Ja nenostrādā aizliegumi, vairojas darbs muitas speciālistiem; caur kuriem kanāliem Latvijā pludina aizliegtās vielas; kā notiek muitas darbs; kas jāzina vientiesīgiem tūristiem trešajās valstīs, pērkot medikamentus vai nezināmas izcelsmes vielas – saruna ar Nodokļu un muitas policijas (NMP) Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītāju pulkvežleitnantu Maksimu Maistrenko.
Latvijā arvien biežāk dzirdam par aizliegtu vielu, nikotīna produktu un narkotiku sūtījumiem, kas nonāk valstī pa pastu vai kurjerdienestiem. Cik aktuāla ir šī problēma?
Problēma ir ļoti aktuāla, un pēdējos gados tā kļūst arvien nopietnāka. Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, cilvēkiem ir iespēja iegādāties praktiski jebkuru preci no jebkuras pasaules vietas. Tas attiecas ne tikai uz legālām precēm, bet arī uz dažādiem aizliegtajiem produktiem.
Ja runājam par akcīzes precēm un jaunajiem nikotīna produktiem, to popularitāte pieaug. Tradicionālie tabakas izstrādājumi kļūst arvien dārgāki nodokļu pieauguma dēļ, savukārt jaunie produkti īpaši piesaista jauniešus. Rezultātā pieaug gan pieprasījums, gan mēģinājumi šos produktus ievest nelegāli.
Lielākā daļa šādu pirkumu notiek internetā, un pēc tam preces nonāk pie saņēmējiem caur pakomātiem, pastu vai kurjerdienestiem.
Kurā brīdī Nodokļu un muitas policija spēj identificēt šādus sūtījumus?
Daļu gadījumu atklājam jau robežšķērsošanas brīdī muitas kontrolē. Daļu konstatējam vēlāk, kad preces jau tiek izplatītas tālāk Latvijas teritorijā.
Mēs strādājam gan ar izlūkošanas informāciju, gan risku analīzi, gan starptautisko sadarbību. Mūsu mērķis ir pēc iespējas agrāk identificēt gan sūtījumus, gan personas, kas iesaistītas šajā apritē.
Pa kuriem kanāliem šīs preces Latvijā nonāk visbiežāk?
Pārsvarā tie ir aviopārvadājumi un kurjerpasta sūtījumi. Daļa pienāk no trešajām valstīm, bet ļoti liela daļa nāk arī no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Sabiedrībā bieži valda priekšstats, ka galvenais risks nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības, taču realitātē daudzi problemātiski sūtījumi ienāk tieši no ES teritorijas, izmantojot kopējā tirgus priekšrocības.
Kādas vielas šobrīd rada vislielākās bažas?
Pēdējā laikā īpaši satraucoša ir jauno psihoaktīvo vielu izplatība. Tās bieži tiek pasniegtas pievilcīgā veidā - želejkonfekšu, cepumu, saldumu vai elektronisko smēķēšanas ierīču veidolā. Lielākā problēma ir tā, ka vizuāli šos produktus gandrīz nav iespējams atšķirt no legāliem produktiem. Elektroniskā cigarete var izskatīties pilnīgi identiska legālam nikotīna produktam, taču patiesībā saturēt narkotiskas vielas.
Tas rada īpaši lielu risku bērniem un jauniešiem. Ja šāds produkts nonāk mājās un kāds nepilngadīgais to izmēģina, sekas var būt ļoti nopietnas.
Risks ir arī atkarības veidošanās?
Atkarība ir viens no riskiem, taču ne vienīgais. Vēl lielāka problēma ir nezināmais sastāvs. Nelegālajām precēm nav kvalitātes kontroles. Mēs bieži nezinām, kādas vielas tajās atrodas un kādās koncentrācijās. Tas nozīmē, ka cilvēks var gūt smagu saindēšanos jau pēc pirmās lietošanas reizes. Turklāt ārstiem pēc tam ir grūti palīdzēt, jo nav zināms, ar ko tieši cilvēks saindējies. Dažkārt nepieciešams ilgs laiks, lai laboratoriski identificētu konkrēto vielu.
Kā Nodokļu un muitas policija nosaka, ka konkrētais sūtījums ir aizdomīgs?
