Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis klātienē un vairāki pašvaldību vadītāji no savām darba vietām tiešsaistē skaidroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem ļaunās sekas, ja Finanšu ministrijai izdosies samazināt valsts finansējumu pašvaldībām par nepilniem 60 miljoniem eiro.
Latvijas 2025. gada ģeopolitiskajai situācijai atbilstoši būs baudīt zelta rudeni nevis Siguldā, bet apceļojot vietas, kas veltītas Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanai un atjaunošanai gandrīz visa pagājušā gadsimta garumā starp Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gadā un barikādēm 1991. gadā.
Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.
Jaunais Rīgas teātris 2025./2026. gada sezonas jauniestudējumu virkni iesāka ar pasaules pirmizrādi un tās vienīgā aktiera Dāvida Pētersona debiju dramaturga profesijā ar lugu “Ledus garša".
Jauno mācību gadu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ievadīja slaktiņš Minesotas štata lielpilsētas Mineapolisas Marijas Pasludināšanas katoļu skolas baznīcā šis skolas bijušā audzēkņa izpildījumā.
Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.
Šā gada pirmo sešu mēnešu dzimstības radītāju salīdzinājums apkauno Latviju Baltijas valstu salīdzinājumā un lieku reizi prasa no valdības izrādīt labo gribu – prasa naudu bērnu piedzimšanas un uzturēšanas pabalstu palielināšanai no nākamā gada valsts budžeta.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Rīgas pašvaldības un Latvijas valsts kopuzņēmums “Rīgas siltums” (RS) uz nākamo apkures sezonu pieteicis siltumenerģijas cenu palielināšanu par aptuveni 22% (par 1/5 daļu un vēl mazliet).
Padomijas komunistu vadonis Leonīds Brežņevs (1906-1982, amatā 1964-1982) perfsonificē tādu sociālo un valsts iekārtu, kas seksuālo partneru maiņu no izņēmuma Jāņos u.tml. svētkos pārvērta par ikdienu.
Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”
Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā. Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".
Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt 27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
Latvijas Bankas (LB) iekoptajā ekspertu sarunu formātā spriežot par to, "kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?”, neauglības ārstēšanā specializējies ginekologs Egīls Gasiņš ierosināja izveidot Latvijā valsts mēroga “startapu olšūnu uzkrāšanai”.
Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks stāstīja, kā Latvijas ekonomika augšot pa dažiem procentiem vai procenta desmitdaļām, bet nesolīja šo procentu pārvēršanos naudā, par kuru pirkt ieročus, būvēt “Rai Baltica”, glābt “airBaltic”, indeksēt uz bērnu radīšanu vērstos pabalstus un veikt vēl nepārskatāmu daudzumu citu ieguldījumu.
Kā “airBaltic” faktiskās izputēšanas cēloni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija atrada pārāk zemu atalgotos Satiksmes ministrijas ierēdņus, kuri spiesti strādāt par ubagu grašiem - pat par 40 tūkstošiem eiro gadā.
"Runājot ar draugiem, kas nav saistīti ar teātri, vispozitīvākās atsauksmes esmu saņēmusi tieši par tiem darbiem, kas piedāvā vienkāršus, saprotamus stāstus un spēj sniegt dzīvas, nepastarpinātas emocijas,” par saviem aizvadāmās teātru sezonas iestudējumiem un nākamās sezonas iecerēm stāsta dramaturģe Justīne Kļava.