RECENZIJA: Ellie Goulding "Brightest Blue"
Pie mums britu popzvaigzni Eliju Goldingu pilnīgi noteikti nevar saukt par svešinieci - 2013. gada aprīlī viņa uzstājās koncertzālē „Palladium”, pēc tam ieradās arī festivālā „Positivus”, kuram bija anonsēta arī 2016. gadā, taču šo uzstāšanos mūziķes slimības dēļ nācās pārcelt uz „Positivus ‘2017”. Pasaules mūzikas topā Goldinga ielauzās jau ar saviem pirmajiem albumiem „Lights” (2010) un „Halcyon” (2012), kuri britu topā uzlidoja līdz pat pašai pirmajai pozīcijai. Turklāt viņa dziedājusi tādos mediju intereses neapdalītos pasākumos kā prinča Viljama un Keitas Midltones kāzās Bakingemas pilī, Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo un Ziemassvētku egles iedegšanas ballē Baltajā namā Vašingtonā, kas vēl vairāk stiprināja dziedātājas pozīcijas mūzikas tirgū. Kopš trešā studijas albuma “Delirium” izdošanas apritējuši pieci gadi, un beidzot Goldinga ir atgriezusies – gan ar jaunu albumu, gan kā Nr. 1 britu topā.
Elija stilistiski vēl vairāk nostabilizējusies popa nišā - viņas sākotnējos darbos bija krietni lielākas atsauces uz indīpopu, sintīpopu un pat folku, tomēr mūzikas kritiķi šo soli novērtējuši puslīdz atzinīgi. Bet klausītāji? To katram pašam lemt.
PAR. Līdz šim jebkurā Elijas Goldingas albumā ir varēts atrast kādu pērli. Šoreiz īpašs dārgakmens gods nevienai dziesmai nav piešķirams, tomēr dziesmas kā “Start” (kopā ar eksperimentētāju Serpentwithfeet) un sparīgā “Power”, kā arī elektroniskā popa manierē izpildītās “How Deep Is Too Deep” un “Love I’m Given”, vēl arī liriskā “Flux” izceļas uz pārējo fona. No albuma vēdī izaugsme un briedums, taču tajā pat laikā arī vienkāršība un atbrīvotība, kas izcēla Goldingu viņas darbības sākotnējā posmā. Spēcīgs vokāls ar interesantu balss tembru - arī tā ir Elijas firmas zīme.
PRET. Jau iepriekšējā albumā Goldingas izpildītā ierindas popmūzika radīja daudz jautājumu, bet pēc “Brightest Blue” noklausīšanās tādu rodas vēl vairāk. Kaut vai minētās pērles jeb skaļa hita neesamība - kas tad nu, nav vairs iekšā? Turklāt albuma vidusdaļā ir vesels lēvenis ar gabaliem, kuri liek neizpratnē paraustīt plecus, kāpēc tie vispār izpelnījušies vietu albumā - vinnējuši to loterijā, vai? Trīs zvaigznes, vairāk šis albums nav vērts.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.