Sievietēm Latvijā ir izredzes nodzīvot vidēji 79,5 gadus, savukārt vīriešiem vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vien 70,4 gadi. Tas ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotais statistikas krājums “Demogrāfija, 2021”. Taču arī Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras starp reģioniem.
Pēdējo 55 gadu laikā viszemākais prognozētais dzīves ilgums bija 1994. gadā, tobrīd vīriešiem tas bija tikai 60,7 gadi, sievietēm - 72,9 gadi. Savukārt visaugstākais vidējais paredzamais dzīves ilgums ir bijis 2019. gadā: vīriešiem - 70,8 gadi, sievietēm - 79,9 gadi. Tātad šo gadu laikā dzīves ilgums vīriešiem pieaudzis par 10 gadiem, sievietēm - par 8 gadiem. Pērn prognozētais dzīves ilgums Latvijā atkal ir nedaudz samazinājies (līdz 75,1 gadam). Un, ja šo rādītāju salīdzina ar 1965. gadu, tad progress ir bijis ļoti niecīgs: vīriešiem dzīves ilgums ir palielinājies tikai par 3,8 gadiem, bet sievietēm - par 5,09 gadiem.
Tiesa, prognozētais dzīves ilgums 2020. gadā ir samazinājies ne tikai Latvijā. Līdzīga tendence ir bijusi visā Eiropas Savienībā. Vislielākais samazinājums ir bijis Spānijā - prognozētais dzīves ilgums ir sarucis par 1,6 gadiem un tagad ir 82,4 gadi.
Visgarākais paredzamais dzīves ilgums šobrīd ir Pierīgā dzīvojošajiem - 76,4 gadi, visīsākais - Latgales iedzīvotājiem - 72,6 gadi. Tātad starpība - 3,8 gadi. Rīdziniekiem prognozē vidēji 75,9 gadus, Vidzemē - 75,2 gadus, Kurzemē - 75 gadus, Zemgalē - 74,4 gadus ilgu mūžu. Līdzīgas prognozes ir arī vīriešu dzīves ilgumā: visgarākais Pierīgā, visīsākais - Latgalē. Starpība ir vēl izteiktāka - 5 gadi. Savukārt sievietēm visilgāko mūžu paredz Vidzemē - vidēji 80,6 gadi. Latgalē sievietēm prognozētais vidējais mūža ilgums īsāks - 77,9 gadi.
Vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. To aprēķinot, ņem vērā mirstības rādītājus - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušos, mirušus ar dažādām slimībām, pašnāvību skaitu, arī noslīkšanas gadījumos vai ugunsnelaimēs bojāgājušos.
Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2021. gadā ir personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Mirstības un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 13,8 gadi, bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm - 18,6 gadi. CSP aprēķini arī rāda, ka sievietēm, sasniedzot 55 gadu vecumu (šādā vecumā sievietes varēja doties pensijā padomju laikā), vidējais prognozētais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 26,9 gadi.
Reģionu griezumā garāko turpmāko mūža ilgumu 65 gadus sasniegušajiem prognozē Rīgā - 17,2 gadus. Savukārt Latgalē - tikai 15,7 gadus.
Salīdzināšanai, Īrijā vīriešiem, sasniedzot 65 gadu vecumu, vēl tiek prognozēts nodzīvot vidēji 19,2 gadus, savukārt Francijā sievietēm ir izredzes nodzīvot vēl 23,2 gadus. Tātad vidēji par 5 gadiem ilgāk nekā Latvijā. Nedaudz īsāks prognozētais dzīves ilgums pēc 65 gadiem, salīdzinot ar Latviju, ir vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.
Atbilstoši provizoriskajiem datiem Latvijā un Lietuvā vīriešu paredzamais mūža ilgums 2020. gadā bija viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Lietuvā tas bija 70,1 gads. Zemi rādītāji bija arī Bulgārijā un Rumānijā (attiecīgi 69,9 un 70,5). Igaunijā vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 74,2 gadi. Arī sievietēm mūža ilguma rādītāji gan Latvijā, gan Lietuvā ir vieni no zemākajiem - Lietuvā 80 gadi, Igaunijā - 82,7 gadi. Vēl īsāks paredzamais mūža ilgums sievietēm bija tikai Bulgārijā (77,5 gadi), Rumānijā (78,4 gadi) un Ungārijā (79,1 gads). Vislielākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem 2020. gadā bija Maltā (80,8 gadi), bet sievietēm - Francijā (85,3 gadi).
