RECENZIJA: Dr. Klisicka laboratorija "Irmgarda laika mašīna"
Spocīgs elektroniskās mūzikas projekts, kura izpildīto mūziku varētu mēģināt rāmēt eksperimentālas elektroniskās psihedēlijas ar “new wave” un 80. gadu sintīpopa elementiem nišā – savulaik ko līdzīgu atskaņoja grupa “NSRD” un Hardijs Lediņš. "Dr. Klisicka laboratorija" ir grupas "PK-25" (darbības laiks no 1987. - 2013. gadam) turpinājums. 2010. gadā "NABA" un "Melo Records" izdeva šīs grupas albumu "Doktora Klisicka sirreālie murgi", un tā arī sākās Irmgarda Klisicka gaitas.
"Dr. Klisicka laboratorijas" radītā leģenda vēsta, ka Klisickis liek saviem laborantiem darboties laboratorijā - observatorijā Pokaiņu mežā, taču šī laboratorija ir citā dimensijā, tāpēc paslēpta no ziņkārīgu ļaužu acīm. “”Dr. Klisicka laboratorija” uz skatuves kāpj pāris reizes gadā, savās performancēs klausītājiem stāstot par doktora Klisicka dzīvi un izpildot savādas dziesmas 80. gadu “new wave”, “dark wave” un “experimental” stilā. “Dr. Klisicka laboratorija” piedalījusies “Survival Kit 5”, zinātnes festivālā Esplanādē - “Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsēta”’ pasākumu ietvaros, “Radio NABA” dzimšanas dienas koncerta videotranslācijā no studijas, Hardija Lediņa dzimšanas dienas pasākumā “Vai drīkstu jūs lūgt uz deju?”, festivālā “Laba daba” un citur.” Grupas pamatsastāvā ietilpst Dr. Alčēmijs (viņam nupat nāca klajā soloalbuma) un Dr. Brauns, “kuri, neskatoties uz muzikālās izglītības trūkumu, ir arī visu muzikālo kompozīciju autori un izpildītāji”, savukārt kompozīciju bekvokāls pieder Dr. Klisicka mazmeitai Irmai, “kura koncertos uz skatuves parādās sarkanā lateksa tērpā un veic dažādas manipulācijas gan ar pātagu, gan medicīnas piederumiem un manekena galvu ar izgaismotām acīm, kas ir katras uzstāšanās obligāta sastāvdaļa.”
Jaunais grupas albums ir ieturēts tradicionālajā “new wave” elektronikas eksperimentālā minimālisma stilā ar 80. gadiem raksturīgajiem “Casio CZ” sintezatoru skaņu tembriem un samērā primitīvu ritmisko zīmējumu. “To visu kopā satur izteikta melodiskā līnija, kas vietām ir naiva, vietām psihedēliski agresīva. Dziesmu teksti uzbur kādu gotu subkultūrai raksturīgu sirreālu pasauli, kur starp elfiem, burvjiem kapos iemaldījušies laicīgās pasaules staigātāji ar saviem tikumiem un netikumiem. Atšķirībā no iepriekšējās mākslinieku daiļrades, šajā albumā ir izmantota vai likta lietā latviešu klasiķa Eduarda Veidenbauma dzeja. Tas gan nav darīts pašmērķīgi, ar domu veicināt atpazīstamību - Veidenbaums uzrunājis paralēlo pasauļu saplūšanas brīdī,” vēstīts laboratorijas pierakstos.
PAR. “Savdabīgas mūzikas albums skaidrā latviešu valodā, varētu patikt māksliniekiem, brīvdomātājiem un “NSRD” cienītājiem,” pieļauj mūziķi, un viņiem ir pilnīga taisnība. Arī par visu iepriekš minēto viņiem taisnība - gan par “new wave” elektronikas eksperimentālo minimālismu, gan par naivo un primitīvo melodisko līniju, gan par tekstiem. Par Veidenbaumu - dzejnieka rīmes iemaldījušās vien pusotrā dziesmā. Taču, atgriežoties pie tekstiem, tie ir šī projekta galvenais trumpis - sen nav dzirdēts kaut kas tik “šizīgi” asprātīgs. Ierasts šādos gadījumos pacitēt kādu dziesmās iekļauto rindiņu, bet no “Irmgarda laika mašīnas” tad nāktos citēt gandrīz visu, tāpēc pietiks tikai ar dažu dziesmu nosaukumu minēšanu, pēc kā jau varēs nojaust, ar ko mums darīšana: “Klasiskais ievads farmokoloģijā”, “Tumši pelēkā oratorija ar oranžo maliņu”, “Veltījums Monikai no Melno suņu planētas”, “Pupu vāle”, “Kapusvētki Smecerniekos” u.tml.
PRET. Naivā un primitīvā melodiskā līnija ir tik naiva un primitīva, ka no muzikālā viedokļa te diez kā vērtīga nav. Līdz ar to rodas aizdomas, ka tad, kad klausītājs pāris reizes noklausīsies šo albumu un pilnībā apgūs tajā iekļauto skaņdarbu liriku, šis darbs tiks nolikts pašā attālākajā mājas fonotēkas plauktiņā.