Atšķirībā no citām reģiona valstīm Latvijas aizsardzība pilnībā balstās uz brīvprātību – gribi, ej un strādā par pilnas slodzes karavīru, gribi – stājies Zemessardzē un sargā Latviju no pamatdarba brīvajā laikā. Un tikai no 2024. gada valsts aizsardzības sistēmas arhitektūrā parādīsies pirmais obligātuma elements – valsts aizsardzības mācība kā obligāts izglītības priekšmets.
Pašlaik valsts aizsardzības mācību jaunieši apgūst brīvprātīgi, taču ar katru gadu aug gan skolu skaits, kur šis priekšmets tiek piedāvāts, gan audzēkņu vairāk, kas to izvēlas. Savukārt Jaunsardzē aizsardzības iemaņas apgūstamas padziļināti. Kā jau visu izglītības procesu kopumā, arī aizsardzības mācību norisi negatīvi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi un attālinātās mācību stundas. Aizsardzības apmācību procesā īpaša nozīme ir praktiskajam darbam - nodarbībām ārpus telpām, pārgājieniem, nometnēm. Tieši šī iespēja pamudina jauniešus iesaistīties un viņu vecākus šo izvēli atbalstīt. Atliek cerēt, ka 2022. gadā viss noritēs pēc plāna un Jaunsardzes centram izdosies audzēt jaunsargu skaitu līdz septiņiem tūkstošiem.
Bet šobrīd valsts aizsardzības mācības panākumu statistika ir šāda.
2021./2022. mācību gadā valsts aizsardzības mācību kā izvēles interešu izglītības priekšmetu pasniedz 97 Latvijas skolās 5360 skolēniem. Iepriekšējā mācību gadā valsts aizsardzības mācību apguva aptuveni 1900 skolēnu 68 Latvijas skolās. Tas liecina par pieaugošu interesi. Nākamajā, 2022./2023. mācību gadā valsts aizsardzības mācību apgūs ap 17 850 skolēnu, bet 2024./2025. un turpmākajos mācību gados, kad aizsardzības mācība būs obligāta - ik gadu valsts aizsardzības pamati tiks iedoti 40 500 jauniešiem.
Publiskajā telpā diskusija par bērnu un jauniešu apmācīšanu aizsardzības zinībās sākotnēji izvērtās visai primitīva - bērniem nedrīkstot pat rādīt ieročus, jo tie traumēs viņu psihi. Bet kur tādā gadījumā ņemt karavīrus, importēt, vai? Un to parādīja arī Izglītības ministrijas sākotnējā pretestība šī mācību priekšmeta ieviešanai. Kopā ar bariņu tā dēvēto pilsoniskās sabiedrības jaunatnes organizāciju ministrija un Jaunā konservatīvā partija centās vispirms apturēt Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma virzību, bet pēc tam iekļaut tajā visādas muļķības, kam ar valsts aizsardzību nav nekādas saistības, lai tikai nevaldības organizācijas varētu piezīsties jaunā mācību priekšmeta budžetam. Nav arī nekāds brīnums. Apmācāmo būs ļoti daudz, instruktoru arī - nepieciešami 270 pasniedzēju, un budžets būs liels. Valsts aizsardzības mācības ieviešanai nākamajam gadam piešķirti 1,5 miljoni eiro, bet no 2025. gada, kad šī programma būs obligāta un sasniegs savu maksimālo jaudu, ik gadu tās īstenošanai plānots piešķirt 3,9 miljonus eiro.
Lai gan centās ļoti, tomēr “Šuplinskai neizdevās noairēt valsts aizsardzības mācību" . Un labi, ka tā, jo šis nav mazsvarīgs stāsts par viena mācību priekšmeta ieviešanu vai neieviešanu skolu saturā. Runa ir par valsts drošību, jo darbs ar jaunatni šodien ir pamats rekrutēšanai nākotnē. Ja valstī netiek ieviests obligātais militārais dienests, un pagaidām tas galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ netiek darīts, jaunie cilvēki valsts aizsardzībā jāieinteresē un jāiesaista caur skolu sistēmu.
Latvijas valsts visaptverošās aizsardzības koncepts tiek balstīts uz spēcīgu profesionālo dienestu, Zemessardzi un aizsardzības apmācību skolu jauniešiem.
Bet tiem, kuri raizējas par bērnu psihi, ka jaunie cilvēki ieraudzīs triecienšauteni un kļūs par gara invalīdiem uz mūžu, var droši apgalvot ka tā nav. Gluži otrādi - valsts aizsardzības mācībā bērniem tiek iedotas tādas zināšanas un iemaņas, kas garīgi un fiziski nostiprina jauniešus. To atzīst arī Latvijā pazīstamākais pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Intervijā Aizsardzības ministrijas portālam “Sargs” Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs stāsta, ka pats dažus gadus dienējis Zemessardzē un tagad bieži vien arī jauniešiem iesakot stāties Jaunsardzē. Īpaši tiem, kuriem ir uzvedības un disciplīnas grūtības, kā arī bērniem, kas aug šķirtās ģimenēs, kur viņus audzina tikai mamma. Īpaši jau zēniem pusaudžu vecumā ir nepieciešama arī sava dzimuma pieredze: “Jaunsardze ir viena no organizācijām, kas jaunietim var dot gan noderīgas praktiskas iemaņas, gan iespēju būt vidē, kurā ir arī citi vīrieši, kas viņiem var ko iemācīt un parādīt.” No šāda viedokļa raugoties, ieceri visās Latvijas vidusskolās ieviest obligāto valsts aizsardzības mācību psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs vērtē pozitīvi, jo tas lielā mērā atbildēs uz jauniešu vajadzībām, kuras līdz šim skolās netika apmierinātas - vajadzība pēc aktivitātes, pēc vērtību orientētas pieejas, kopības izjūtas un kontakta ar pieaugušajiem. “Ideoloģiju un vērtības nevar iemācīt tikai pastāstot. Tās pusaudži uzņem, redzot, kā dzīvo un rīkojas viņiem svarīgi cilvēki apkārt. Tādā ziņā aizvest viņus meža pārgājienā un nodemonstrēt, ko nozīmē, piemēram, lojalitāte un atbildība pret citiem, būtu daudz vērtīgāk nekā viņam par to tikai stāstīt.”
Bet armiju šajā stāstā interesē, lai par spēcīgām personībā izaugušie jaunie cilvēki ne tikai būtu lojāli viens otram un savai valstij, bet arī mācētu aizsargāt šīs kopīgās vērtības. Lai, pienākot X stundai, viņi nebūtu jāapmāca no nulles. Tam vienkārši nebūs laika. Un laiki tagad ir visai nemierīgi.
