Recenzija

Dziedātājas un dziesmu autores Evijas Smagares debijas albums ar desmit kompozīcijām latviešu, angļu un krievu valodās, pie kurām darbs uzsākts jau 2018. gadā. Stilistiski tas svārstās amplitūdā no roka, popa, hiphopa un “r’n’b” līdz indī un elektroniskajai mūzikai. “Klusums ir sākums visam, gluži kā diena pirms lielā sprādziena. Klusumā var dzirdēt visu un nedzirdēt neko, klusums ir patiess un trausls, tas ir netverams,” albuma noskaņām sagatavo Evijas Smagares komanda.

Britu mūziķa Elderbrook (īstajā vārdā Aleksanders Kocs) vārdam pie mums nevajadzētu būt svešam – viņš ar labiem panākumiem uzstājās pagaidām pēdējā festivālā “Positivus”, kas notika 2019. gadā. Savukārt pasaulē viņš jau sen ir plaši pazīstams, pateicoties tam, ka sadarbojies kā multiinstrumentālists, dziesmu autors un/vai producents ar veselu lēveni slavenību.

Pirms kāda mēneša ar savu pirmo solosinglu “Tam vienam” klausītājus pārsteidza Latvijas džeza un populārās mūzikas aprindās pazīstamais bundzinieks Andris Buiķis, kurš ir arī džezfanka grupas “Very Cool People” pastāvīgais dalībnieks. Nu viņš spēris soli tālāk - nācis klajā arī debijas soloalbums. “Laikam ejot, mēs gribot vai negribot darām to, ko vēlamies un kā jūtam.

Kad pirms trīs gadiem pašmāju “death/doom metal” apvienība “Frailty” izdeva savu trešo studijas albumu “Ways Of The Dead”, tas iezīmēja pārmaiņas grupas skanējumā – tam tik tradicionālo melanholisko skaņu plūdumu (jeb, apskatnieka vērtējumā, “vēnu griezējiem domāto mūziku”) bija nomainījuši agresīvāki, ekstrēmāki un ātrāki “death” un pat “black” ritmi. Lai gan ceturtais grupas veikums ir atgriezies pie “death/doom” ievirzes, tas atkal ir nedaudz citādāks par sākotnējiem “Frailty” darbiem. Turklāt pirmo reizi grupas karjerā albums ierakstīts tikai un vienīgi latviešu valodā.

Pie mums britu popzvaigzni Eliju Goldingu pilnīgi noteikti nevar saukt par svešinieci - 2013. gada aprīlī viņa uzstājās koncertzālē „Palladium”, pēc tam ieradās arī festivālā „Positivus”, kuram bija anonsēta arī 2016. gadā, taču šo uzstāšanos mūziķes slimības dēļ nācās pārcelt uz „Positivus ‘2017”. Pasaules mūzikas topā Goldinga ielauzās jau ar saviem pirmajiem albumiem „Lights” (2010) un „Halcyon” (2012), kuri britu topā uzlidoja līdz pat pašai pirmajai pozīcijai. Turklāt viņa dziedājusi tādos mediju intereses neapdalītos pasākumos kā prinča Viljama un Keitas Midltones kāzās Bakingemas pilī, Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo un Ziemassvētku egles iedegšanas ballē Baltajā namā Vašingtonā, kas vēl vairāk stiprināja dziedātājas pozīcijas mūzikas tirgū. Kopš trešā studijas albuma “Delirium” izdošanas apritējuši pieci gadi, un beidzot Goldinga ir atgriezusies – gan ar jaunu albumu, gan kā Nr. 1 britu topā.

Pēdējos gados mūziķes un dziesmu autores Alises Jostes daiļrade izpelnījusies aizvien plašākas klausītāju auditorijas atzinību, un tam par iemeslu noteikti nav viņas otrā studijas albuma “Hardships Are Ships” (2015) saņemtais balvu kvantums (Austras balva kā 2015. gada labākais albums, Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva “Zelta mikrofons ‘2016” dziesminieku albumu kategorijā) – vienkārši Alise piedāvā labu mantu, un to saprot jebkurš sevi cienošs mūzikas mīļotājs.

Ja kāda grupa nodēvējas par “Pauls Raimonds”, publicitāte un interese par to ir garantēta, tiesa, koncertos lielākus pūļus droši vien savāktu grupa ar nosaukumu “Alus par brīvu”, ja vēl to lieliem burtiem iedrukātu afišās. Kas ir Raimonds Pauls, zina visi, bet kas ir “Pauls Raimonds”?

Aiz Doktora Alčēmija skatuves vārda pieslēpies pašmāju muzikālās apvienības "Doktora Klisicka laboratorija" dalībnieks Alvis Lapiņš, līdz ar to top skaidrs, ka nekādu nopietno informāciju par šo projektu mājas lapās un tamlīdzīgos ziņu avotos nesadabūt.

