Ar Ķemeru sanatorijas apkārtnē ieguldīto naudu pietiek, lai piesaistītu cilvēkus pastaigai pusdienas garumā, turpretī pašā sanatorijā neieguldītā nauda liedz Ķemeru dūņu un piejūras klimata izmantošanu ilgu un dārgu veselības uzlabošanas un izklaides pakalpojumu sniegšanai.
Vai nu latviešu laulības ar cittautietēm un cittautiešiem kaut daļēji kompensēs tautas izzušanu zemās dzimstības dēļ, vai, tieši otrādi, ļoti īsā laikā iesūks atlikušos latviešus citās tautās.
Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.
Latvijai jāpiedraud Eiropas Komisijai, ka mēs atpirksimies no “Rail Baltica” ar dzelzceļa jaunbūvēs jau ieguldītās naudas atdošanu, lai Eiropa nobītos un piekristu finansēt “Rail Baltica” sadārdzinājumu 8 miljardu eiro apmērā.
Paciemosimies trijos uzņēmumos, kurus apvieno produkcijas noieta maksimums ap Jāņiem un šīs produkcijas nodošana lietotājiem caur “Maxima’ veikalu tīklu.
Jautājums uzdots netieši un adresēts tai bēgļu daļai, kuriem ir bērni skolas vecumā: vai viņi pakļausies obligātajai prasībai 1. septembrī sūtīt savus bērnus uz Latvijas skolām, vai izlems netērēt bērnu un arī savu laiku mazskaitlīgas tautiņas valodas apguvei un vai nu atgriezīsies Ukrainā, vai dosies tālāk integrēties svešā, bet plašākā, no tāda viedokļa perspektīvākā valodā un kultūrā.
Latvijas patiesos nodomus “Rail Baltica” naudas apgūšanā jau sen kā atklājusi “Neatkarīgās” 2017. gada 2. novembra publikācija ““Rail Baltica” būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu”. Lietuva tajā paša laikā cerēja izmānīt Eiropas Savienības naudu, lai “Rail Baltica” vietā uzbūvētu Eiropas standarta sliežu ceļu no Viļņas uz Poliju. “Rail Baltic” oficiālo līniju noturēt kādu laiku vienatnē centās Igaunija, taču arī tā tagad dekorē Tallinu pēc Rīgas parauga.
Vārdu “Jānis” valodnieki izskaidro kā darinājumu no senindiešu “yati” ar izrunu “jāti” un nozīmi “iet, kustas, brauc, jāj”. “Jānīts jāja” ir maģiska formula, kuras burvju spēku rada blakus novietoti vārdu ar vienu cilmi, bet dažādu nozīmi.
Aizsardzības ministrijas vadītāji apliecina izpratni, ka karš Ukrainā dod Latvijai iepriekš neiedomājamas iespējas Latvijai tikt pie ieročiem, vislabāk pie droniem, ar kādiem uzturēt Latvijas armijas kaujas spējas vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.
Valdošajai partijai “Jaunā vienotība” un Ministru prezidentei Evikai Siliņai personīgi ir izdevies pārvērst no defekta par efektu īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām publiskoto faktu, ka valsts jau kopš šā gada sākuma nespēj apmaksāt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būvi un palikusi parādā celtniekiem 40 miljonus eiro.
14. jūnijs trešajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā liek vēlreiz pārdomāt latviešu pretpadomju cīnītājas Helēnas Celmiņas (1929-2017) liecību par civilizēto pasauli, pēc kuras iemītnieku domām latvieši paši vainīgi, ka kaut kādi čekisti šos kaut kur aizvilkuši 1941. gada jūnija naktī, jo latvieši vienkārši nepasauca policiju, lai tā dzen čekistus prom.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš attālināti piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātu grozīšanu ar vārdiem, ka “mēs esam finansiāla kraha priekšā un tad vairs nav runas par to, ko apvienot un ko sadalīt".
Ļoti daudzu ievēlēto un ierēdniecības amatpersonu algas pieaug saistībā ar vidējās algas pieaugumu valstī, bet šo pieaugumu uz augšu dzen viņu pašiem sev noteikto algu pieaugums.
Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.
Vācijā atrasti grēkāži, kurus sodīt par to, ka kopš pēdējās gadu mijas visās Vācijas malās cilvēki ielikuši populāra šlāgera melodijā vārdus “ārzemniekus ārā, ārzemniekus ārā, Vāciju vāciešiem, ārzemniekus ārā”.
Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Nav nozīmes naudas vākšanas veidam un šī veida nosaukumam, bet tam naudas apjomam, ko valsts reāli samaksās mežu īpašniekiem par ciršanas vecumu sasnieguša meža saglabāšanu par prieku sēņotājiem un dabas daudzveidības uzskaitītājiem.
Lai nu par ko var šaubīties, pētot informāciju par Ukrainā notiekošo karu, bet tikai ne par to, ka Ukrainai palīdzību sniedzošās valstis to dara demonstratīvi lēni un nepietiekami, lai Ukraina gūtu panākumus karā kā argumentus izdevīgiem miera noteikumiem.
“Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas” ietilpstošā tikšanās ar valsts akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli iekrita saulainā maija pēcpusdienā, kad no Lietuvas jau bija atnākušas tās dienas ziņas par saules parku īpašnieku žēlošanos par turienes elektropārvades operatoru, ka tas neļauj ieplūdināt pārvadēs tīklā tik daudz enerģijas, cik saules parki spējīgi saražot.
Uz Rīgas pilsētas un Ropažu novada robežas radītajā rūpnieciskajā zonā dzīvojošiem cilvēkiem ir pamats justies slikti un tāpēc izgāzt savas dusmas, bezspēcību vai bezcerību uz atkritumu dedzinātavas projektu.