Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Evikas Siliņas vadītā valdība un valdošā koalīcija pie izdienas pensiju kopējā apjoma samazināšanas ķērusies sesto reizi kopš 2013. gada, līdz kuram sniedzas Valsts kancelejas institucionālā atmiņa. Turpretī izdienas pensiju budžets tajā paša laikā pieaudzis no 37,1 miljona eiro 2013. gadā līdz summai virs 115,9 miljoniem eiro pagājušajā gadā. Proti, publiski atklāto izmaksu apjomu palielina izdevumi pensijām valsts drošības iestāžu darbiniekiem, kuru skaits, algas un tādējādi arī pensijas ir valsts noslēpums. Toties nekāds noslēpums nav tas, kā katra nākamā Latvijas valdība spējusi nodrošināt aizvien lielāku izdienas pensiju budžetu par spīti tam, ka šī pieauguma neatbilstība valsts kopējam budžetam tika skaļi atzīta jau vairāk nekā pirms desmit gadiem. Visiem zināmais skaidrojums ir tāds, ka valsts parāds pieaudzis no 8,1 miljarda eiro 2013. gadā līdz 19,1 miljardam 2024. gada 31. decembrī.
Tagadējais izdienas pensiju budžeta pieaugums uzņem tempu kā lavīna, kas gāžas no kalna. Ātruma pieauguma salīdzinājumam nav svarīga atšķirība, ka lavīna gāžas uz leju, bet pensiju budžets drāžas uz augšu.
Izdienas pensiju summas pieaugums proporcionāli valsts kalpotāju skaita un atalgojuma pieauguma reizinājumam jau 2030. gadā pārvilks izdienas pensiju budžetu pāri 200 miljonu eiro robežlīnijai, no kuras arī pirmais miljards tiks sasniegts dažos gados, ja izdienas pensijas tiks audzētas tādā tempā kā pērn, šogad un vēl arī nākamgad. Šādā veidā turpinot, Latvija nonāks vai nu līdz nespējai izmaksāt pensijas, vai līdz izmaksājamo pensiju vērtības pilnīgam zudumam inflācijas dēļ, ja naudas iztrūkums tiks segts ar naudas drukāšanu. Šajā gadījumā neko nemaina tas, ka Latvija ir atteikusies no naudas drukāšanas tiesībām par labu Eiropas Savienībai. Ir iespējami varianti, kuros naudas neesamība un naudas pirktspējas neesamība nevis izslēdz, bet papildina viena otru.
Izdienas pensiju kopapjoma pieauguma bremzēšana līdz pat šī kopapjoma samazināšanai tiek solīta no 2027. gada 1. janvāra. Šis termiņš pakārtots 15. Saeimas vēlēšanām 2026. gada septembrī vai oktobrī. Pēc vēlēšanām izveidotajai koalīcijai tādā gadījumā būtu jāatvēl mazāk naudas izdienas pensiju budžeta pieauguma segšanai. Tagadējās valdošās koalīcijas biedri tādējādi atvieglotu dzīvi paši sev, ja viņiem izdotos šādā vai tādā sastāvā pārsēsties arī nākamajā koalīcijā.
No vienas puses, atbildību par kaut ierobežotā cilvēku lokā nepopulāru lēmumu tad varētu novelt uz iepriekšējo valdību. No otras puses, tagad ar izdienas pensiju jau aplaimotajiem cilvēkiem vajadzētu kļūt par dedzīgākajiem izdienas pensiju piešķiršanas ierobežošanas, t.i., šādu ierobežošanu sološo politiķu atbalstītajiem jeb vēlētājiem. Izdienas pensijas tiek solītas tādu profesiju darbiniekiem, kuriem vajadzētu pietikt prāta, lai saprastu, ka katra nākamā tagadējā veidā piešķirtā pensija tuvina brīdi, kad pensijas pazudīs vai nu kā nauda, vai kā naudas vērtība. Tāpēc viņiem visdedzīgāk jācīnās par to, lai viņu pensijas tiktu saglabātas uz turpmāk vairs nepiešķirto pensiju rēķina.
