Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus: – kādi svarīgi un grūti lēmumi šai laikā pieņemti; kā ir pieņemt lēmumu par sava kolēģa sodīšanu; vai arī prokuratūrā valda birokrātija un kā ar to cīnīties; kad uzsāks darbu jaundibinātais Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments; kādas izmaiņas vērojamas noziedzīgo nodarījumu veidos; cik pasargāti no vardarbības ir mūsu bērni; kā notiek izmeklēšanas saistībā ar tā dēvētajiem Epstīna failiem; kādēļ svarīga ir ikviena liecība pat pirms daudziem gadiem notikušām lietām; pie kā vērties zinātājiem saistībā ar vardarbības gadījumiem; vai liecības var sniegt arī anonīmi; kā notiek 12 gadus vecās vardarbībā cietušās meitenes lietas izmeklēšana; kā rīkoties meitenēm kuras tikai pēc daudziem gadiem ir sapratušas kas ar viņām darīts modeļu aģentūrās; vai valstī pieaug konfiscētās naudas apjomi; ar kādām problēmām nākas saskarties lietās kurās ir piemērota mantas konfiskācija; kur pazudušas skaļās korupcijas krimināllietas; vai korupcija maina seju; kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksme” korupcijas lietu; vai skaļums lietās nosaka lietas iznākumu; kādēļ prokuroram ir pienākums atteikties no apsūdzības ja trūkst pierādījumu vai ja viņš redz, ka apsūdzībai nav pamata; kādēļ pašā kriminālprocesā ir daudz birokrātijas un kādēļ jāveic likuma grozījumi; kādēļ ģenerālprokuroram jātiekas ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem un jāpiedalās starptautiskos forumos; vai cilvēki uz ielas atpazīst ģenerālprokuroru; vai juristu zemā kvalifikācija joprojām rada problēmas prokuratūrai; kādēļ vēršanās pret tiesiskums.lv nesabojās attiecības ar advokatūru; kā ģenerālprokuroram izdodas sabalansēt darba ar laiku ģimenei; ar kādu sportu nodarbojas ģenerālprokurors – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
Briselē notiek balsojumi par izmaiņām, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita politiski neiespējamas. Runa ir par jaunajām genomikas metodēm (NGT), tostarp CRISPR. Formāli tās nav klasiskās transgēnās kultūras, jo vairumā gadījumu netiek ievietots svešs ģenētiskais materiāls. Taču sabiedrības uztverē tas joprojām skan vienkārši – Eiropa maina pieeju ĢMO.