Lai stiprinātu piederības sajūtu Latvijai, tērēs miljonus
Darbam ar diasporu tuvāko trīs gadu laikā paredzēts atvēlēt ap 8,7 miljonus eiro, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru otrdien atbalstīja valdībā.
Plānā darbam ar diasporu 2024. līdz 2026.gadam ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai. Ir iestrādāts diasporas politikas veidošanā iesaistīto iestāžu diasporas atbalstam paredzētais ikgadējais finansējums, kas 2024.gadā veido 2 937 349 eiro, 2025.gadā - 2 935 849 eiro, 2026.gadā - 2 914 327 eiro.
ĀM skaidro, ka plāns turpina tās iniciatīvas, kuras ir bijušas iekļautas plānā darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam un kuras, izvērtējot iepriekšējā plāna īstenošanu, iesaistītās iestādes, NVO un diasporas organizācijas ir definējušas kā veiksmīgas. Vienlaikus jaunajā plānā iekļautas arī citas iniciatīvas un uzdevumi, ko nosaka diasporas dinamiskā attīstība un globālie izaicinājumi.
Pēc ĀM paustā, ir skaidri iezīmējušies galvenie virzieni, kuriem arī šajā plānā jāpievērš īpaša nozīme. Tie ir latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, tai skaitā darbs ar diasporas jaunatni, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts pārvaldē un priekšnoteikumu radīšana remigrācijas veicināšanai.
ĀM klāsta, ka vēl viens būtisks uzdevums ir diasporas masu mediju stiprināšana un Latvijas mediju telpas un informācijas pieejamība diasporai, kas sekmē piederības sajūtu Latvijai un informētību par sociāli ekonomiskajām un politiskajām norisēm Latvijā.
Tāpat jaunajā plānā iekļautie darbības virzieni ir identiski četriem iepriekšējā plāna virzieniem - latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, atbalsts remigrācijai.
Jomas, kurām ikgadēji otrā plāna īstenošanai paredzēts lielākais finansējums, ir latviešu valodas saglabāšanai diasporā, kas paredz finansiālu atbalstu diasporas latviešu skolu darbībai, latviešu valodas apguve tālmācībā diasporas skolēniem un jauniešiem, Latvijas pedagogu līdzdalība mācību procesos un nometnēs ārpus Eiropas, nodrošināta latviešu valodas apguves mācību un metodisko līdzekļu, informatīvo materiālu izstrāde un pieejamība.
Lielāks finansējums iecerēts piederības stiprināšana Latvijai, nacionālās identitātes saglabāšanai, vienotas kultūras un vēsturisko vērtību apzināšanās veicināšanai un saglabāšanai diasporā. Tas nozīmē atbalstu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēs, bērnu nometņu organizēšanai Latvijā un diasporas mītnes zemēs, diasporas bērnu lasīšanai latviešu valodā, diasporas arhīvu saglabāšanai un digitalizācijai.
Tāpat lielāks finansējums iezīmēts balsstiesīgo diasporas pārstāvju iesaiste vēlēšanās, kas nozīmē atbalstu informatīvo un skaidrojošo materiālu kopumam par vēlēšanu procesu Latvijā un praktiskajām iespējām piedalīties vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs, ieskaitot balsošanas procesu, pieejamās balsošanas vietas un veidus, tai skaitā pasta balsošanu.
Lielāku finansējumu plānots novirzīt arī diasporas organizāciju aktivitātes stiprināšanai un organizēto pasākumu un iniciatīvu skaitam, pētījumu veikšanai diasporas un remigrācijas jomā tālākai politikas veidošanai, komunikācijas, informācijas aprites uzlabošanai starp Latviju un diasporu, atbalsts diasporas medijiem, ekonomiskās sadarbības veicināšanai ar diasporu un diasporas iesaistei investīciju piesaistē, eksporta attīstībā, inovācijās un diasporas tūrisma jomā, praktiska atbalsta sniegšanai remigrējušo integrācijai Latvijā, kā arī latviešu valodas lietošanai ikdienā.
ĀM norāda, ka, apzinoties demogrāfisko situāciju valstī, lielo ārvalstīs mītošo tautiešu skaitu un straujos asimilācijas procesus, valsts uzdevums ir saglabāt un uzturēt diasporas saikni ar Latviju. Tiek sagaidīts, ka otrajā plānā iekļautie apjomīgie remigrācijas atbalsta pasākumi būs būtiski priekšnoteikumi diasporas pārstāvju remigrācijas veicināšanai.
ĀM ieskatā lielākais izaicinājums nākamajos trīs gados būs jaunā plāna īstenošana un piešķirtā finansējuma ieguldīšana atbilstoši mērķiem.