Visas detaļas, protams, nevaru atklāt. Taču mēs analizējam gan sūtītājus, gan saņēmējus, gan maršrutus, gan citas pazīmes. Svarīga ir arī starptautiskā informācijas apmaiņa. Ja kādā valstī tiek identificēta jauna bīstama viela vai jauns izplatīšanas veids, informācija nonāk arī pie mums. Tas ļauj savlaicīgi reaģēt un ierobežot šādu produktu plūsmu.
Vai šīs vielas Latvijā ieved atsevišķi cilvēki vai organizētas grupas?
Ir abi varianti. Daļa ir jaunieši vai pieaugušie, kuri kaut ko pasūta paši savām vajadzībām. Savukārt cita daļa ir organizētas struktūras, kas iepērk lielākus apjomus tālākai izplatīšanai. Mēs redzam gan individuālus pārkāpumus, gan organizētas darbības.
Vai migrantu skaita pieaugums Latvijā ir ietekmējis šo tirgu?
Mūsu rīcībā nav informācijas, kas ļautu apgalvot, ka tieši migrācija ir būtiski palielinājusi aizliegto vielu apriti. Daudz lielāku ietekmi rada normatīvo aktu atšķirības starp valstīm. Ja kādā valstī regulējums kļūst liberālāks, tas neizbēgami ietekmē arī citas valstis.
Kāpēc ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja?
Tāpēc, ka mums ir kopējais tirgus. Ja vienā valstī produkts ir atļauts, bet citā aizliegts, rodas iespēja izmantot šo atšķirību. Noziedzīgā vide ļoti ātri pielāgojas un izmanto visas likumdošanas nepilnības. Tāpēc harmonizēta pieeja ievērojami atvieglotu darbu visām tiesībsargājošajām iestādēm.
Jūs esat īstenojuši arī informatīvas kampaņas. Kāpēc?
Tāpēc, ka ar represīvām metodēm vien nepietiek. Ir svarīgi informēt sabiedrību. Šogad īpaši uzrunājām vecākus. Gribējām pievērst uzmanību tam, ko bērni pasūta internetā. Dažreiz aiz pievilcīga iepakojuma slēpjas ļoti bīstamas vielas. Vecākiem ir jāzina, ka želejkonfekte vai elektroniskā cigarete ne vienmēr ir tas, par ko šis produkts iepakojumā un noformējumā uzdodas.
Kam vecākiem būtu jāpievērš uzmanība?
Jāpievērš uzmanība dažādiem internetā pasūtītiem produktiem, īpaši tiem, kas sola uzlabot garastāvokli, radīt īpašas sajūtas vai paaugstināt enerģiju. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret krāsainām želejkonfektēm, cepumiem un smēķēšanas ierīcēm, kuru izcelsme nav skaidra.
Ko darīt, ja mājās atrodam aizdomīgu produktu?
Nekādā gadījumā nevajag to nogaršot vai izmēģināt. Pareizā rīcība ir ziņot policijai. Ja persona labprātīgi nodod aizliegtu vielu, likums paredz iespēju izvairīties no kriminālatbildības. Tāpēc daudz svarīgāk ir nekavējoties informēt atbildīgās iestādes.
Daudzi ceļotāji iegādājas medikamentus ārvalstīs. Vai arī tas var radīt problēmas?
Jā, un tā ir viena no lietām, ko cilvēki bieži nenovērtē. Dažās valstīs bez receptes iespējams iegādāties preparātus, kuru sastāvā ir vielas, kas Latvijā ir ierobežotas vai aizliegtas. Cilvēks domā, ka pērk miega zāles vai nomierinošu līdzekli, bet, šķērsojot robežu, var nonākt kriminālprocesā. Tāpēc vienmēr jāpārliecinās, ko tieši iegādājaties un vai šo preparātu drīkst ievest Latvijā.
Vai pat neliels daudzums var radīt kriminālatbildību?
Jā. Latvijas likumdošanā attiecībā uz narkotisko vielu kontrabandu pastāv nulles tolerance. Tas nozīmē, ka kriminālatbildība var iestāties arī par vienu konfekti, vienu kapsulu vai vienu elektronisko ierīci, ja tās sastāvā ir aizliegtas vielas.
