Atzīmējot 18. novembri, ir svarīgi apzināties, kāpēc Latvija mums katram ir tik īpaša, dārga un neatkārtojama. Mums ir paveicies, jo šodien dzīvojam brīvi un debessjums ir tīrs. Un, lai arī pagātne sāp, ir jāskatās uz priekšu, lai spētu lepoties, ka dzīvojam Latvijā, varam darīt lielas lietas un priecāties.
Pārdomās par Latviju dalās mūziķis un dzejnieks Lauris Valters, kuram Tēvzeme rūp katru dienu.
Latvija ir manas mājas, mana dzimtā zeme, kurā esmu piedzimis. Šajā skaistajā 64 000 kvadrātkilometru lielajā zemē, kurā esmu audzis, gājis skolās, mācījies Latvijas vēsturi, kultūru, tautas dziesmas, dziedājis koros, ir brīnišķīga iespēja dzīvot. It kā maza, bet tajā pašā laikā, manuprāt, Latvija ir ļoti liela. To var pētīt, apskatīt, var ceļot, lai iepazītu jaunas vietas. Kā mūziķis, lai uzstātos, esmu bijis ļoti daudzās kultūras vietās, baznīcās, pilīs un muižās. Un katru reizi no jauna iepazīstu mūsu skaisto zemi.
Latvija ir īpaša, dārga, tā ir svēta vieta uz šīs planētas. Man ir prieks, ka esmu piedzimis tieši šeit.
Šobrīd jau 40 gadus šeit dzīvoju un es noteikti esmu šīs zemes un tautas patriots, tādēļ arī rakstu dzeju un dziesmas dzimtajā valodā.
18.novembris jau 106 gadus ir Latvijas dzimšanas diena, Latvijas Republikas proklamēšanas diena.
Latvijas stāsts nebūt nav bijis vienkāršs. Tas sastāv no vairākiem posmiem. Kādēļ mēs svinam Lāčplēša dienu, 11. novembri? Jo gadu pēc Latvijas dibināšanas bija brīdis, kad varējām visu pazaudēt, bet izdevās Latviju nosargāt un noturēt.
Šīs divas desmitgades - pagājušā gadsimta 20. un 30. gadi, kad Latvija, manuprāt, piedzīvoja Eiropas un pasaules kontekstā vislielāko uzplaukumu, un tad nāca 50. gadi, kas bija pilnīgi citādāki gadi. Tāpēc man ir prieks, ka 2024. gadā varam atzīmēt un priecāties par 18. novembri, ka ir bijusi iespēja dzīvot savā zemē, starp tautiešiem un katru gadu novembri atzīmēt un patriotiski svinēt. Tas ir pagodinoši.
Novēlu Latvijai, lai būtu pēc iespējas vairāk godprātīgu un taisnīgu cilvēku, jo kā zināms, latvieši ir spējīgi un talantīgi tad, kad uzdrošinās. Novēlu, lai cilvēki arvien vairāk uzņemas atbildību par savu zemi, dara labāko, nepaļaujoties uz brīnumdariem, kā arī labvēļiem un solījumiem.
Tik, cik paši darīsim savā zemē, savā tautā, tik arī mums būs.
Novēlu, lai Latvijai visās jomās darbojas cilvēki, kuri ir savā īstajā vietā, īstajā laikā un dara lietas no sirds - gan sev un savai ģimenei, gan arī apkārtējiem. Lai esam drosmīgi, apņēmīgi un patiesi pret sevi, pret tautu. Tad ir iespēja un izdosies.
Novēlu, lai Latvijā katru gadu piedzimtu arvien vairāk jaunu latviešu, tā ir iespēja turpināties. Es ticu, ceru, ka no šā brīža un tā arī būs.
latvieša sirdis
es sēdēju pašā tumšākajā naktī
un lūdzu, lūdzu par savu mazo tautu.
lai spēks un sirdsgudrība ir līdzās tai,
mums jābūt tuvu, plecu pie pleca.
tik dzidra un gaiša ir latvietība,
es to jūtu ar visu miesu un dvēseli,
asaras pār vaigiem rit tik dzīvas,
jo mēs esam zemē un tautā savā..
zinu, ticu, ka to jūti arī tu,
trīs zvaigznes pāri mums mirdz!
brīva un spoža ir
katra latvieša sirds!
sarkanbaltsarkanā
izdari tik, cik vari
un tad vēl mazliet vairāk..
savās domās un darbos,
iekrāso telpu ap sevi..
jā, šī ir ļoti īpaša vieta
un noteikti mūsu laiks..
dabā un cilvēkos,
mēs mīlam tevi,
sarkanbaltsarkanā,
L a t v i j a !
Latvija plaukstās
paņem plaukstās
dārgo Latviju
un no sirds samīļo..
tik daudz mīlestības
mūsu sirdis
savienotas izstaro..
katrs vārds
un katra gaiša doma
tiešām ir no svara..
jo mēs esam tie,
sarkanbaltsarkanie,
kuri jūt, iet un dara!
Māras zemes sirdsapziņa
plūst mūsu valoda
pa tīras apziņas avotu,
tā visu kopā saskalota,
lai gaiši vārdos starotu.
te arvien tālāk vienota,
no pagātnes uz nākotni,
tā ir mūsu sirdsapziņa,
kas sasilda šo Māras zemi!
latviskais kodols
tu tikai pie savām
senču saknēm turies.
jo tas ir pats stiprākais,
kas dod pamatu zem kājām..
viss pārējais izzudīs, pāries..
lai valoda skan tīra,
tiek atsvabināta no sārņiem..
lai dziesma skan brīva
tālu pāri upēm un kalniem!
atceries.. tieši mūsu
latviskais kodols
ir pats svētākais gods!
mīliet savu tautu
es savu tautu ļoti mīlu
un no sirds lepojos ar to..
mēs kopā turam dvēs’li dzīvu
un pieskandinām zemi brīnišķo..
kamēr mēs skanēsim un lēksim,
tik ilgi tautas gars būs dzīvs..
viens otra dvēsli piepacelsim,
karogs sarkanbaltsarkans plīvo brīvs!
mēs bijām, esam un būsim
kopā varens spēks!
