RECENZIJA: Evija Smagare "Lai noskan klusums"

Dziedātājas un dziesmu autores Evijas Smagares debijas albums ar desmit kompozīcijām latviešu, angļu un krievu valodās, pie kurām darbs uzsākts jau 2018. gadā. Stilistiski tas svārstās amplitūdā no roka, popa, hiphopa un “r’n’b” līdz indī un elektroniskajai mūzikai. “Klusums ir sākums visam, gluži kā diena pirms lielā sprādziena. Klusumā var dzirdēt visu un nedzirdēt neko, klusums ir patiess un trausls, tas ir netverams,” albuma noskaņām sagatavo Evijas Smagares komanda.

Albuma vēstījums ietver sevī eksistenciālas tēmas, kur ikdienišķas situācijas, kas saistās ar attiecībām, izvēlēm un drosmi, mijas ar globāliem tematiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. “Mani vienmēr ir fascinējis tas, kā mūzika un skaņa spēj radīt cilvēkā sajūtas, tās ietekmēt un mainīt, tāpēc arī rakstot albumu galvenais noteicošais faktors bija sajūta. Man ir svarīga dziesmas vēstījuma un skaņas sinerģija, jo apvienojot šos elementus veiksmīgā kompozīcijā, var nonākt pie vēlamā efekta. Es ar prieku eksperimentēju, tāpēc centos sevi neierobežot ne stilistiski, nedz arī tematiski, kas, manuprāt, ir pilnīgi normāli, strādājot pie sava pirmā albuma un meklējot savu muzikālo virzienu,” saka Evija. Šo stilistisko dažādību ietekmējusi arī sadarbība ar producentu Makree, reperi Nakts un multimākslinieku Artūru Jenotu (savulaik pazīstams kā Ipsters Kūns), kuri piešķīruši albumam atsvaidzinošāku skanējumu. Vēl jāpiebilst, ka albumā iekļauto dziesmu teksta un mūzikas autore ir pati Evija, tā producents ir Armands Varslavāns, kurš ir arī mūzikas līdzautors, turklāt līdzautorībā metušies arī viņas pavadošās grupas mūziķi. Daži singli jau skanējuši radiostacijās pērn un pat pirms diviem gadiem - “Lielceļš”, “Pret straumi” un “Lai noskan klusums”.

PAR. Pārsteidzoši patīkams, interesants un svaiga skanējuma pārpilns albums. Lai gan - kāpēc pārsteidzoši, Evija Smagare jau nav uzradusies no Nekurienes, viņa taču pirms astoņiem gadiem atzīmējās kā viessoliste “Prāta vētras” tūrē “Vēl viena klusā daba”, vēlāk tika manīta arī konkursā “Supernova ‘2018” kā grupas “In My Head” vokāliste, piedalījusies arī citos projektos. Labākās šķiet ritmiskās un elektropopa stilā ieturētās dziesmas “Love & Salt” un “Hold Me” - Evija kaut kā labāk izklausās angliskajā repertuārā. Taču gana interesants ir arī kopdarbs ar Nakti “Lai noskan klusums” un dejiskā “Pret straumi” (kopā ar DJ Makree), tāpat vēl daži gabali. Tembrāli Evija brīžiem izklausās pēc Agneses Rakovskas, arī elektroniskākās kompozīcijas mazliet velk “Triānas Parka” virzienā, bet tas nemaz nav slikti.

PRET. Dažas dziesmas savā ritējumā ir par gausu, turklāt gribētos tām kompozicionālu atrisinājumu, bet tās tā arī izskan - ne ar ko. Piemēri - kaut vai “Es eju tālāk būt” un “Durvis”. Jāšaubās, vai albumā vajadzēja iekļaut krievu valodā dziedāto “Zahodi”, bet pilnīgi noteikti nav jāšaubās, ka te nevajadzēja iekļaut tādu gabalu kā “Istabā”.