RECENZIJA: Bruce Springsteen "Letter To You"
Leģendārā Brūsa Springstīna jeb The Boss pēc skaita divdesmitais studijas albums ir kā slavas dziesma draudzībai mūža garumā, mūzikai dzīvajā izpildījumā un saviem cīņu biedriem – pavadošajai grupai “E Street Band”. Plāna neizdot vai pārlikt izdošanu albumam, kuru Brūss esot ierakstījis 2019. gada novembrī kopā ar “E Street Band” četrās dienās savā mājas studijā (sākotnēji šim darbam bijis domāts atvēlēt “veselas” piecas dienas…), mūziķim neesot bijis, kaut arī paredzētā tam sekojošā koncerttūre nevar notikt. “Ja es ierakstu jaunu mūziku, es to izdodu!” strikts ir Springstīns.
Albumā, kurš ierakstīts “dzīvajā” un sastāv no 12 dziesmām, ir iekļautas gan nesen kopīgi ar grupu sarakstītās dziesmas, gan trīs skaņdarbi, kuras mūziķis sarakstījis pat vēl pirms sava debijas albuma izdošanas 1973. gadā. Lielākoties kritiķi jauno darbu apbalvojuši ar piecām zvaigznēm no piecām, bet “Metacritic” rangā tas vispār saņēmis neticamu punktu summu - 88 no 100! Nu jā, bet tas taču The Boss… Jāpiebilst, ka līdz ar albuma iznākšanu “Apple TV+” pieejama arī Toma Zimnija režisētā dokumentālā filma “Letter To You”, kurā redzama Springstīna un “E Street Band” uzstāšanās, dokumentāli kadri no albuma ieraksta un vēl neredzēti arhīva materiāli.
PAR. Meistars ir un paliek Meistars - ko te vēl piebilst?! Spēcīgi un ar The Boss raksturīgo skanējuma plašumu un vērienīgumu. Pagrūti izcelt kādu konkrētu kompozīciju, jo albums klausāms kā vienots veselums - varbūt skaisto un atmiņā paliekošo “Janey Needs A Shooter” (tās beigas gan ir par iestieptu), varbūt vēl kādu. Praktiski visa albuma garumā pārsteidz taustiņi (Rojs Bitens), saksofons (Džeiks Klemonss), ērģelītes (Čārlzs Džordano) un paša The Boss mutes ermoņikas, taču pie viņa jau visās pozīcijās spēlē atbilstoša kalibra sava amata pratēji. Ducis monumentālu skaņdarbu.
PRET. Diezgan dīvaini, ka Springstīns albumu iesācis ar lēnīgo “One Minute You’re Here”, kas neatspoguļo tā saturu un pat neļauj noprast par albuma turpinājumā gaidāmo. Tiesa, apskatniekam subjektīvi nekad nav gājusi pie sirds Springstīna daiļrade, tāpēc labāk par šo darbu spriest kādam gudrākam.