Histēriskā roka kvartets “Židrūns” kādu laiku bija klusējis, tāpēc grupas cienītājiem pat bija radušās bažas par šīs spilgtās komandas beigu galu. Tas gan būtu bijis varen slikti, jo trīs iepriekšējie grupas albumi – “Židrūnam sāp” (2008), “Dzeltenbaltdzeltenais” (2010) un “Židrūns un tas, ko nevar nest” (2017) – jau bija radījuši tai savu noturīgu fanu bāzi, turklāt pēdējais no minētajiem darbiem pat apbalvots ar Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu alternatīvās mūzikas kategorijā. Taču, par laimi, “Židrūns” joprojām nevaid miris, un “šī pavasara notikumi, pārmaiņas sadzīvē un kultūras dzīvē devušas daudz iespaidu, lai paveiktu ko grupai neraksturīgu,” vēsta grupas nometne.

Korija Teilora vārds komentārus neprasa – viņš ir leģendārās grupas “Slipknot” vokālists un arī lielākās daļas dziesmu tekstu autors. Tāpat viņš ir pazīstams pēc darbošanās blakusprojektā “Stone Sour”, kas arī guvusi lielus panākumus abpus okeānam.

Amerikas topos pieprasītais, krustām šķērsām notetovētais hiphopa mākslinieks Machine Gun Kelly (īstajā vārdā Ričards Kolsons Beikers) ar savu pēc skaita piekto studijas albumu beidzot iekarojis aizdīķa topa pašu augstāko pozīciju.

Lai nu kas varētu iet secen šajos kovidlaikos, bet Ziemassvētku svinēšana un ar to saistītā “džinglbellu” skanēšana lielveikalos, restorānos, tirgos, parkos, ielās un visās pārējās iespējamajās un neiespējamajās vietās gan ne.

Latgaliešu poproka grupas "Dabasu Durovys" piektais studijas albums – tā priekštecis “Pādys Runoj” jeb “Pēdas runā” tika izdots pirms četriem gadiem, bet pa starpu abiem šiem izdevumiem vēl klajā nāca arī grupas līdera Arņa Slobožaņina soloalbums “Pasamūds puosokā” (2019. gada maijā).

Suntažu rokmūzikas grupas “B Optimist” trešais studijas albums ar 11 oriģināldziesmām latviešu valodā tapis pēdējo trīs gadu laikā, bet vispār apvienības pirmsākumi meklējami 2013. gadā.

Džona Bon Džovi 1983. gadā izveidotās rokbrigādes izdoto studijas albumu skaits sasniedzis 15 – tas, pieskaitot šo te ar gadskaitli aplaimoto ripuli. Jāatgādina, ka iepriekšējais albums “This House Is Not For Sale” tika izdots pirms četriem gadiem un savāca Nr.1 laurus daudz un dažādu valstu topus, ieskaitot Ameriku (Britu salās gan tas bija tikai piektais).

Klusi un nemanāmi arī latvju zemei ir uzklupusi tā saucamā “k-pop” (korejiešu popmūzikas stils, kurā samiksēts pops, hiphops un EDM) sērga, tāpēc nebūtu pareizi atstāt bez ievērības dienvidkorejiešu meiteņu kvarteta “Blackpink” pirmo Rietumu tirgum domāto albumu.

Šajos laikos, kad pasaules smagās mūzikas skatuvei kā apnicīgas iesnas uzbrūk dažādas “frīkmetāla” izpausmes, aizvien pieprasītāks kļūst “old school” jeb vecās skolas “death metal”.

Amerikāņu alternatīvā metāla brigādes “Deftones” devītais studijas albums vēl tikai sācis savu ceļu pa topu tabulām un uz klausītāju ausīm, taču nav šaubu, ka šis darbs vismaz no komerciālā viedokļa būs viens no veiksmīgākajiem vokālista Čino Moreno grupas albumiem.

It kā jau sen vajadzētu pārstāt brīnīties par kliedzošā folka dziesminieka Imanta Dakša kārtējo jauno albumu, un tomēr – šī ražība joprojām šķiet pārsteidzoša.

Šīs nedēļas sākumā arī mūzikas straumēšanas vietnēs nonācis ekstravagantā latviešu audiovizuālā mūzikas projekta “Waterflower”, kuru personificē eksperimentāli elektroniskās mūzikas māksliniece un multimediju dizainere Sabīne Moore, jaunais albums “Balta gaisma” – tā prezentācija pagājušajā nedēļā notika peldošajā kultūras centrā “Noass”, taču tad pieejams vēl bija tikai šī darba vinila formāts.