Arvien stingrāki nosacījumi robežšķērsošanai sakarā ar pieaugošu nelegālās migrācijas spiedienu no Baltkrievijas un Krievijas puses mudina analizēt notiekošo no statistikas skatupunkta. Iekļūstot ES teritorijā nelikumīgā veidā, migranti paši sevi nostāda nāvējošās situācijās, kurās viņiem neviens vairs īsti nevēlas palīdzēt.
Šonedēļ spēkā stājās aizliegums ierasties Latvijā caur Grebņevu, Terehovu un Pāterniekiem bez motorizēta transportlīdzekļa. Tādēļ ir vērts caurskatīt statistiku par iepriekšējo gadu migrācijas viļņiem. Statistika uzrāda: nelikumīga robežšķērsošana un tālāka slapstīšanās pa Eiropas Savienības teritoriju, lai nokļūtu dažādos galamērķos, ir bīstama konflikta dēļ ar likumu un ES valstu iekšējās kārtības normām. Bieži vien nelikumīgā migrācija kļūst pašiem migrantiem bīstama. Tas redzams no konstatēto nāves gadījumu statistikas.
Jau drīz pēc žoga izbūves uz Baltkrievijas robežas gandrīz pilnā tās garumā (skaidrs, ka žogu nevar izbūvēt tajos posmos, kur robeža iet pa Daugavu vai pāri ezeriem) cilvēku kontrabandisti mainīja uzvedību un kļuva daudz nekaunīgāki. Skaļākie piemēri — mikroautobusu pārkrāsošana par policijas un robežsardzes dienesta transportu, viltojot ne tikai to krāsojumu, bet arī konkrētas numuru zīmes, kam sekoja bēgšana un iesaistīšanās apšaudēs ar policistiem.
Tā kā, sekojot šiem un citiem gadījumiem, mūsu robežsargi aiztaisa pēdējos vēl konstatētos “caurumus” robežapsardzības režīmā, Baltkrievijā iemānītajiem Vidējo Austrumu, Āzijas un Āfrikas izcelsmes migrantiem nekas cits šobrīd neatliek kā drūzmēties pie robežšķērsošanas punktiem otrā pusē: viņi zina, ka bez dokumentiem tālāk netiks, bet nezināmu iemeslu dēļ vienalga nāk.
Aizvadītajā nedēļas nogalē tikusi novērota 30 migrantu grupa, kurā dominēja 20 līdz 35 gadus veci vīrieši. Tādi grozījušies robežas otrā pusē bez ieceļošanas dokumentiem, kas tiem ļautu ierasties Eiropas Savienībā. “Viņi nāk — nezinu, uz ko viņi cer: viņiem nav ne vīzas, ne uzturēšanās atļaujas,” publiski atklāja robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Svētdien pie robežas fiksētas tādas migrantu darbības, kuru mērķis bija pievērst sev uzmanību: fizisku uzbrukumu veikt viņi nevarēja, jo netika, protams, ielaisti robežai mūsu pusē, bet verbālas dusmu izpausmes bijušas gan. “Migranti aizgāja atpakaļ uz Baltkrieviju, kur viņi var legāli uzturēties, jo viņiem ir Krievijas vai Baltkrievijas vīzas,” norādīja robežsardzes ģenerālis. “Mēs saprotam, ka tā ir migrācijas instrumentalizācija,” — ar šādu pieklājīgu vārdu pēdējā laikā tiek saprasta nelegālās migrācijas padarīšana par hibrīdā kaitējuma instrumentu.
Baltkrievijas dienesti tātad šādas grupas robežpunktam savā pusē cauri pagaidām nav izlaiduši, taču nekur nav teikts, ka vienā brīdī tas nevar mainīties. Tiek uzskatīts, ka Baltkrievija saprot — ja šādi gadījumi būs, tad tas var kļūt par pēdējo pilienu jautājumā par pilnīgu robežas slēgšanu. Tādā gadījumā Baltkrievija zaudēs savu preču eksporta iespējas caur Latviju, kas vēl nav līdz šim pakļautas starptautiskajām sankcijām par vēlēšanu viltošanu, protestētāju sišanu un palīdzību Kremlim iebrukumā Ukrainā. Loģiski būtu pieņemt, ka Baltkrievijas iestādes atklāti nedzīs iekšā migrantus Latvijas robežpunktā.
