Vēja un OIK enerģētikas vētrainā attīstība Latvijā nonākusi pretrunā ne vien vides un vietējo kopienu interesēm, bet arī rada potenciālu traucējumu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas NATINAMDS darbībai. Šī sistēma nodrošina patrulēšanu un pretraķešu vairoga darbību Latvijas un NATO gaisa telpā. Vēja parku izbūve var radīt fiziskus aizēnojumus gaisa telpas novērošanas un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
Šobrīd runa ir par diviem militārajiem objektiem Kurzemes piekrastē, kas steigšus jāpasargā no iecerētā vējdzirnavu meža - “Čalas” un “Jūrmalciems”. Un vēl turbīnu radītais ētera piesārņojums apdraud Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra novērojumu kvalitāti. Tas traucēs Irbenes antenām, kuru pamatdarbs ir sekot kosmosa kuģu atlūzām Zemes orbītā. Problēma ir nopietna. No vienas puses - Eiropas zaļais kurss un pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas, ko šobrīd sevišķi aktīvi lobē daži vēja enerģijas miljonāri, no otras - Latvijas valsts fiziskā drošība un plašākas sabiedrības intereses. Neatkarīgā jau vēstīja, ka rindās uz būvatļaujām pašlaik gaida padsmit vēja parki ar plānoto turbīnu skaitu virs tūkstoša, un lielākā daļa no tām atradīsies Kurzemē. Iecerētas arī jūrā.
Nule Vides pārraudzības valsts birojs izdevis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu vēl vienai milzīgai vēja fermai Ventspils novadā. Uzņēmums “Envirsus” Ventspils novada Užavas, Vārves un Ziru pagastu teritorijās grasās uzsliet 96 vēja elektrostacijas ar maksimālo augstumu līdz 270 metriem. Šobrīd deklarētais patiesais labuma guvējs no šī projekta ir Čehijas pavalstnieks Krseks Tomašs. Arī citus vēja parkus vēlas būvēt ārzemnieki, kurus maz interesē Latvijas nacionālās intereses. Tāpēc tās jāaizstāv vietējiem politiķiem.
Gada nogalē Ministru kabineta dokumentu apritē nonācis tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem””. Dokumentā plānots paplašināt aizsargjoslas divām jau pieminētajām teritorijām un tajos izvietotajām iekārtām, kas ir valsts noslēpuma objekti.
Lūk, kā problēma skaidrota MK noteikumu grozījumu projekta anotācijā:
“Nacionālie bruņotie spēki veic gaisa telpas novērošanu, izmantojot militāros gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehniskos līdzekļus, un nodrošina iegūtās un apstrādātās informācijas apmaiņu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas (turpmāk - NATINAMDS) ietvaros.
Minētā informācija ir pamats NATINAMDS efektīvai darbībai un valsts gaisa telpas suverenitātes un neaizskaramības nodrošināšanai, kā arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā iesaistīto sabiedroto iznīcinātāju vadībai un kontrolei.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir novērojama aizvien pieaugoša interese un tendence attīstīt alternatīvās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja enerģiju gan Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, gan Latvijas Republikas sauszemes teritorijā. Vienlaikus šāda vēja parka izbūve varētu radīt fizisku aizēnojumus gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehniskajiem līdzekļiem, kas savukārt būtiski samazinātu NATINAMDS efektivitāti, kā arī paaugstina risku valsts aizsardzības interesēm.”
Tāpēc tagad valdība plāno palielināt aizsargjoslas platumu ap “Čalu” navigācijas tehnisko līdzekli, kas atrodas jūrā, kā arī definēt jaunu navigācijas tehnisko līdzekli Jūrmalciema militārajā bāzē, kam noteikta aizsargjosla. Ja to nedarītu un slepeno iekārtu tuvumā tiktu uzslietas vējdzirnavas vai kādi citi traucējoši objekti, pastāv arī alternatīvs risinājums, taču tas ir dārgs: “Lai mazinātu potenciālo objektu (piemēram, vēja parku) ietekmi uz navigācijas tehnisko līdzekļu darbību, proti, kompensētu gaisa telpas novērošanas pārklājuma samazināšanos, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs jāiegādājas papildu navigācijas tehniskie līdzekļi. Viena jauna navigācijas tehniskā līdzekļa iegādes un uzstādīšanas izmaksas veido aptuveni 10 miljonus eiro.” Lētāk ir noteikt un paplašināt aizsargjoslas, kurās būvēties nedrīkst. “Čalu” gadījumā aizsargjosla tiks palielināta līdz 70 kilometriem rādiusā. Savukārt Jūrmalciema militārajā bāzē aizsargjosla tiks noteikta no jauna uzstādītam radaram.
