RECENZIJA: Marta Grigale "Lietas, kas notiek manā galvā"

Pirms kādiem pieciem gadiem Marta Grigale bija Valmieras Drāmas teātra aktrise, kas pievērsusies dziedāšanai, - ar šādu statusu (un anglisko dziesmu “Choices”) viņa piedalījās konkursā “Supernova 2015”. Taču nu jau vairākus gadus viņa ir dziedātāja ar skatuves vārdu Marta, kura līdz došanās dekrētā darbojās “Pieci.lv” ēterā (“Vai Marta vienmēr smaida? Jā, viņa tiešām smaida daudz un rūpējas par to, lai arī klausītāji allaž būtu labā garastāvoklī,” par viņu teikts Latvijas Radio mājas lapā) un vadījusi arī labdarības maratonu “Dod Pieci”.

2017. gada beigās Marta izdeva minialbumu “Pai Pai” ar piecām latviešu valodā iedziedātām dziesmām, kurām pati bija gan mūzikas, gan vārdu autore. Toreiz producenta lomā iejutās Reinis Sējāns, savukārt albuma “Lietas, kas notiek manā galvā” producents ir Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd, kura prasīgajā un paškritiskajā vadībā ierakstīta lielākā daļa no albumā iekļautajām desmit kompozīcijām - vienai kā līdzproducents ir Martas pavadošās grupas ģitārists Dmitrijs Tarasovs, bet divās pie producenta pults sēdējis Kaspars Kubeckis, kurš pazīstams kā Kashuks.

Jāpiebilst, ka viena no dziesmām ir grupas “Bet Bet” hita “Pieklauvē” kaverversija, savukārt skaņdarbu sarakstā ar Nr.3 ir iekļauts skits “Nav sajūtas”, kura “izpildītāja” ir Martas meitiņa Grēta, un kurai šķiet, ka “izklausās pārāk skaļi”, tāpēc “vajag aiztaisīt durvis”... Vēl jāpiemin, ka ģitāras un basa partijas iespēlējis Kristaps Ērglis no “Triānas Parka”. Šo trešdien, 28. oktobrī, “Galerijā Centrs” notiks Martas albuma prezentācija, un šajā pat vakarā tas jau aiziet tautās - digitālā veidā visos mūzikas straumēšanas servisos.

PAR. Elegants un enerģisks elektropopa albums, no kura izceļamas pat vairākas dziesmas. Pirmām kārtām jau tā ir šobrīd radiostacijās skanošā “Drāma”, kura ir lipīga kā kovidvīruss, un, no rīta vienu reizi noklausīta, skan prātā līdz pat vakaram (paša pārbaudīts). Par albuma dziesmu Nr.2 apskatnieks kronētu “pop & dance” gabalu “Manā vietā” ar trauksmaino un pulsējošo ritmu, bet klausītāji pilnīgi droši atzīmēs “Pasaule pagaidīs”, kas iedziedāta kopā ar Intaru Busuli - ne jau tāpēc, ka superīga dziesma, bet tāpēc, ka Busulis. Jā, šis ir vēl viens albums, kurā kaut kas ierakstīts kopā ar Busuli (iepriekš to darījuši “Triānas Parks”, Ozols un vēl kāds), taču ko darīt, ja citi dziedātāji nav tik atsaucīgi kā Intars... Ļoti veiksmīgs izdevies “Bet Bet” dziesmas “kavers”, un varbūt Zigfrīda Muktupāvela pa jokam teiktais, ka tas esot izdevies labāks nekā oriģināls, nemaz tik liels joks nav. Starp citu, to un ļoti plaši iedvesmojoši skanošo “Supermeiteni” producējis Kashuks - šim puisim ir ķēriens! Arī līdzi dungojamā dziesma “Atkal tu” ir izpelnījusies plusiņu apskatnieka blociņā, tāpat kā “Prom”, kura liek kājām pašām dejot, un uzrunā arī ar tekstu: “Kad mērs ir pilns, tad cits nekas neatliek / Kā piecelties un iet, neatskatoties / Es eju prom / No vārdiem, kuri mani iesprosto / No rētām, kuras neprot izdaiļot / No maskām, kuras sargā, bet neļauj ieelpot” utt. Martas teksti vispār ir atzīmēšanas vērti - tie neliek iespringt, aizdomāties par kaut kādām pārpasaulīgām vērtībām un “nesagruzī”, taču tajā pat laikā nav tukši, skan viegli un plūstoši, teicami klājoties dziesmas melodiskajam risinājumam. To pašu var teikt par Martas dziedājumu - viegli, plūstoši un vokālā ziņā gaiši, arī viņas dikcija ir simpātiska, vārdus var saprast bez grūtībām. Tā visa rezultātā albums atstāj ļoti patīkamu iespaidu.

PRET. Martai piemīt kāds pavisam dīvains mīnuss - piedziedājumi melodiski neiet kopā ar pārējo dziesmas uzbūvi. Kaut vai tā pati “Drāma” - tās iesākums ir hipnotisks sintīpopa un “dance” krustojums, savukārt piedziedājums ir ierindas melodiskā popa manierē, taču veiksmīgā kārtā tas padevies ļoti lipīgs, līdz ar to defekts pārvēršas par efektu. Nākamais piemērs - tituldziesma: ar “dance” elementiem bagātināts iesākums, ļoti efektīgs elektropopa iztirzājums, bet turpinājumā ir piedziedājums stilā, kas 90. gadu beigās līdz apnikumam tika tiražēts izdevniecības “Mapl” šlāgerdeju mūzikas kasetēs. Vēl kādu piemēru? Lūdzu, dziesma “Manā vietā”, kuras neveiksmīgais piedziedājums teju visu sabojā! Jāšaubās, vai sevi attaisno arī skits - klausoties šo albumu kopā ar mūzikas jomas profesionāļiem, par šo skitu gan tika dzirdētas vienbalsīgi sajūsminātas atsauksmes, tomēr, objektīvi vērtējot, tas gan izraisīs labsirdīgu smaidu bērnu mīļos, tomēr izsit no vienmērīgas klausīšanās sliedēm. Tas gan ir sīkums.

Sandris Vanzovičs