Var izteikt versiju, ka melošanā migrantiem par to, ka viņus pēkšņi kāds ielaidīšot Latvijas teritorijā, varētu tikt izmantots tas fakts, ka Latvija un Igaunija jau trīs pilnus gadus ļauj pie mums iekļūt Ukrainas pilsoņiem bez vīzām, bez uzturēšanās atļaujām un pat ar nepilnīgiem personas dokumentiem, ja kādi no tiem gājuši bojā karadarbības laikā. Lai no okupētajiem Austrumukrainas apgabaliem nokļūtu Rietumukrainā, maršruts ved cauri Krievijai uz Latviju, no kurienes iespējams tālāk doties uz Ļvivas pusi. Tas ukraiņiem joprojām ir tuvākais ceļš. Nebūtu brīnums, ja uz šī fakta pamata migrantu kontrabandas organizatori Baltkrievijā stāstītu melus Āzijas un Āfrikas valstu pilsoņiem, ka tāda kārtība attiektos arī uz viņiem, jo Ukrainas pilsoņiem taču bēgļa statusu un uzturēšanās atļauju noformē pēc tam, kad viņi tikuši pāri robežai.
Robežsardzes ģenerālis tāpat izskaidrojis, kāpēc pieņemts priekšlikums ļaut Latvijā iebraukt tikai ar motorizētajiem transportlīdzekļiem: “Tiek novērots, ka migrantam, kas vēlas šķērsot robežu, ir velosipēds, bet tas tiek stumts, kas vedina domāt, ka, iespējams, viņi nemaz neprot ar tiem braukt. [..] Katru nākamo soli neparedzēsim, bet šis laikam ir pēdējais brīdinājums Baltkrievijai, ka [Pāternieku] kontrolpunkts vispār var tikt slēgts, pēc kā paliks vaļā tikai vēl pa vienam punktam uz Lietuvas un Polijas robežas. Nav arī izslēgta iespēja, ka Lietuva un Polija varētu lemt par robežpunktu slēgšanu, kas novestu pie Baltkrievijas pilnīgas izolēšanas,” saka mūsu valsts galvenais robežsargs.
Attiecībā uz velosipēdiem jāatzīmē, ka tāds plaši zināms gadījums jau notika pirms 10 gadiem, kad Dienvideiropas valstis sāka ierobežot migrantu plūsmas, kas no Grieķijas cauri Balkāniem centās tikt uz Vācijas pusi. Migranti tāpēc 2015. gada oktobrī sāka izmantot maršrutu cauri Krievijas arktiskajai daļai, lai iekļūtu Norvēģijā. Taču, tā kā Norvēģijā jau līdz tam iebraukšana no Krievijas bija atļauta vienīgi ar transportlīdzekļiem, jo kontrolpunkts atrodas arktiskajā zonā, kur kājām staigāt tālu jebkurā gadījumā nav iespējams, migranti Krievijas pusē izpirka visus velosipēdus, ar tiem pārkļuva robežai, lai divriteņus turpat pamestu, novedot pie daudzām odiozām fotogrāfijām.
Pagājušogad tika publiskots apkopojums “Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas”. Kā savdabīgu likteņa ironiju var novērtēt faktu, ka pie šī dokumenta strādājušas četru valstu sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā “Gribu palīdzēt bēgļiem” no Latvijas — tā ir tā pati biedrība, kuras pārstāve Ieva Raubiško šobrīd Rēzeknes tiesā tiek apsūdzēta par palīdzību nelikumīgas migrācijas īstenošanā, un to šis dokuments spiests atzīt. Protams, varētu šādu līdzautoru veiktu apkopojumu norakstīt kā “āža ikgadējo ziņojumu par ražas zudumiem dārzniecībā” vai “iesniegumu vilka iecelšanai par aitu labturības pārraugu”, taču “Bīstamajā ceļā” ir atrodami noderīgi dati par tiem migrantiem, kuri par nokļūšanu Baltkrievijas hibrīdo darbību vidū samaksājuši ar savu dzīvību.
Apkopojuma izveidošanas laikā tikuši noskaidroti uzvārdi un piederība 31 bojā gājušajam, taču organizācijām esot zināms par vēl 16 personām, kas gājušas bojā, vēl pirms nonāca līdz robežlīnijai. Baltkrievijas teritorijā esot kopumā atrasti vismaz 47 miruši migranti, ne visiem noskaidrota identitāte. No upēm un grāvjiem izcelti slīkoņi.
Saskaņā ar mūsu robežsargu informāciju, no 2021. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. martam Latvijas teritorijā gāja bojā septiņi ārvalstnieki pēc robežas šķērsošanas no Baltkrievijas puses. Divi no tiem nomira slimnīcās, kur viņi nonāca drīz pēc robežas šķērsošanas. Vēl četri citi neidentificēti mirušie tika atrasti pierobežas teritorijā, un “Bīstamais ceļš” piemin vēl kādas sīrietes nāvi pierobežā (nav skaidrs — kurā robežas pusē), kā arī viena migranta nāvi Garkalnes Muceniekos koronavīrusa laikā no šīs slimības. Dokuments atzīst, ka informācija par konkrētiem mirušajiem ir ļoti skopa, piemēram, par Baltkrievijas iestāžu pāri robežai ar spēku iegrūsta migranta, Afganistānas pilsoņa, bojāeju mūsu robežsargi ziņoja 2022. gada decembra beigās. “Šāda zvērība no [..] Baltkrievijas varas iestāžu puses ir kategoriski nepieņemama,” Latvijas robežsardze toreiz uzsvēra savā publiskajā paziņojumā.
