Satiksmes ministrs Tālis Linkaits noslēdza 2021. gada darbus ar virtuālu ceļojumu uz Rīgas nomali – ar valdības 21. decembra lēmumu, ka jāpērk ar baterijām darbināmi elektrovilcieni braukšanai uz Bolderāju.
Krišjāņa Kariņa valdības 21. decembra lēmums pirkt vilcienus aizvieto šīs pašas valdības ministra T. Linkaita solījumu, atbilstoši kuram vilcieniem jau vajadzēja būt nopirktiem un uz Bolderāju palaistiem. Pietiekami daudz laika jau pagājis, kopš Neatkarīgā aprakstīja un parādīja T. Linkaita reālo 2019. gada 29. jūlija braucienu uz Bolderāju: “Satiksmes ministrs Tālis Linkaits vakar noorganizēja sev braucienu vilcienā uz Bolderāju un solīja, ka divu triju gadu laikā uz turieni tiks atjaunota regulāra pasažieru vilcienu satiksme,” rakstīts 30. jūlija avīzē. Tieši trīs gadi vēl apritējuši nav, taču ir skaidrība, ka ministra toreiz nosauktie termiņi ievēroti netiks ne tuvu. Izjukuša solījuma vietā tagad likts nākamais solījums it kā augstākā ticamības pakāpē, jo ministra teiktā vietā nāk valdības dokumentos ierakstītais.
Baterijvilcienu pirkšanu aktualizē ne tikai termiņš satiksmes ministra iepriekš doto solījumu palikšanai bez izpildes. Vēl svarīgāk, ka kaut kā taču jāiztērē, jānoraksta vai jāsadala nauda, kas saucas par Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām.
Naudas prasīšanā Satiksmes ministrija sametusies kopā ar Rīgas domi. Lozungam “Rīgā un Pierīgā īstenot zaļo satiksmes reformu” pašreizējie naudas dalīšanas plāni paredz ziedot 295 miljonus eiro. Baterijvilcienu pirkšana būtu viens no paņēmieniem šīs naudas apsaimniekošanai.
Pagaidām gan nav skaidrības, ko, kad un par kādu cenu Latvija nopirks, ja vispār nopirks. Valdības lēmums nav par pirkšanu, bet par uzdevumu valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) organizēt vilcienu iepirkumu. Tā ir valsts budžeta uzturēta iestāde, kas pati neko nopirkt nevar. Nezinātāji nevar atrast lēmumu attiecībā uz vilcieniem valdības 21. decembra dokumentu paketē, jo šis lēmums nomaskēts dokumentā 21-TA-853 ar pavisam citu nosaukumu “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”'”.
ATD Neatkarīgajai apstiprināja, ka šobrīd notiekot “priekšizpētes darbi”, lai nākamgad varētu uzsludināt vilcienu iepirkumu.
Pašreizējā stadijā vēl nav nekādu priekšstatu, ko īsti Latvija grib nopirkt. Vai, piemēram, vilcieni vairāk līdzināsies tagadējiem tramvajiem kursēšanai tikai starp Rīgas centru un Bolderāju, jeb Latvija meklēs vilcienus ar bateriju jaudu braucieniem arī pa Rīgas-Liepājas vai Rīgas-Daugavpils līniju neelektrificētajiem posmiem.
Jāizlemj arī tas, kāda platuma sliežu ceļos šos vilcienus izmantos. Ja tie ietu tikai uz Bolderāju, tad varbūt vērts pārtaisīt visu šo līniju “Rail Baltica” sliežu ceļa 1435 mm platumam, lai vilcieni varētu izmantot “Rail Baltica” sliedes posmā no Rīgas Centrālās stacijas uz Pārdaugavu. Ja tie paši vilcienu braukās pa visu valsti, tad nāksies tos pasūtīt 1520 mm platuma sliežu ceļiem. Tad tie no Eiropas viedokļa būs eksotika un prasīs vilcienu būvētājiem novirzīties no sērijveida ražošanas, kas šādu vilcienu pasūtījumus sadārdzina un paildzina.
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Latvijā uztur valstij piederoša uzņēmums “Pasažieru vilciens” (PV), kas pagaidām vilcienu iepirkumā nav nekādi iesaistīts. “Šobrīd manā rīcībā nav nekādu detalizētāku ziņu par šo projektu. Satiksmes ministrija šobrīd izsludina iepirkumu par jauno bezemisijas vilcienu tehniskās specifikācijas izstrādi,” ar informāciju dalījās PV Korporatīvo attiecību daļas vadītājs Egils Krutovs.
Ir divi apstākļi, kas uzliek vilcienu iepirkumam stingrus ierobežojumus. Tie ir tagadējo PV rīcībā esošo dīzeļvilcienu kalpošanas laiks un elektrības cenas, kas padara elektrotransportu praktiski neizmantojamu ārpus maršrutiem, kurus apņēmušās uzturēt valstis vai Eiropas Savienības institūcijas. Taču arī tad rodas jautājumi, vai tiešām reālas transporta līnijas būs iespējams izveidot un ilgstoši uzturēt par naudu, ko savā datorā bez nekādiem ierobežojumiem rada Eiropas Centrālā banka.
Par PV vilcienu kritisko stāvokli tikai runāts jau pirms gadiem piecpadsmit, lūdzot no Eiropas Savienības naudu jaunu vilcienu pirkšanai. ES naudu piešķīra, bet vilcienu pasūtīšanas konkursi izgāzās viens pēc otra kopš 2008. gada. Tagad pasūtījums čehu “Škodai” nodots un vismaz pirmo speciāli Latvijai būvēto vilcienu sastāvu čehi nākamgad parādīs. Taču tas attiecas tikai uz elektrovilcieniem elektrificētajos posmos. Dīzeļvilcienu pasūtīšana izjuka vispār, līdzīgi kā Latvijas dzelzceļa garāko posmu elektrifikācija. Padomju laikā paspēja elektrificēt dzelzceļu Pierīgā, bet pārējā valsts teritorijā pasažierus vadā dīzeļvilcieni, kurus pēc tehniskajiem priekšrakstiem vajadzētu nodot metāllūžņos. “No mūsu uzņēmuma puses varam droši apgalvot tikai to, ka centīsimies nodrošināt pasažieru pārvadājumus ar dīzeļvilcieniem esošajā apjomā līdz jauno bezemisijas vilcienu saņemšanai. Jāsaka, ka tas nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā mūsu ritošā sastāva nolietojumu un sarežģījumus ar rezerves daļu sagādāšanu starptautisko sankciju dēļ,” norādīja E. Krutovs.
Atbilstoši ATD Sabiedrisko attiecību vadītājas Z. Plones paustajam, PV jānoturas līdz 2026. gadam, kad “plānots, ka pirmie bateriju vilcieni uzsāks pakalpojumu sniegšanu”. Par tik tālu nākotni nav nekādu priekšstatu, vai Latvijā tad vairs vispār būs elektrība un vilcieni. Tagadējās elektrības cenas ir rezultāts tai pašai ES politikai, kuras ietvaros Latvijai piešķirta nauda baterijvilcienu pirkšanai.
