Ziemassvētku mielasts šogad izmaksās dārgi

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Neskatoties uz pirmssvētku drudzi, ko šogad vēl pastiprināja veikalu dalīšana “sarkanā” un “zaļā” režīma veikalos, šovakar daudzas ģimenes sēdīsies pie mielasta galda. Neatkarīgā ik gadu pēta pārtikas cenu izmaiņu tendences. Šogad svētku galds, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, izmaksās dārgāk nekā pērn.

Arī šogad pandēmijas un ierobežojumu dēļ ziemas gaidītāko svētku svinēšana notiks mājas - 86% respondentu Ziemassvētkus plāno pavadīt mājās kopā ar ģimeni, vairumam svētku sajūtu uzburot, gatavojot kopīgu maltīti, liecina “Maxima Latvija” veiktā aptauja. Šogad 30% respondentu plāno atvēlēt svētku maltītei vairāk līdzekļu nekā pērn, tērējot vidēji no 41 līdz 61 eiro. Pēc aptaujas dalībnieku domām, visizaicinošākais svētku galda produktu sagādē būs rindas pie veikaliem un laika plānošana, lai paspētu iegādāties visu laikā.

“Ziemassvētki vienmēr ir bijuši gada sirsnīgākie un ģimeniskākie svētki, kuros lielākais uzsvars tiek likts uz savu mīļo iepriecināšanu, tāpēc jau laikus sākām rūpēties par piemērotu svētku piedāvājumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. To, ka nepieciešamas savlaicīgas rūpes par piedāvājumu sagādāšanu svētkiem, liecina arī aptaujas rezultāti - 40% iedzīvotāju dāvanas sāka iegādāties jau decembra sākumā, tomēr pastāv tendence tās iegādāties arī pēdējā nedēļā pirms svētkiem (18%) vai arī pavisam agri - novembrī (21%). Nav noslēpums, ka Ziemassvētkos neatņemama sastāvdaļa ir kopīgas maltītes gatavošana, tāpēc esam parūpējušies par plašu Ziemassvētku produktu sortimentu, kā arī plašu piedāvājumu par izdevīgām cenām virknei iecienītu un kvalitatīvu vietējo un pasaules zīmolu produktu,” stāsta “Maxima Latvija” Iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala.

Aptaujātie atzīst, ka produktus svētku galdam plāno sagādāt nedēļu pirms Ziemassvētkiem (47%) un dienu pirms Ziemassvētkiem (46%), savukārt 4% plāno iegādāties tiešsaistes platformā.

Svētku galdā - tradicionāli vietējie ēdieni

Aptaujas dati liecina, ka produkti, bez kuriem nav iedomājams Ziemassvētku galds, ir piparkūkas, mandarīni, speķa pīrāgi, štovēti kāposti, kā arī pelēkie zirņi. Svētku mielastam cilvēki sarūpē arī rasolu, cūkas cepeti, kā arī neiztikt bez dažādām svētku konfektēm.

Šogad, pārtikas produktiem sadārdzinoties pasaules līmenī, arī Latvijā pārtika gada beigās ir kļuvusi dārgāka.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka daži produkti, piemēram, kartupeļi, gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eļļas vidējās cenas kāpušas par 33%, jogurta vidējās cenas - par 22%.

Pīrādziņu gatavošanai nepieciešamo kviešu miltu vidējās cenas no pagājušā gada decembra līdz šā gada novembrim pieaugušas no 0,76 eiro/kg līdz 0,90 eiro/kg, sviesta cenas - no 10,18 eiro/kg līdz 10,74 eiro/kg, piena vidējās cenas - no 0,83 eiro/l līdz 0,97 eiro/l, sīpolu vidējās cenas - no 0,49 līdz 0,66 eiro/kg.

Savukārt cūkgaļa kļuvusi lētāka - no 5,46 eiro/kg līdz 4,91 eiro/kg.

Cukurs, kas ir nepieciešams piparkūku mīklas gatavošanai, sadārdzinājies no 0,74 eiro/kg līdz 0,76 eiro/kg. Medus cenas kāpušas no 8,44 līdz 8,84 eiro/kg.

Sadārdzinājušies arī kāposti (no 0,43 līdz 0,58 eiro/kg) un kartupeļi (no 0,40 līdz 0,60 eiro/kg).

Arī portāls “ZiniCenu” ik dienu seko līdzi pārtikas cenu izmaiņām lielākajās pārtikas veikalu ķēdēs. Portāla dati liecina, ka kopš šā gada februāra kartupeļu vidējā cena ir pieaugusi teju divas reizes, savukārt rīsu cenas kāpušas par aptuveni 40%.

Turklāt jārēķinās, ka mājsaimniecībās, kurās maltīte tiek gatavota uz elektriskās plīts vai elektriskajā cepeškrāsnī, pieaugušas arī elektroenerģijas izmaksas.

Sirdssiltuma svētki

Ziemassvētki ir arī sirdssiltuma svētki. Šajos Ziemassvētkos labdarības biedrība “Palīdzēsim viens otram” kopā ar pārtikas un ikdienas preču internetveikalu “Barbora.lv” aicināja sarūpēt saldumu paciņas bērniem no internātskolām.

“Palīdzēsim viens otram” pārstāve Jūlija Mežecka skaidro: “Katru dienu saņemam trīs līdz piecus palīgā saucienus. Mēs esam priecīgi par šo kopējo sadarbību Ziemassvētku laikā un vēlamies aicināt atbalstīt bērnus un ģimenes visa gada garumā, jo vajadzība pēc palīdzība neizzūd arī pēc svētku laika!”

Labdarības akcijas “Kļūsti par Ziemassvētku vēstnesi!" galvenie varoņi ir 95 bērni no Antūžu pamatskolas, “Mūsumājas” Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centra, Tukuma novada speciālās izglītības iestādes, Zasas vidusskolas internāta, Valdemāra pamatskolas un Biržu internātpamatskolas, kuri šajos svētkos radījuši Ziemassvētku apsveikumu kartītes, kas tiek dāvinātas visiem “Barbora.lv” klientiem.

“Sirds siltums, kas mājo bērnos, ir īsts svētku piepildījums. Esam kopīgi radījuši sirdsmīļu projektu, kas sagādās svētku sajūtu gan mūsu klientiem, gan bērniem. Kaut arī šis ir tikai neliels solis ceļā uz svētku sajūtu, esam gandarīti par iespēju būt daļa no šī projekta,” atklāj “Barbora.lv Latvija” vadītāja Sanita Bērziņa.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.