikai augustā – visvēlāk no visām ES valstīm. Vai tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji līdz tam laikam nevarēs spert kāju ārpus Latvijas?

Veselības ministrija ir publiskojusi dienesta pārbaudes materiālus par vakcīnu iepirkumu. Izmantojot šos datus un bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles publiskoto saraksti vakcīnu iepirkuma laikā, esam rekonstruējuši notikumu gaitu pagājušā gada 21. un 22. decembrī – laikā, kad “Pfizer/BioNTech” Latvijai papildus piedāvāja 420 707 vakcīnu devas, no kurām Latvija pasūtīja vien 100 000.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēmusi rājienu disciplinārlietā par vakcīnu iepirkumu procesu, tomēr, ņemot vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, viņai ir piedāvātas vismaz divas iespējas turpināt strādāt valsts civildienestā, turklāt kādas iestādes vadībā.

Satversmes aizsardzības birojs publiskojis ikgadējo pārskatu. Ja tāda nebūtu, sabiedrība nemaz neuzzinātu, ka Latvijā čum un mudž no visādiem ārzemju aģentiem, kas darbojas mūsu teritorijā, lai kaitētu Latvijas valstij, Eiropas Savienībai un NATO.

Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem, un par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms paša politiķa grāmatā “Pieskāriens”.

Pat trūcīgā Latvijas valdība beidzot tomēr sākusi dalīt naudu tādā apjomā un saņēmēju loka plašumā, kāds pirms pāris mēnešiem pat sapņos nerādījās.

Dāsni dāļājot padomus ar Latvijas valodas politiku un pilsonību saistītos jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Padome ignorē faktu, ka Latvijā vēsturiski ir saglabājusies liela cilvēku grupa, kas negrib runāt latviešu valodā, negrib iekļauties latviešu sabiedrībā, negrib arī Latvijas pilsonību, jo svarīgāki par šiem labumiem ir Krievijas pensija un biedra Putina uzrunas 9. maijā.

Vakcinācijas projekta biroja deviņu darbinieku kopējais atalgojums līdz 28. martam, tas ir par 41 dienu, valstij izmaksājis 74 697 eiro. Savukārt biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām algā aprēķināti 10 396,47 eiro, liecina 1. aprīļa Ministru kabineta sēdē iesniegtie Veselības ministrijas (VM) dokumenti.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Saeimas sēdē, atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova (“Saskaņa”) repliku, norādījis, ka galvenais ļaunums Latvijas ekonomikai līdz šim bijis tranzītbizness.

Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā grāmatā “Pieskāriens”.

Latvijas lielākajām slimnīcām pagājušajā un arī šajā gadā piešķirti ievērojami naudas līdzekļi slimnīcu darba stiprināšanai. Valsts kontrole, veicot pārbaudi par pagājušajā gadā šīm slimnīcām piešķirtajiem 15 miljoniem eiro, secinājusi, ka lēmumu pieņemšana ir izsekojama un medicīniskās iekārtas iegādātas caurspīdīgā procesā.

Apvienoto Nāciju Organizācija nav vienīgā starptautiskā institūcija, kas Latvijai dod kaitīgus padomus tik jutīgajos valodas politikas jautājumos. Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja martā pieņēmusi rezolūciju, kurā Latvija tiek skarbi kritizēta par valsts valodas prasībām un pamācīta, ka vēl vairāk nepieciešams paplašināt krievu valodas lietojumu.

Lielajos masu vakcinācijas centros Lieldienās vakcinēts par aptuveni 30% mazāk, nekā tas bija plānots, un piecas mazāk nekā atvērto vakcinācijas centru jauda. To nepilnīga izmantošana ir neizdevīga gan valstij, jo par telpām ir jāmaksā īre un jāapmaksā apkalpojošā personāla darbs, gan arī vakcinētājiem, jo viņu apmaksa ir tieši atkarīga no vakcinēto skaita. Nemaz nerunājot par to, ka vakcinācijas lēnais temps attālina to brīdi, kad Latvijā varētu sasniegt kolektīvo imunitāti un dzīve beidzot varētu atgriezties normālās sliedēs.

Valdība nolēmusi mainīt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru. Lielākajai daļai ģimeņu pabalsts no nākamā gada palielināsies. Tomēr Labklājības ministrija atzīst, ka pabalsts samazināsies tām ģimenēm, kuras pašlaik saņem to atbilstoši bērna kārtas skaitam ģimenē, jo jaunajā sistēmā šiem bērniem vairs netiks piemērots kārtas numurs, bet gan piemērots pabalsta apmērs atkarībā no tā, cik bērnu ir vecāku aprūpē. Pēc ministrijas aprēķiniem pabalsts samazināsies 17 500 bērniem.