Jūlija beigās mūs viena pēc otras apciemoja ārzemju delegācijas, kurām Latvijas valsts augstākās amatpersonas galvoja par Latviju kā par labāko vietu viņu naudas ieguldījumiem.
Tūlīt pēc atļaujas saņemšanas no Latvijas Bankas, gāzes tirdzniecības uzņēmums “Latvijas gāze” (LG) uzsācis savu akciju atpirkšanu par 3,35 eiro gabalā.
Vēstures avotu izpēte apliecina viena leģionāra atmiņu stāstu, ka “mēs, viens vads latviešu karavīru, cīnījāmies ar koncentrētu 8. gvardes strēlnieku divīziju, kas uzbruka Barkavai dienvidaustrumiem, gandrīz vienlaikus uzbruka arī pienākošās 7. un 119. gvardes strēlnieku divīzijas no dienvidiem, no Barkavas muižas puses.” Kaujā krituši trīs leģionāri, bet padomju karavīru apbedījuma vietā Barkavā uzrādīti 667 kritušie.
“Rail Baltica” sadārdzinājuma izmeklēšanai izveidotās Saeimas komisijas kārtējā sēde sniedza kārtējo birumu ar skaitļiem un faktiem, kas apliecina dzelzceļa līnijas būves neiespējamību un nevajadzību.
Bijušais policists un auditors, bet tagad astrologs Jānis Riežnieks stāsta par Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu viņas iepriekšējā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres dzīvē, kad viņa 2007. gadā pārraudzījusi “Rail Baltica” projektam atvēlēto laiku un naudu, kas tolaik vēl bija vērtīga un par kuru varēja daudz ko uzbūvēt (vismaz pasūtīt, projektēt).
Latviju apmeklējušo tūristu skaits paliek aptuveni 25% zem pirmspandēmijas līmeņa, dodot Latvijai pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Par projektu stadijās esošo jaunbūvju un vēsturisko ēku likteņiem saruna ar Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidentu, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāju Artūru Lapiņu.
Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.
Stāsts par Konkurences padomes neiejaukšanos tad, kad vajag samazināt medikamentu cenas, izraisa izbrīnu un sašutumu tiem, kuri nav pamanījuši Konkurences padomes iejaukšanos tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad jānovērš zemākas cenas preču un produktu nonākšana Latvijas tirgū.
Ja Latvijā šā gada piecos mēnešos dzimstība samazinājusies straujāk nekā vienā no kara skartajiem Krievijas apgabaliem, tad nākamā gada budžeta veidotājiem jāsaspringst pie uzdevuma vismaz pamēģināt dzimstību “nopirkt” ar pabalstiem, piemaksām vai nodokļu u.c. maksājumu atlaidēm jebkuram, kam kāda saistībā vismaz ar vienu bērnu (nepilngadīgo).
Ja nebūtu citu pietiekamu pierādījumu Krievijas raķetes triecienam pa Kijivas bērnu slimnīcu “Ohmadit”, tad par šādu pierādījumu varētu izmantot uzbrukuma laiku 8. jūlijā agri no rīta atbilstoši manierēm, kādas Krievijas diktators Putins pārņēmis no sava elka, Vācijas diktatora Hitlera.
Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmās darba sēdes laikā uz demonstrācijas ekrāniem tika rādīta “Neatkarīgās” 10. jūlija publikācija “Evika Siliņa par "Rail Baltica" sadārdzināšanos: Valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt”, kamēr komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs stāstīja, kā pārtaisījis pārvaldes aparāta valodā un nosūtījis Ministru prezidentei E. Siliņai avīžrakstā ietvertos jautājumus.
Joprojām nav zināms, vai un kad tiks apmaksāti jau paveiktie “Rail Baltica” trases būvdarbi Rīgā. Un izskatās, ka amatpersonas patiesi nesaprot, ka, nesamaksājot par paveikto, būs grūti atrast izpildītājus būvdarbu uzsākšanai pārējā Latvijas teritorijā.
Satiksmes ministrija attaisno “Rail Baltica” naudas izlietošanu Rīgas Centrālās stacijas pārtaisīšanai ar Laimdotas Straujumas valdības pieņemtu lēmumu.
Ar karoga pacelšanu daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Valmierā 5. jūlijā sākas gadus desmit solītā valsts īres māju celtniecība pilsētās, kurās darba vietu vairāk nekā darbinieku.
Politologs un politiķis Ivars Ijabs grāmatā “Nepateicīgie” izskaidro, kā latviešu vēsturiskā esamība sākusies ar apvainojumiem tieši “nepateicībā un ļaunprātīgā nespēja novērtēt līdzšinējo labvēļu veikumu latviešu labā".
Daudz skaļu pārmetumu jau izteikušajam “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Andrim Kulbergam un visam Apvienotajam sarakstam var nākties ļoti kritiski palūkoties uz savu biedru, uz “Rail Baltica” realizācijas līgumu parakstījušo Māri Kučinski.
Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.
“Neatkarīgās” lasītāju atsauksmes uz publikāciju par Stambulas konvencijas vajadzību vīriešu organisma un tieši tāpat mātes piena attīrīšanai no mikroplastmasas ir devušas ļoti noderīgus norādījumus, kādā veidā šo stāstu turpināt.
“Neatkarīgās” TV cikla “nra.lv sarunas” ir nopietnas arī tad, ja konkrētā saruna bija par jokiem. Juris Rijnieks stāstīja par viņa nodibināto teātra apmeklējumu sagatavošanas institūciju “Panna”, kas cilvēkus izklaidē un padara priecīgus ar izrādēm “stand-up” stilā. Sarunā iezīmējām šādu izrāžu vietu Latvijas teātru kopainā un nonācām līdz “Pannas” jaunā projekta “Sekss un mazpilsēta" pieteikšanai.
Juris Rijnieks ir bijis ne vien liecinieks, bet arī līdzdalībnieks tam, kā kopš senseniem padomju laikiem līdz šai baltai dienai Latvijā dibinātas un likvidētas teātru trupas, mainījušās aktieru paaudzes, iemirdzējušas un apdzisušas skatuves zvaigznes. Šo pārvērtību skaidrošana kļuva par vienu no tēmām, kad J. Rijnieks piedalījās “Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas”.