RECENZIJA: Machine Gun Kelly "Tickets To My Downfall"
Amerikas topos pieprasītais, krustām šķērsām notetovētais hiphopa mākslinieks Machine Gun Kelly (īstajā vārdā Ričards Kolsons Beikers) ar savu pēc skaita piekto studijas albumu beidzot iekarojis aizdīķa topa pašu augstāko pozīciju.
Nelabvēļi gan smīkņā, ka šādi panākumi gūti saistībā ar Beikera mīlas dēku ar slaveno aktrisi Meganu Foksu, taču droši vien viņiem tikai skauž… Tiesa, MGK iepriekšējie diski tiešām apgrozījušies tikai Top 3 ciešā tuvumā, nevis sabijuši uz pjedestāla, un pat sekmīgākais no singliem “Bad Things” (kopā ar Kamilu Kaveljo) nav tajā ticis, taču šim mūziķim ir bijis gana daudz augsti novērtētu dziesmu (“Wild Boy”, “Invincible”, “Stereo”, “Hold On (Shut Up)”, “Till I Die”, “A Little More”, “Hollywood Whore”, “I Think I’m Okay” un citas), lai viņš varētu pretendēt uz pašu augstāko augstieņu sasniegšanu. Taču šī mērķa sasniegšanai MGK izvēlējies visai interesantu un riskantu ceļu - jauno albumu producējis poppanka grupas “Blink-182” mūziķis Treviss Barkers, un arī “Tickets To My Downfall” skanējums jau tiek raksturots kā poppankam līdzīgs. Pats Beikers savām rokām centies nodrošināt arī ģitāras klātesamību ierakstā, tiesa, “blinks” Barkers ar ģitāru un arī citiem instrumentiem gan ticis galā krietni veiksmīgāk. Šis solis rokmūzikas virzienā ir acīmredzami attaisnojies, arī kritiķi MGK veikumu lielākoties novērtējuši ar četrām ballēm no piecām, tiesa, daži nav skopojušies ar nievājošām piebildēm, pārmetot šim darbam mēģinājumus veikt “copy-paste” no “Blink-182” repertuāra.
PAR. Šis albums nudien atstāj vaļā muti: tik krasi pārmesties no repa uz poppanku un pie tam vēl iekarot Amerikas topa pirmo pozīciju - to vajag mācēt, jāšaubās, ka pie mums, ja Prusax vai Edavārdi pēkšņi sāktu bliezt kā “Double Faced Eels”, viņus kāds saprastu. Šis tiešām ir poppanks, bet ar kaut kādu MGK raksturīgu piesitienu, kas gan nav reps. Turklāt viņa nekaunīgais vokāls arī ir grūti sajaucams ar kādu citu. Labas dziesmas te birst kā no pārpilnības raga - “Drunk Face”, “Bloody Valentine”, “Forget Me Too” (kopdarbs ar Halsiju, kurā viņa pamanās izklausīties pēc Evrilas Lavinjas), “WWIII” (tikai minūtes garumā!), “Concert For Aliens”, “My Ex’s Best Friend” (kopā ar Blackbear) un “Jawbreaker”, bet limitētajā jeb “deluxe” versijā 15 kompozīcijām nāk klāt vēl sešas, tostarp “Body Bag” (kopā ar Youngblood un Bertu Makkrekenu no “The Used”) un grupas “Paramore” dziesmas “Misery Business” kavers. Rezumējot - patīkams pārsteigums.
PRET. Neskatoties uz labajiem komerciālajiem rādītājiem, vienalga ir šaubas, ka Machine Gun Kelly izdosies noturēt auditoriju arī nākamajā albumā - ne viņu vairs īsti gribēs pieņemt hiphopa klausītāji, ne vēl par savējo atzīs rokmūzikas piekritēji. Turklāt ne jau visas “Tickets To My Downfall” dziesmas vērtējamas kā izdevušās.