RECENZIJA: Frailty "Tumši ūdeņi"

Kad pirms trīs gadiem pašmāju “death/doom metal” apvienība “Frailty” izdeva savu trešo studijas albumu “Ways Of The Dead”, tas iezīmēja pārmaiņas grupas skanējumā – tam tik tradicionālo melanholisko skaņu plūdumu (jeb, apskatnieka vērtējumā, “vēnu griezējiem domāto mūziku”) bija nomainījuši agresīvāki, ekstrēmāki un ātrāki “death” un pat “black” ritmi. Lai gan ceturtais grupas veikums ir atgriezies pie “death/doom” ievirzes, tas atkal ir nedaudz citādāks par sākotnējiem “Frailty” darbiem. Turklāt pirmo reizi grupas karjerā albums ierakstīts tikai un vienīgi latviešu valodā.

Komentējot šo soli, “Frailty” norāda, ka šāda iecere bijusi jau sen - izvēle par labu latviešu valodai metālmūzikai ierastās angļu valodas vietā “saistāma ar grupas vēlēšanos izcelt savu latvisko identitāti un runāt par savas daiļrades tradicionālo tematiku savā dzimtajā valodā.” Albumā "Tumši ūdeņi" ir septiņas kompozīcijas, kuras “stāsta par tumšām priekšnojautām, svarīgiem un sarežģītiem notikumiem pasaules vēsturē, iekšējiem pārdzīvojumiem un eksistenciālām bailēm, kā arī pieskaras latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem.” Tematisko ievirzi ļoti labi atspoguļo arī grupas svaigākais videoklips dziesmai “Es degu” (tā autors ir grupas ģitārists Jēkabs Vilkārsis) - Latvijas smagajā mūzikā kaut kas tik iespaidīgs nav redzēts, šķiet, vēl nekad. Ja par grupas sastāvu, tad nekādu izmaiņu nav: Mārtiņš Lazdāns (vokāls), Edmunds Vizla (ģitāra), Jēkabs Vilkārsis (ģitāra), Andris Začs (bass) un Lauris Polinskis (bungas).

PAR. Monumentāli. Iespaidīgi. Vareni. Šķiet, tieši pats pēdējais vārds vislabāk raksturo “Frailty” jaunāko garadarbu. Iespējams, ka daudziem šis albums atgādinās agrīnos latvju “doom/death” līderu “Heaven Grey” darbus, taču - vai tad tas ir slikti?! Ņem kuru dziesmu gribi, visas skan teicami - “Tumši ūdeņi drūmi čukst krēslā”, “Es degu”, “Pa baltu sniegu nāve nāk”, “Veļu māte” un pārējās, tomēr kā Nr. 1 gribētos izcelt “Tā aiziet gaisma”, kuras sakarā atkal velkamas paralēles ar “Heaven Grey” tās labākajās izpausmēs. Bigija aizkaitinātam grizlilācim līdzīgais vokāls, virtuozais ģitāristu tandēms Vizla - Vilkārsis, Andra (pie viņa studijā arī tapis šis ieraksts) basģitāras spēles prasmes, viens no labākajiem latvju metālbundziniekiem Lauris - arī individuāli par katru no mūziķiem var teikt tikai labāko. Albums izdots arī CD formātā, kas šoreiz ir būtiski no tā viedokļa, ka diska bukletā var izlasīt arī dziesmu vārdus - Edmunds tos vienmēr rada tik pārdomātus, ka tajos nepieciešama iedziļināšanās, bet tas bez špikera būs pagrūti. Piecas zvaigznes no piecām, jautājums par 2020. gada labāko Latvijas metālmūzikas albumu vairs nav aktuāls.

PRET. Argumenti pret šo albumu pilnīgi noteikti radīsies kaimiņiem - pieņemamā skaļumā to klausīties nav iespējams, “volume” poga prasīties prasās pēc uzgriešanas uz maksimumu. Labi, vēl iespējams piesieties pie hronometrāžas - kompozīcijas astoņu līdz 10 minūšu garumā (tādu te ir vairāk nekā puse), tomēr šķiet pārspīlējums.