Jau piešķirto pensiju saglabāšana pagaidām ir galvenais vēstījums no valdošās koalīcijas un E. Siliņas personīgi. Galvenais vēstījums nenozīmē, ka tas būtu saprotams vēstījums. Dedzīgie solījumi saglabāt jau piešķirtās pensijas un visas citas privilēģijas tiek izteikti tā, lai katrs pēc savas vajadzības varētu saprast, vai solījumi attiecas uz tiem, kuri 2026. gada 31. decembrī būs beiguši pensiju saņemšanas dokumentu kārtošanu, vai arī uz tiem, kam tā pati diena būs pirmā darba diena priviliģētajās profesijās un iestādēs.
Tagadējā izdienas pensiju sistēma ir izaugusi no šādu pensiju ieviešanas policijas un armijas virsniekiem kopš 1998. gada. Pēc tam 2000. gadā viņiem tika piepulcināti prokurori, Satversmes aizsardzības biroja darbinieki (2004), valsts teātru un cirka mākslinieki (2005), tiesneši (2006), diplomāti, KNAB darbinieki (2009), valsts drošības dienestu darbinieki (2015) un visbeidzot neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki (2016).
Atšķirības dažādu valsts kalpotāju grupu atalgojumā kaut piegludinātā veidā parāda, cik lielu nevienlīdzību valsts kultivē pat starp saviem kalpotājiem. Pensiju vidējā apmēra uzrādīšana izslēdz jautājumus par pamatojumu atšķirībām atalgojumā vienas profesijas un iestādes darbiniekiem, bet vidējo pensiju izkliede starp dažādām profesionālajām grupām tām pensijām, kas aprēķinātas 2024. gadā, atradusies robežās starp vidēji 3 181 eiro mēnesī tiesnešiem un 815 eiro māksliniekiem. Tomēr visu grupu aktīvisti, pamatā arodbiedrību līderi ir paziņojuši, ka izdienas pensiju sistēma jāsaglabā tāda, kāda tā tagad ir.
Piemēram, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns formulējis tā, ka “šis nav īstais brīdis pārskatīt izdienas pensijas iekšlietu sistēmas darbiniekiem”, jo “viņi strādā sabiedrības drošības labā”. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja uz to, cik ļoti trūkst darbinieku veselības aprūpes sistēmā un cik ļoti izjustu visa sabiedrība, ja šo darbinieku kļūtu vēl mazāk Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Valsts kancelejas piedāvātie veidi, kā kaut simboliski - nedaudz eiro izteiksmē, bet toties pēc daudziem gadiem - palēnināt izdienas pensiju pieaudzēšanu ir izpelnījušies kritiku pat valdībā. “Kultūras ministrija neatbalstīs Valsts kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumus kultūras jomā pašreizējā tvērumā, jo tajā nav ņemta vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifika un profesionālo spēju zudums,” pēc konsultācijām ar nozares arodbiedrību paziņoja partiju “Progresīvie” pārstāvošā kultūras ministre Agnese Lāce. Izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās varot rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas savukārt ietekmētu gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus.
Valsts kancelejas prezentācijā par izdienas pensiju pieauguma samazināšanu uzrādīts 19. augusts, līdz kuram koalīcijai vajadzējis vienoties par reformas principiem. Jā, tas būtu bijis pēdējais brīdis, lai Finanšu ministrija varētu kaut izmēģinājuma režīmā iekļaut izdienas pensiju apcirpšanu tajā budžeta likumu sadaļā, ar kādu 2026. gada budžeta likums jāpapildina attiecībā uz 2027.-2029. gadu. Norādītais datums pagājis bez nekādiem lēmumiem par izmaiņām izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā, lieku reizi brīdinot, ka politiķiem būs vienkāršāk izdienas pensijas neizmaksāt vispār nekā savlaicīgi vienoties par pensiju apjoma pieskaņošanu valsts maksātspējai.