Jāpiebilst, ka publiski par abiem valsts un NATO aizsardzībai svarīgajiem objektiem, kas traucē vēja enerģētiķu iecerēm, nekas daudz nav zināms. Kā savulaik rakstīja Neatkarīgā, militārā bāze “Čalas” vecos laikos kalpoja padomju armijai kā radionovērošanas postenis raķešu bāzes vajadzībām, un trīs kilometrus tālāk te atradusies Latvijā vienīgā kodolgalviņa. 2007. gadā te sāka veidot militārās aviācijas posteni Latvijas Gaisa spēkiem.
Savukārt militārā poligona izveide Jūrmalciemā Nīcas pagastā tika apstiprināta 2017. gadā, lai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegtu iespēju trenēt pretgaisa aizsardzības spējas. Mācību laikā šeit ar raķetēm tiek šauts pa gaisa mērķiem.
***
Aizsardzības ministrijas komentārs:
“Aizsardzības ministrija (AM) kopā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau ilgstoši sadarbojas un koordinē savas politikas, lai nodrošinātu gan vēja enerģijas attīstības, gan valsts aizsardzības intereses. Viens no šādiem piemēriem ir Igaunijas - Latvijas atkrastes vēju parka kopprojekts ELWIND (Estonian - Latvian Wind), kurā ir iesaistīta arī AM, lai nodrošinātu, ka projekta ieviešanā tiek ņemti vērā valsts aizsardzības apsvērumi. Kontekstā ar šo arī AM no savas puses ir pārskatījusi tās kompetencē esošos normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka aizsardzības nozares intereses tiek ņemtas vērā, vienlaikus nosakot skaidrus un pārskatāmus nosacījumus iespējamu būvniecības projektu attīstītājiem (t.sk. vēja parkiem).
Vienas no šādām izmaiņām ir grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem”.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt izmaiņas valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehnisko līdzekļu sarakstā un precizēt to aizsargjoslu platumu.
Šādu grozījumu nepieciešamībai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tas ir saistīts ar jaunu spēju attīstību, proti, Jūrmalciemā ir izveidots jauns gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehniskais līdzeklis (radars), līdz ar to ap to ir nepieciešams noteikt jaunu aizsargjoslu.
Otrkārt, balstoties uz AM ekspertu vērtējumu un operacionāliem apsvērumiem, nepieciešams paplašināt aizsargjoslu ap Čalas radaru, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību ilgtermiņā, tajā skaitā pieaugot vēja enerģijas projektu attīstības intensitātei.
Lielākoties šādiem grozījumiem ir ietekme uz potenciālu būvniecību jūras teritorijā. Proti, grozījumi nenosaka pilnīgu aizliegumu būvniecībai aizsargjoslās, bet gan precizē, cik augstiem objektiem un kādos attālumos no konkrētiem radariem ir nepieciešams saņemt būvniecības atļauju no Aizsardzības ministrijas.
Vienlaikus kā jaunums ir piedāvājums veikt grozījumus Aizsargjoslu likumā un likumā “Par aviāciju”, paredzot mehānismu, ka komersantiem var tikt atļauta būvniecība aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem (balstoties uz padziļinātu AM ekspertu tehnisko vērtējumu), ar nosacījumu, ka komersants kompensē AM tai radītos zaudējumus. Tādējādi, piemēram, nodrošinot jauna radara iegādi vai citu tehnisku risinājumu, lai novērstu iespējamo būvniecības negatīvo ietekmi uz AM radaru pārklājumu. Ar šādu iniciatīvu ir nākusi AM, sadarbojoties un apzinot arī citu NATO partnervalstu pieredzi un praksi, kurās ir ieviesti līdzīgi mehānismi.”