Tiktāl dati no “Bīstamā ceļa”, kam jāpievieno apkārtējais konteksts. Organizētu prettiesisku migrāciju kā hibrīdkara elementu Baltkrievija sāka izmantot pēc tam, kad 2020. gada vidū acīmredzami viltotu prezidenta vēlēšanu rezultātā izcēlās masveida protesti, kuru asiņaina apspiešana noveda pie Aleksandra Lukašenko pārvaldītās valsts arvien lielākas starptautiskās izolācijas. Cenšoties izraisīt spiedienu uz kaimiņvalstīm, 12 tūrisma aģentūrām Minska izdeva tiesības aicināt tālu kontinentu migrantus uz Baltkrieviju ar “tūrisma vīzām”, labi zinot — “ceļotāju” vienīgais mērķis ir nelegālā veidā tālāk iekļūt Eiropas Savienībā.
Pie Austrumeiropas mežiem, purviem, upēm un slīkšņām nepieradušie augstkalnu, tuksnešu un tropisko valstu pilsoņi gandrīz uzreiz sāka salt, slīkt un pazust bez vēsts, dažkārt pat vēl netiekot līdz robežjoslai. No 2021. gada augusta, kad migrācija kļuva masveidīgi un mērķtiecīgi organizēta, līdz attiecīgā gada beigām tikuši konstatēti vismaz 24 migrantu nāves gadījumi.
To redzot, Polijas un Lietuvas valdības uzsāka steidzamu žogu izbūvi visgarām Baltkrievijas robežai, ko abas valstis pabeidza attiecīgi 2022. gada 30. jūnijā un 27. augustā. Un jau žoga būvniecības laikā kļuva redzams, ka tam izdodas mazināt ne tikai nelegālo migrāciju kopumā, bet arī konkrētus nāves gadījumus: 2022. gada pirmajos desmit mēnešos dokumentēti deviņi migrantu bojāejas gadījumi. Lai arī jebkurš mirušo skaits, kas lielāks par nulli, nav labi, tomēr situācijas dinamika liecināja vismaz par kādu progresu.
Redzot, ka shēma vairs nestrādā, Baltkrievijas iestādes sāka migrantus dzīt žogiem virsū ar spēku: rezultātā 2022. gadā tikai pēdējos divos mēnešos vien bojā gājušo skaits atkal pieauga līdz 13 zināmiem mirušajiem. Tā kā cauri žogam tikt vairs tikpat kā nevarēja, režīms sāka dzīt migrantus pāri upēm peldus, jo upes vidū žogu Polija izbūvēt nevar, tāpēc 2023. gada ziemā pieauga ārvalstnieku noslīkšanas gadījumu skaits Svislačas, Bugas un citās upēs. Vienlaikus pieauga migrācijas spiediens tieši uz Baltkrievijas — Latvijas robežu, kā rezultātā arī mūsu valdība pieņēma lēmumu izbūvēt žogus, ko pabeidza 2024. gada vasarā. Rezultātā jāatzīmē, ka trešo valstu migrantu nāves gadījumu skaits Latvijā ir vismazākais no tām valstīm, kam šī problēma pēdējos gados tikusi no ārienes uzspiesta.
Aplūkojot šo statistiku, kļūst acīmredzams secinājums: jo labāka robežapsardzība, jo stingrāks robežas šķērsošanas režīms un intensīvāka kontrole pār to, jo augstāki žogi un stiprāki sensori, jo vairāk ietaupās cilvēku dzīvības — un ar to domājot pašu migrantu dzīvības. Novēršot iespējas cilvēku kontrabandistu grupējumiem un Baltkrievijas varas iestādēm iedzīt šejienes apstākļus nepārzinošus svešzemniekus (lai kādi nebūtu viņu sākotnējie nolūki) iekšā purvos, mežos un upēs, pirmām kārtām izdodas novērst pašu migrantu nāves gadījumus. Žogi ne tikai padara Eiropu drošāku, bet arī radikāli samazina citvalstnieku iespējas iet bojā svešas ģeopolitikas vai noziedznieku peļņas kāres dēļ. Lai no kurienes viņi būtu, tādu likteni viņi pelnījuši nav.
