Dzīve Igaunijā ir ne tikai augstās tehnoloģijas un strauja ekonomiskā izaugsme, bet arī nabadzība un bezdarbs. Par to ir pārliecinājusies “rus.nra.lv” korespondente, apmeklējot mūsu ziemeļu kaimiņvalsts visdepresīvāko reģionu.
No jūlija cilvēki ar invaliditāti saņems lielāku transporta pabalstu, kas nebija palielināts gandrīz divdesmit gadus. Arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no jūlija pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai aprēķinās pēc citas metodikas un pārskatīs vismaz reizi gadā.
Kad Latvijas hokeja izlase gatavojās savam pasaules čempionāta "bronzas" mačam, Jūrmalas vadība nolēma sarīkot sporta svētkus, aicinot līdzjutējus vērot vēsturisko spēli uz lielā ekrāna jūras krastā. Sociālajos tīklos daudzi jūrmalnieki to nodēvēja par ņirgāšanos un cinismu. Tam bija ļoti pamatots iemesls.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar sapulcējās “ar mērķi noskaidrot visus nezināmos, lai mums pašiem ir skaidrs un ir pārliecība” par, pieklājīgi sakot, “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par skolu tīkla optimizāciju".
Pagājušā gada rudenī sarīkotā dabasgāzes cenu trakuma sekas ir “Neatkarīgās” elektroniskās pastkastes piebāšana ar apliecinājumiem, ka kārtējās šķeldas katlumājas celtniecība vai nu jau sākusies, vai tūlīt sāksies rīt, parīt un aizparīt visos Latvijas stūros, nostūros un vidū (Rīgā).
Pašlaik par jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī netiek uzskaitīts darba stāžs, tomēr valdība sola situāciju drīzumā mainīt.
Līdz ar daudzviet karsto vasaru Eiropas līderu vidū atsākusies diskusija par to, vai Eiropas Savienība (ES) maz spēj sasniegt pašas izvirzītos ambiciozākos klimata mērķus pasaulē. Rudenī savu redzējumu par starpposmam jeb 2040. gadam izvirzāmajiem mērķiem un progresa izvērtējumu par iepriekš sasniegto dos Eiropas Komisija, bet ar trauksmes pilniem ziņojumiem klajā jau nākusi Eiropas Revīzijas palāta, kā arī dažādi “klimata konsultanti”.
No divdesmit tūkstošiem Krievijas pilsonību pieņēmušo Latvijas iedzīvotāju puse devusies rokās varas iestādēm uz latviešu valodas zināšanu pārbaudi un puse no šīs puses jau dabūjusi izziņas par valodas prasmi valsti apmierinošā līmenī.
Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.
Caurlūkojot Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa komandējumu apkopojumu laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. jūnijam, atklājas, ka viens mēra komandējums rīdziniekiem izmaksājis aptuveni vienu līdz divus tūkstošus eiro. Vairākus komandējumus apmaksājusi uzņemošā puse.
Joprojām atrodamas iespējas ceļot par samērīgu cenu, taču ļoti jāuzmanās no aviokompāniju mārketinga lamatām. Mājupceļš no atpūtas vietas jums var izmaksāt ļoti dārgi.
Bērnu ratiņi nopirkti, gultiņa saklāta, jaunie vecāki dodas uz izšķirošo notikumu – dzemdībām slimnīcas dzemdību nodaļā, kam būtu jābūt kā svētkiem ar nomierinošu situāciju un labvēlīgu auru. Diemžēl šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām, bet par jaundzimušā nāvi, kuras, iespējams, varēja nebūt...
26. jūnijā apritēs 16 gadi kopš 2007. gada pēcjāņi tika izmantoti par piemērotāko brīdi, lai Rīgas pašvaldība aizņemtos 313,4 miljonus toreizējo latu, no kuriem 170,3 miljoni bija vajadzīgi projektēšanas un būvniecības apmaksai, bet gandrīz tikpat - 143,2 miljoni latu - aizdevējiem par aizdevumu.
Lai gan Eiropas Savienības (ES) lielvalstu līderi runā par vērienīgu ieroču un munīcijas ražošanas paplašināšanu, tā aizvietojot piegādes no ASV, reālajā dzīvē ES militārās industrijas paplašināšanās buksē. Ieroču ražošanas kompānijas tajā vaino Briseles un ES dalībvalstu valdību nespēju tikt pāri birokrātiskiem šķēršļiem un negribīgu aizsardzības budžetu palielināšanu, kas ļautu sniegt konkrētas garantijas, ka ieroču iepirkumi tiešām notiks.
Lai gan sabiedriskie mediji ir pasteigušies jaunāko Latvijas Bankas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi pasludināt par nezin kādu sasniegumu, realitāte ir gluži cita. Ekonomika šogad buksēs, eksporta apjomi kritīsies, un pat apbrīnojami augstajam patēriņa līmenim agri vai vēlu ir jākrītas, jo Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu resursi patiesībā ir krietni ierobežoti.
“Ja mēs drīkstētu publicēt visas ārstu algas, tad izrādītos, ka Latvijas valsts viņiem maksā vairāk nekā daudzās citās valstīs,” teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.
Pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā ir atvērtas jaunas viesnīcas, un 2023. gada tūrisma sezonā numuru noslogotība varētu sasniegt pat 90%. Tomēr darbinieku trūkums un zema pakalpojumu kvalitāte var traucēt Latvijai kļūt par Baltijas viesnīcu nozares līderi.
Ministrijām un citām valsts iestādēm bija jāmeklē ekonomija savos izdevumos, lai finansētu izglītības un veselības nozares. Valdība apstiprinājusi ministriju “taupības sarakstu” veselības nozares labā, savukārt izglītības nozarei nepieciešamo naudu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai – 13,2 miljonus eiro – valdība plāno paņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Nebeidzamajā stāstā par Krišjāņa Kariņa valdības iespējamo paplašināšanu vai nomaiņu ar Arvila Ašeradena valdību ir iezīmējusies kāda raksturīga noteicošā tendence. Nu jau pāris mēnešu garumā premjers dažādos formātos kā vista nebeidz kladzināt, ka koalīciju nepieciešams paplašināt, lai risinātu piecas ļoti svarīgas problēmas, bez kurām “mēs nevaram virzīties uz priekšu”.
Mirkli pirms 1. jūlijā noteiktā elektroapgādes tarifu pieauguma Saeimas deputāti pamanīja, ka šis pieaugums būs tikai ieskriešanās vai iesildīšanās vēl augstākam pieaugumam jau pēc pāris gadiem.
Kāpēc Krievijas kodolieroči tiek izvietoti tieši Baltkrievijā un kā palielinās militārie apdraudējumi Baltijas valstīm, portāls “rus.nra.lv” jautāja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārajiem ekspertiem.
Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi 100 miljonus eiro jaunu bērnunamu ierīkošanai un bērnunamos ievietoto bērnu skaita pieaugumu nosauc par “deinstitucionalizāciju”.