Kā vērtējat aizliegumu ietekmi uz nelegālo tirgu?
Tas ir sarežģīts jautājums. Es nodalītu aizliegtās narkotiskās vielas no akcīzes precēm. Ja runājam par akcīzes precēm, vēsture rāda, ka cenu pieaugums vai ierobežojumi bieži vien rada arī nelegālā tirgus aktivitātes pieaugumu. To redzam dažādās pasaules valstīs. Taču katra situācija jāvērtē atsevišķi. Vienkāršu atbilžu šeit nav.
Jūsu darbu būtiski atvieglotu, ja Eiropas Savienībā būtu vienota regula, visām valstīm vienādi noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst?
Protams.
Vai jums ir savs viedoklis, kāpēc tā nenotiek? Kāpēc Eiropas Savienībai grūtības nonākt pie vienotā regulējuma?
Jebkura likuma pieņemšana ir birokrātisks process, kurš nav tik viegls. Ir dažādi viedokļi, ir dažādi lobiji.
Nodokļu un muitas policijas Muitas lietu izlūkošanas daļa. Nezināju, ka muitā arī ir izlūkošana. Tā ir klasiska izlūkošana?
Nosaukums, kas ir vairāk pielāgots starptautiskās sadarbības partneriem, lai viņiem būtu saprotams, ar ko tieši mēs nodarbojamies. Jā, mūsu uzdevums ir atklāt un identificēt personas un grupas, kuras nodarbojas ar pretlikumīgām darbībām muitas jomā gan ievedot dažāda veida preces, tās slēpjot no deklarēšanas vai muitas kontroles.
Kādas metodes jūs darbā izmantojat? Jums ir arī aģentu tīkls, notiek digitālās informācijas vākšana?
Metodes ir visdažādākās. Pieminētās ir to skaitā.
Cik cieša ir sadarbība ar Eiropas Savienības partnerdienestiem?
Ir noslēgti atbilstoši līgumi, kuru ietvaros mēs apmaināmies ar informāciju. Ir arī mūsu darba rezultāti, kuri palīdz atklāt pārkāpumus citur Eiropas valstīs.
Cik labprāt partnerdienesti dalās ar savu informāciju?
Atbilstoši pastāvošajai situācijai. Ir grūti ietekmēt viņus. Bet sadarbība mums ir laba, īpaši ar Baltijas valstīm, ar Lietuvu, Igauniju, viss ir kārtībā.
Kā ar Zviedriju, Somiju?
Visādi.
Ar Poliju?
Ar Poliju arī labi.
Jūsu dienests pēdējā laikā ir veicis vairākas nozīmīgas operācijas. Ar ko īpaši lepojaties?
Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas identificēja masveida jauno psihoaktīvo vielu pasūtīšanu internetā. Pagājušajā gadā vien ierosinājām aptuveni 500 procesu saistībā ar šiem pārkāpumiem. Tas ir ļoti liels skaits un apliecina problēmas mērogu. Tieši tādēļ arī aktīvi runājām ar sabiedrību un aicinājām jauniešus neizdarīt kļūdas, kas var sabojāt gan veselību, gan nākotni.
Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums sabiedrībai?
Ļoti vienkāršs - nelietot. Katrs cilvēks, kurš lieto psihoaktīvas vielas, mēģina mākslīgi mainīt savu apziņu. Taču par to bieži jāmaksā ar veselību, attiecībām un reizēm pat ar dzīvību. Īpaši sāpīgi ir redzēt jauniešus, kuri nepārdomātu lēmumu dēļ nonāk atkarībās vai pat zaudē dzīvību vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Tāpēc mans aicinājums ir būt informētiem, kritiski izvērtēt internetā pieejamos piedāvājumus un neuzskatīt pievilcīgu iepakojumu par drošības garantiju. Dažkārt aiz skaistas konfektes vai modernas elektroniskās ierīces slēpjas ļoti nopietni draudi.
***
Nodokļu un muitas policija ir tiešās pārvaldes iestāde iekšlietu ministra pārraudzībā, kas saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likumu un Nodokļu un muitas policijas nolikumu atklāj, novērš un izmeklē noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kā arī starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpumus, aizsargājot Latvija un Eiropas Savienības drošību un ekonomiskās intereses.
