Šodien pār jumtu korēm plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas plīvo stalti, brīvi un ar pagātnes vezumu, raugoties nākotnes cerībās. Par laimīgu un mierā ieskautu Tēvzemi.
Un par tautiešiem, kas vienoti arī tālumā. Par saknēm, kas vēl aizvien liek asarām pār vaigiem ritēt. Un par šodienu, tveroties debess jumā, bet pateicībā. Saules mūžu, Latvija!
“Esmu pateicīga mūsu tautas brīvības cīņu varoņiem, mūsu Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri krita un izcīnīja brīvu valsti, kuri aizstāvēja Latviju! Un vienmēr būšu pateicīga, ka Latvija ir brīva zeme, ka tā ir kopta, mīlēta un cienīta!
Savā zemē es mīlu dabu un mūsu latviešu tradīcijas, kas ir saistītas ar to! Mīlu latviešu valodu un dziesmas. Jo nav labākas sajūtas, kā jūtas izteikt vai izdziedāt savā mātes valodā.
Latvijas valsts dzimšanas dienā mums katram novēlu pārliecību un drosmi. Lai no āra svešie vēji nespēj lauzt mūsu saknes un pamatus. Cieņā turēt savu Tēvzemi, godā turēt ģimeni un īstas vērtības. Strādāt ar tām un sevi, lai katrs un kopā mēs varam būt vēl spēcīgāki un darīt labus darbus Latvijai. Un Latvijai novēlu labus un godprātīgus darītājus, lēmējus, kuri mūsu zemi cels.”
“Nereti šķiet, ka vislabāk ir tur, kur mūsu nav. It sevišķi novembrī gribas aizbēgt no pelēkā, tumšā un aukstā laika. Tāpēc ir labi, ka mums ir svētki, kad atcerēties - bez cīņas nav uzvaras. Katru gadu šajos svētkos dziedu koncertos.
Bieži šajos pasākumos tiek godināti cilvēki, kuri cīnījušies un savu darbu darījuši pašizliedzīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Tā ir lielākā dāvana Latvijai, ka ir šādi dedzīgi cilvēki, kuri vēlas, lai mūsu valsts taptu gaiša, gudra un sirsnīga.
Vēlu saglabāt mums visiem šo skaisto inteliģenci un milzīgās darba spējas. Tas ir mūsu kopīgais gaismas kapitāls visu gadu un mūžu.”
“Man ir milzīga pateicība par to, ka šodien mēs katrs varam īstenot savus sapņus un būt laimīgi brīvā valstī. Mēs varam lepoties par savu zemi un svinēt mīļās Latvijas neatkarību.
Lavija ir mans sākums, tā ir spīts un neatlaidība būt uzticīgai savām identitātes saknēm - caur mūsu skaistajām dabas ainavām, caur dziesmām, stāstiem un atmiņām.
Godāsim, mīlēsim un turēsim svētu savu mīļo Latviju, lai tā piedzīvo saules mūžu!”
“Es esmu pateicīga, ka varam dzīvot brīvā valstī. Paldies mūsu senčiem, kuri bija tik drosmīgi toreiz un iestājās par brīvu Latviju. Milzīga cieņa un apbrīna. Iedvesma, ka mēs nākam no stipras un varenas tautas.
Es mīlu dzīvot Latvijā un mazpilsētā, kur pāris soļu attālumā varu pastaigāties gar upi, baudīt mežu, atpūsties pie jūras. Ka varu piedzīvot četrus gadalaikus.
Es vēlu latviešiem saglabāt ticību sev. Mēs varam vairāk kā mums reizēm šķiet un, Latvija sākas katrā no mums. Daudz laimes dzimšanas dienā, Tēvzeme!”
“Es esmu pateicīga savai zemei Latvijai par to, ka te varu dzīvot, piepildot savus sapņus. Mēs esam maza, bet lepna tauta un tas, ko varu izdarīt te, nebūtu iespējams nekur citur pasaulē.
Reizēm mēs sevi ciniski dēvējam par “mazu pīļu dīķi”, bet tajos brīžos nenovērtējam, ka būšana plecu pie pleca, ir mūsu privilēģija.
Es mums katram novēlu celt savu zemi ar šādu līdzās būšanu, citam cita atbalstīšanu un kopīgu augšanu.”
“Latviešiem un ne tikai latviešiem, arī cittautiešiem, kuri dzīvo Latvijā, es no sirds novēlu sevī pamodināt pateicību un cieņu pret šo zemi, tradīcijām, cilvēkiem.
Mums ir iespēja domāt, runāt un radīt latviešu valodā. Mums ir iespēja izteikt savu viedokli, mums ir iespēja to darīt ar jēgu. Tas nav maz.
Nevajag noniecināt šo iespēju līdz tukšai bļaušanai. Mums ir dota iespēja miera apstākļos sevī kopt cilvēkmīlestību, jo augsne ir tik auglīga, cik darot griboši ir cilvēki, kuri staigā pa šo zemi. Dievs, svētī Latviju!”
