Sākumā neticīgi un ar skepsi, vēlāk ar asām diskusijām Neatkarīgās lasītāji šajā gadā uztvēra ziņu par valdības lēmumu par katru bērnu Latvijā izmaksāt tā saucamo 500 eiro pandēmijas pabalstu.
Lielāko lasītāju interesi un pārdomas šajā gadā raisīja raksts “Par visiem Latvijas bērniem 500 eiro pabalstu nemaksās”, kurā Neatkarīgā norādīja uz faktu, ka pabalstu varēs saņemt tikai par tiem bērniem, kuru vecāki ģimenes valsts pabalstu ir pieprasījuši Latvijā, neraugoties uz bērna faktisko dzīvesvietu.
2021. gada sākumā valdība nolēma par katru bērnu ģimenēm izmaksāt 500 eiro pabalstu. Par šo lēmumu, protams, Latvijas ģimenes bija priecīgas, ņemot vērā nelielos ģimenes valsts ikmēneša pabalstus, kas daudzām ģimenēm nepārsniedz vien pāris desmitus eiro vai vēl mazāk. Tomēr atklājās, ka ne par visiem Latvijas bērniem šo krīzes laika pabalstu varēs saņemt. Covid-19 ārkārtas situācijas 500 eiro pabalsta izmaksa tika sasaistīta ar faktu, vai kāds no bērna vecākiem ir pieprasījis ģimenes pabalstu Latvijā. Ja tētis vai mamma strādā kādā citā valstī un tur pieprasīts ģimenes valsts pabalsts, par Latvijā dzīvojošiem bērniem pabalstu diemžēl saņemt nevarēja. Tātad galvenais nosacījums bija: ģimenes valsts pabalstam jābūt pieprasītam Latvijā neatkarīgi no tā, kur strādā viens no vecākiem.
Neatkarīgās lasītāji visvairāk diskutēja gan par pabalsta apmēru, gan par tā lietderību, proti, piešķirt pilnīgi visām ģimenēm, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Tāpat lasītāji aktualizēja jautājumu par to, vai šāds pabalsts būtu jāpiešķir sociālā riska ģimenēm, kur pastāv iespēja, ka pabalsts netiks izlietots bērnu interesēs. Dalījās arī politiķu domas, tomēr tika pieņemts lēmums izmaksāt visām ģimenēm, kam vēlāk sekoja lēmums izmaksāt krīzes pabalstu arī visiem senioriem, neraugoties uz katra ienākumu līmeni.
Lasītāji arī aktīvi komentēja publikācijā skarto jautājumu par to, vai pareizs ir lēmums nepiešķirt šo pabalstu tām ģimenēm, kuras nav ģimenes valsts pabalstu pieprasījušas Latvijā, bet citā valstī. Tās ģimenes, kuras vispār vēl nebija šādu pabalstu lūgušas piešķirt, to pārejas periodā varēja izdarīt un līdz ar to arī saņemt 500 eiro pabalstu. Lasītāji sadalījās divās nometnēs: daļa atbalstīja ģimenes, paužot viedokli, ka jāmaksā pabalsts par visiem Latvijā dzīvojošiem bērniem, neatkarīgi no tā, kur strādā un kādā valstī pieprasīts pabalsts, taču daļa atzina, ka tomēr pabalsts jāmaksā tikai tiem, kuri Latvijā maksā nodokļus. “Ja jau strādā ārzemēs, saņem tās valsts lielos pabalstus, nemaksā te nodokļus, vai jāmaksā arī krīzes pabalsts? Nē!” rakstīja komentētāja Anna. Daži lasītāji vainoja ģimenes alkatībā: lūk, vēlas gan Eiropas lielos pabalstus, gan Latvijas pabalstu. Virkne komentētāju, kā ierasts, vainoja valdību par nepietiekami izsvērtu lēmumu.
Krīzes pabalstu sāka maksāt šā gada pavasarī, un līdz marta beigām 500 eiro jau bija samaksāti par 366 022 bērniem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Neatkarīgā noskaidroja, ka līdz šā gada nogalei (23. decembrim) pabalsts kopumā izmaksāts par 375 917 bērniem.
Neatkarīgi no komentētāju viedokļiem un jau izmaksātā un, iespējams, aizmirstā krīzes pabalsta, jāatgādina, ka pašreizējie valsts universālie pabalsti, kurus piešķir ģimenēm, neizvērtējot ienākumus, ir salīdzinoši zemi.
Pašlaik ģimenes valsts pabalstu Latvijā saņem par 347 801 bērnu un tā vidējais apmērs ir 20 eiro mēnesī,
bet bērna kopšanas pabalstu saņem par 33 511 bērniem un tā vidējais apmērs ir 133 eiro.
Jau nākamgad janvārī ģimenes valsts pabalsta apmēri mainīsies, un lielākajai daļai ģimeņu pabalsti palielināsies, tomēr šī reforma jau arī ielējusi darvas pilienu medus mucā, jo vairāk nekā 15 000 daudzbērnu ģimeņu pabalsts būs mazāks. Arī šīs Neatkarīgās publikācijas šogad bija vienas no visvairāk lasītajām un komentētajām.
