Kamēr Lietuvā sekmīgi izolēti vairāk nekā desmit ar teroristu organizācijām saistīti migranti, mūsējiem ļauts doties nekontrolētā brīvsolī, radot potenciālu ekonomisku un drošības apdraudējumu visai Eiropai. Šādā izpratnē Latvija rīkojas identiski Baltkrievijai. Baltkrievi šos zaļos cilvēciņus iesūta pie mums, bet mēs viņiem netraucēti ļaujam doties dziļāk Eiropā – tuvāk musulmaņu ienīstajiem Ziemassvētku tirdziņiem.
Neatkarīgās prognoze, ka “Migrantus Muceniekos notur vienīgi kovids”, ir pilnībā piepildījusies. 23. septembrī, kad patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos beidzās karantīna un ieslodzījuma vietas durvis tika atvērtas, lielākā daļa centra iemītnieku devās viņiem vien zināmā virzienā piepildīt viņiem vien zināmus mērķus un uzdevumus.
Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centru kopš 11. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, patvaļīgi atstājuši 276 ārzemnieki. Tā ir vairāk nekā puse, ja ņem vērā, ka visa gada garumā aizturēti 402 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Pašlaik patvēruma centrā Muceniekos izmitināti 164 patvēruma meklētāji, savukārt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra ēku kompleksā “Dzintari” vienā no korpusiem izmitināti 38 patvēruma meklētāji. Cik daudzi Baltkrievijas iesūtītie irākieši vēl pametīs Latviju un dosies bagātās Vakareiropas virzienā, protams, nav zināms, bet Eiropas Savienībā nav nekāda mehānisma, lai viņus aizkavētu.
Teorētiski patvērums migrantiem, kas veiksmīgi uzdodas par patvēruma meklētājiem, pienākas pirmajā valstī, caur kuru viņi iekļuvuši Eiropas Savienībā. Tāpēc citās Eiropas valstīs aizturētie no Latvijas ienākušie migranti tiek sūtīti atpakaļ uz Latviju, uz Muceniekiem. Līdz pirmdienai tādu bija 77 - lielākoties no Lietuvas. Vēl pāris simti kaut kur slapstās. Pēc aizturēšanas un nogādāšanas atpakaļ Latvijā šie migranti vairs netiek izmitināti patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, bet aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Kā liecina nosaukumi, tas ir turpat Mucenieku ciemā, tikai otrā ielas pusē. Atšķirība tāda, ka, pēc nesankcionētā mukšanas mēģinājuma nokļūstot Valsts robežsardzes aprūpē, viņi faktiski tiek ielikti cietumā.
Patvēruma meklētāju centrs darbojas kā tāda dāsna bezmaksas pansija ar 14 apteksnēm - pastāvīgajiem darbiniekiem. Migrantam tur ierāda istabu un virtuvi, izsniedz gultas veļas komplektu, trauku komplektu un īpašo vajadzību nodrošināšanai nepieciešamos priekšmetus, nodrošina izglītošanu nepilngadīgajiem patvēruma meklētāju bērniem, izmaksā naudas līdzekļus uzturam un dienasnaudu. Patvēruma pieprasītāji var izmantot bibliotēku, atpūtas zonu, virtuves piederumus. Tiek nodrošināts internets un datorizēta mācību klase, iekštelpu rotaļu stūrītis un bērnu rotaļu laukums, veļas mazgātava, trenažieru zāle. Tāpat patvēruma meklētāji var saņemt medicīniskus pakalpojumus - ģimenes ārsta, medmāsas un psihologa konsultācijas, kā arī medikamentus.
Tas viss ir par velti! Centra iemītniekiem ir arī tiesības brīvi doties savās gaitās ārpus centra teritorijas. Karantīnas apstākļi, protams, bija netipiska situācija. Un vienīgais migranta pienākums apmaiņā pret šiem labumiem ir brīdināt administrāciju gadījumā, ja viņš dodas laukā no centra uz laiku, kas ilgāks par vienu diennakti.
Arī tiem 77 migrantiem, kuri, nenovērtējot Latvijas dāsnumu, izdarījuši nākamo pārkāpumu vai pat noziegumu, patvēruma pieprasījuma izskatīšanas procedūra tiek turpināta. Par to atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, savukārt pansiju šī ceļojuma turpinājumā migrantam nodrošina Valsts robežsardze. Ieslodzītie ārzemnieki tiek visādi aprūpēti, apčubināti un ar visu vajadzīgo apgādāti. Aizturēšanas centra ēka ir jauna un moderna. Tikai laukā no tās iziet var vien pēc aizturētā statusa maiņas vai tiesas lēmuma par izraidīšanu no valsts. Pēc Latvijas nesankcionētas atstāšanas patvēruma pieprasījuma izskatīšanas gaitā iespēja, ka Latvijas valsts šiem migrantiem piešķirs uzturēšanās atļauju, ir tuva nullei. Viņi paši apliecinājuši, ka viņus neinteresē Latvijas patvērums. Tas nozīmē, ka pēc pāris mēnešiem, procedūru pabeidzot, visticamāk tiks pieņemts lēmums viņus izraidīt uz mītnes zemi. Tātad Latvijas nodokļu maksātāji vēl arī samaksās par migrantu mājupceļu. Pirks aviobiļetes uz Irāku, Afganistānu, Somāliju - lai no kurienes viņi arī nebūtu ieradušies.
Eiropas Savienības un Latvijas patvēruma sistēma un cilvēktiesību principi nepārprotami tiek ļaunprātīgi izmantoti. Noziedznieki šķērso robežu, Iekšlietu ministrijas humāno apsvērumu dēļ viņiem tas netiek aizliegts. Gluži otrādi - tiek nodrošināta tāda pansija, kas daudziem pašmāju ļaudīm pat sapņos nerādās. Bet pateicības vietā šie migranti ignorē pat niecīgākās prasības un mierīgi paceļ cepuri. Tas nav pareizi, un ir politiķi, kas to apzinās. Patvēruma sistēma nekam neder Eiropas Savienības līmenī, un arī Latvijā migrantu apkalpošana notiek aplami. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns atzīst, ka migrācijas regulējumu ir nepieciešams pilnveidot. Šai problēmai jāķeras klāt pēc iespējas ātrāk. Tiklīdz valdība un likumdevējs tiks galā ar pandēmijas krīzes regulējumu un nākamā gada valsts budžetu. Uzreiz pēc tam būs kārta risināt migrācijas krīzi. Par laimi, tā pagaidām dod zināmu atelpu. Ar pārdesmit noziedznieku ikdienas mēģinājumiem iekļūt Latvijā robežsargi un armija tiek galā, ar spēku un draudiem atspiežot viņus atpakaļ Baltkrievijā.
Ne visām migrantu grupām ir līdzi bērni, invalīdi vai slimnieki, kas nodrošina humāno koridoru iekļūšanai Latvijā.
