Tuvojas laiks, kad svētku uzrunas teiks augstākas un mazāk augstas amatpersonas. Ko klausītāji vēlas dzirdēt šajās uzrunās? Vai vispār vēlas tās dzirdēt? Šos jautājumus uzdevām dažādu jomu ekspertiem.
Sabiedriski politiskā, nepieklājīgā un satīriskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautors un fotogrāfs no Liepājas Mārcis Bendiks:
- Es jau ilgu laiku ignorēju šo žanru. Kaut kad pasen nejauši TV redzēju armijas parādi, bija arī uzruna. Gadus piecpadsmit neesmu klausījies amatpersonu Jaungada uzrunas. Tikpat labi man var pajautāt: ko jūs domājat par teātri? Pēdējoreiz teātrī biju pirms 21 gada. Pēdējā filma, ko redzēju, bija “American Beauty” (1999). Nē, es nesaku, ka svētku uzrunas, kino un teātris ir nevajadzīgas lietas. Gluži otrādi: kādai sabiedrības daļai tas viss ir vajadzīgs. Ar to gribu teikt, ka visi cilvēki nedara visu vienādi.
- Varbūt valstsvīriem un sievām vispār nekādas runas neteikt?
- Nē, runas pieder pie lietas. Viens no politikas veidošanas paņēmieniem ir runa. Bija laiki, kad runas atstāja kaut kādu programmatisku iespaidu uz notikumiem. Bet tajā brīdī, kad sapratu, ka gadu no gada es klausos vienu un to pašu, tad pārstāju to darīt. Nācu pie izpratnes, ka mani tomēr interesē citas lietas, kas varbūt novestu izmisumā normālus cilvēkus.
- Bet varbūt tomēr tu gribētu redzēt 18. novembra parādi? Nu, tā, dīkas ziņkāres dēļ.
- Tur būs arī Valsts prezidents un aizsardzības ministrs?
- Jā.
- Sen šie jaukie cilvēki nav redzēti. Tur noteikti būs arī mūsu varonis, ģenerālis Leonīds Kalniņš. Ar zobinu pie sāniem. Bet man to visu nevajag, es šos svētkus atzīmēšu citādi. Taču man kaut kā vairāk patīk Lāčplēša diena, šie svētki, manuprāt, ir sirsnīgāki. Pie mums, Liepājā, 11. novembrī bija satriecošs lāpu gājiens. Spēlēja NBS orķestris, bija daudz jauniešu. Vēl nezinu, kas notiks 18. novembrī.
- Tu taču netaisies atvainoties, ka neklausies valstsvīru uzrunas.
- Katram cilvēkam ir kaut kas tāds, ko viņš neēd. Man uz vecumu ir noskaidrojies, ka nedrīkstu ēst kalmārus. Jaunībā varēju ēst šmakstinādams. Tas pats ir ar valstsvīru runām: neēdu, un viss. Tagad valdošajās aprindās valda nenormāls divkosības un liekulības gars, bezjēdzīga naudas šķērdēšana, un tas ir neciešami. Kas beigu beigās notika ar to “militārās mākslas monumentu”? Nekas? Nujā, varbūt visu naudu arī neizķiņkelēja, podests beigu beigās uztaisīts, un, zinot, cik maksā visādas saskaņošanas un detālplānojumi, nauda daļēji atgriezās birokrātijā.
- Bet paskaidrojumi, ko sniedza amatpersonas, bija melīgi.
- Un kādā tonī tas viss tika pateikts? Vīzdegunības paraugstunda! Sak, jūs, sīkie cilvēciņi, gribat, lai es ieklausos jūsu vārdos? Par laimi, Valsts prezidents ir no tā visa aizgājis prom, uz Kariņa un Siliņas fona Edgars Rinkēvičs izskatās pēc adekvāta valstsvīra. Viņa svētku uzrunu novēlu noklausīties visiem, kuri klausās valstsvīru uzrunas.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis:
- Es neklausos šīs uzrunas. Es tās uztveru kā rituālu, jo valstsvīriem kaut kas ir jāpasaka. Viņi ir savos amatos, viņiem jārunā. Es no šīm uzrunām neko negaidu. Svētki taču nav paredzēti tam, lai solītu kaut ko izdarīt. Mani pārsteidz kāda tradīcija, kas atkārtojas gadu no gada: analizēt amatpersonu Jaungada uzrunas. Kālab tas jādara? Ja uz Ziemsvētkiem mācītājs kaut ko pasaka, jā, to es saprotu. Kristus piedzimšana ir svarīga, un par to var daudz ko pateikt. Bet ko var pateikt valsts vadītājs? Apsolīt, ko darīs nākamgad?
Zvērināts advokāts Linards Muciņš:
- Ko no valstsvīru runām var gaidīt? Tikai to, ka viņi beidzot atzīs savas kļūdas, ko pieļāvuši, nevis kā spītīgi āži turēsies pie savas “ģenerālās līnijas”. Sevišķi tas attiecas uz “progresīvajiem”. Uz citiem arī. Tagad dienasgaismā parādījies Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts. Dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstēšot veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva. Nu, kas tas ir?! Nevis kompetence, bet dzimums būs noteicošais?
Tas līdzīgi kā bija modernais jājamzirdziņš ASV: DEI - Diversity, Equality and Inclusion (Dažādība, vienlīdzība un iekļaušana). Tas bija nonācis absolūtos pārspīlējumos: nepieņem darbā labāko kandidātu, bet “sievieti, nēģeri, homoseksuāli, aziātu, invalīdu utt.”. Tramps pasludināja karu pret DEI, sevišķi armijā, jo “armija tādēļ ir cīņas nespējīga”. Analoģija ar mūsu likumprojektu par publisko kapitālsabiedrību pārvaldību ar dzimuma kvotām. Jācer, ka politiķi nāks pie prāta un to visu neakceptēs. Un varbūt šo neakceptēšanu pat iekļaus savās svētku uzrunās!
Kinorežisors, LZA Goda loceklis Jānis Streičs:
- Negaidu tukšos solījumus. Svētku diena domāta priekam, vienotībai un stimulam dzīvot Latvijā ar ticību, ka uzradīsies Lāčplēsis ar drosmi plēst pušu mūsu ļaundabīgo briesmoni, kas ir izpildvaras un likumdošanas krustojums. Kāpēc man jādzird tie, kas to neapjēdz? Bet sveicu arī viņus un svētkos piedodu, jo tie kvēli tic, kaut neapzinās, ko dara.