“Esmu pateicīga dzīvot brīvā valstī. Lai cik tas izklausītos banāli, bet, goda vārds, KATRU dienu par šo pasakos augstākiem spēkiem.
Mana mamma ļoti bieži man atgādina, ka Lielvārdes jostā ir “ierakstīts” - Latvija vienmēr izkulsies cauri sveikā. Un es tam ticu. Ticu, ka mūsu senču “pagānismā”, senču gudrībās, tomēr ir liela taisnība un spēks.
Nav jābrauc meklēt dzīves patiesības uz Indiju vai citām zemēm. Mūsu saknes ir spēcīgākas par citām. To pierāda tas, ka, aizejot uz latviešu pirts rituālu, tu spēj sasniegt milzīgu bijību un sazemēšanos ar Visumu. Mūsu mīļajai Latvijai es novēlu būt brīvai! Ne tikai valstiski, bet arī cilvēku domāšanā un uzskatos. Novēlu, lai paaudžu paaudzēs mūsu atvases runātu par to, cik maza, bet spēcīga valsts mēs esam. Mīlu Latviju.”
“Kaut gan manī ir ¾ lietuviešu asiņu, ģimenē vienmēr esmu runājusi tikai latviešu valodā, pabeidzu latviešu skolu, augstskolas un vienmēr esmu bijusi un esmu Latvijas patriote. Esmu dziedājusi latviešu dziesmas korī, dejojusi tautas dejas, divas reizes piedalījusies Dziesmu un deju svētkos, esmu Latvijai veltījusi koncertprogrammas, tāpat mani kā mākslinieci pagodina un iepriecina, ka regulāri tieku aicināta dziedāt un vadīt valsts svētku pasākumus. Latvija ir ļoti skaista zeme. Baltijas jūra un dažkārt pat četri gadalaiki vienā dienā ir tikai pāris no mūsu zemes bagātības, krāšņuma piemēriem. Un tauta te ir stipra.
Neskatoties uz dažādajiem tautību sajaukumiem, mēs visi, kuri ticam savai valstij, cienām savas valsts kultūru, valodu, tradīcijas, esam izgājuši cauri dažādiem pārmaiņu puteņiem, veidojam vienoto veselumu.
Mēs ne vienmēr varam izmainīt to, kas notiek apkārt, taču mēs allaž varam sākt ar savu piemēru darināt esību, Latviju un arī planētu kopumā labvēlīgāku. Svarīgi ir prast novērtēt to, kas mums ir. Pērles rodas okeāna skarbumā, tāpat arī mums svarīgi aiz pārbaudījumu vējiem nepazaudēt, bet nosaudzēt un izkopt skaistāko, līdzcietību, prasmi būt cilvēkiem, kuri piemērotos brīžos atbalsta un iedvesmo cits citu. Pamatu veidojam mēs paši, katrs sākot no sevis.”
“Esmu pateicīga saviem senčiem par to, ka esmu šai skaistajā zemē. Te ir mani mīļie, te ir bērnība un atmiņas. Ceru arī nākotne. Mīļi un tuvi cilvēki. Mūsu jūra, pļavas un meži, gleznainie ezeri, mīļie lauki, kurus ieskauj siena siltā smarža, kas padara domas rāmas. Tik varens ir Latvijas dabas un cilvēku spēks.
Mūsu Raimonds Pauls, kurš ar savu mūziku ir izauklējis vairākas paaudzes, mūsu kastaņu ziedēšanas laiks un zelta rudens Siguldā, kur katra taka kā no pasakām aizlienēta.
Romantiskās Vecrīgas ieliņas, kuras glabā gadsimtu noslēpumus un, iespējams, arī mūsu. Nav iespējams pabeigt uzskaitīt ikkatru mīļu sajūtu vai vietu Latvijā. Vēlos cieši apskaut šodienas daiļo jubilāri. Visiem novēlu laimi, sauli, labestību un sirdsmieru. Latvijai zelt un plaukt! Un, lai mums ir labi mūsu zemē.”
“Es esmu pateicīgs par Latvijas brīvību un mieru. Ticu idejai, ka brīvība ir saule, kas nekad nenoriet. Šī brīvība ir mūsu lielākais dārgums, kas ļauj mums dzīvot, radīt un sapņot.
Mani saista Latvijas dabas skaistums un tās mainīgās sejas - no klusajiem mežiem līdz dzidrajām upēm, no rudens krāsainības līdz pavasara cerību plaukumam. Šī zeme ir manas iedvesmas avots un miera osta.
Novēlu, lai mēs visi spējam saglabāt un cienīt mūsu kultūras bagātību, kā arī turpināt veidot Latviju kā vietu, kur katrs var justies laimīgs un brīvs. Novēlu, lai mūsu sapņi vienmēr sasniedz rītausmu.”
