Redakcijas viedokļi

Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.

Atklātībā parādījusies ziņa, ka jaunbūves stadijā esošā Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Pelējuma sēnītes sporas var izplatīties gaisā, radot cilvēkiem alerģiskas reakcijas. Tas ir bīstami ne tikai slimnīcas darbiniekiem, bet arī pacientiem, kuriem jau tāpat imunitāte nav īpaši noturīga un elpošanas traucējumi vai nieze var būtiski saasināt pamatslimības.

“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.

Pagājuši vien daži gadi kopš tā laika, kad “lielā tēvijas kara” pieminētāji maija sākumā aktīvi gatavojās 9. maija “uzvaras dienai”, gludinot iepelējušos padomju armijas karogus un purinot putekļus no “mūžam dzīvo” portrejām. Tagad viss notiek (ja notiek) klusītēm, jo nekāda padomju armijas un 9. maija sumināšana nav likumiski atļauta. Kā uz šo situāciju raugās bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, kādreizējais Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs un Zilupes pilsētas pārvaldes vadītājs Vitālijs Vaļdens? Un ko saka Valsts drošības dienests?

Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.

Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?

Pazīstamais krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks un publicists Dmitrijs Bikovs interneta izdevumā “Republic” publicējis eseju, kurā atšifrē mūsdienu Krievijas impēriskās tradīcijas “lielo stāstu” – “krievu ideju”.

Nupat ir apritējuši 35 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome (AP) pieņēma “Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Kādām ērkšķainām takām cauri ir lauzusies Latvijas tautsaimniecība, kas ir sasniegts, un ko gaidām no nākotnes?

Laiku pa laikam izskan balsis, ka Latvijā esot pārāk daudz svinamo dienu. Tas it kā negatīvi ietekmējot mūsu iekšzemes kopproduktu (IKP). It kā, jo pasaules augstāk attīstītajās valstīs vērojama pretēja tendence – cenšanās darba stundu skaitu samazināt. Tiek uzskatīts, ka labi atpūties, ar dzīvi apmierināts cilvēks darbojas produktīvāk nekā pārstrādājies, dzīves nomocīts cilvēks.

Partiju priekšvēlēšanu programmas reti kurš lasa, paļaujoties uz emocijām un uzticību vai noliegumu pret konkrētiem personāžiem sarakstos. Un pat ne visi kandidāti ir rūpīgi izlasījuši, ko viņi paši īsti sola...

Jāsaka, ka tik vētrainas pirmās simt valdīšanas dienas, kādas vērojam ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākumā, ir kaut kas sen neredzēts demokrātiski ievēlētu spēku vēsturē. Kaut ko līdzīgu pasaule piedzīvoja 1933. gada sākumā, kad tā paša gada 30. janvārī toreizējais Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Ādolfam Hitleram valdības veidošanu kā Bundestāga vēlēšanās uzvarējušās Vācu Nacionālsociālistiskās darba partijas līderim.

Ukraina atzinusi, ka tai nav izdevies panākt vienošanos ar 2,6 miljardu dolāru liela parāda turētājiem, tādējādi zūd cerības panākt parāda pārstrukturēšanu pirms nākamā mēneša maksājuma termiņa.

ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas izraisīja kārtējo cerību vilni. Fotogrāfijas, kurās abi sarunājas aci pret aci Svētā Pētera bazilikas telpās, aplidoja pasauli, radot cerības, ka varbūt Tramps ar Zelenski beidzot izlīgs, atradīs kopīgu valodu un Trampa neslēptā nepatika pret Zelenski pazudīs.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šogad kārtējo reizi sācis sīvu uzbrukumu miljardierim filantropam Džordžam Sorosam, apsūdzot viņu globālas “impērijas” vadīšanā ar mērķi graut nacionālo suverenitāti visā Eiropā. Orbāns apgalvo, ka Soross un viņa tīkls aktīvi strādā, lai uzspiestu vienotu liberālu darba kārtību, apdraudot Eiropas valstu, tostarp Ungārijas, kultūras un demogrāfisko integritāti.

Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.

Jaunākie vispārnacionālie partiju reitingi iezīmē to pašu tendenci, kuru vērojam gandrīz visā pasaulē – tā dēvēto labējo pavērsienu. Abas pirmās vietas ieņem izteikti konservatīvi, labēji spēki – “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālā apvienība.

Namīpašums Rīgā, Skolas ielā 30, atrodas izcilā vietā, dzīvokļi tajā teorētiski varētu būt ļoti vērtīgi. Bēda tikai, ka šī septiņu stāvu ēka ir grausta stāvoklī un vajadzīgs pamatīgs remonts. Dzīvokļu īpašnieki savulaik ir aktīvi rīkojušies, meklējuši iespējas ēku izremontēt un padarīt to energoefektīvu – siltināt, lai nav jāmaksā milzīgi rēķini.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinātā pārbaude par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem, kuri varētu būt par pamatu viņa atlaišanai, ir pēdējo mēnešu lielākais politiskais skandāls (pēc Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu piruetēm).

Šis ir Latvijā vēl nebijis gadījums, kad pēc trauksmes cēlēja ziņojuma tiek uzsākta pārbaude, kuras rezultāti atbilstoši Prokuratūras likumam iedarbina ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.

Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) turpina rūpēties par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā, tvarstot tos, kuri tiesībsargu ieskatā mēģina izkrāpt ES finanses.