Redakcijas viedokļi

Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.

ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.

Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.

Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.

Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.

Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?

ASV prezidenta Donalda Trampa ikgadējā uzruna nācijai (State of the Union) Kongresa abu palātu kopējā sēdē kļuva par ilgāko šo uzrunu vēsturē. Tiesa, pēc Kubas un Zimbabves kādreizējo līderu Fidela Kastro un Roberta Mugabes standartiem tā bija samērā īsa – tikai stundu un 41 minūti gara. To vairākkārt pārtrauca ar skaļām ovācijām, celšanos kājās un saucieniem – USA, USA. Protams, galvenokārt no Trampa atbalstītāju, Republikāņu partijas puses.

Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?

Šobrīd, Saeimas vēlēšanu gadā, plaši diskutēts temats ir par to, kas jāmaina valsts sistēmā un pārvaldes struktūrā, lai tā spētu nodrošināt stabilu, augšupejošu valsts attīstību. Kas ir tas klupšanas akmens, kas neļauj sabiedrībai justies gandarītai par valstī notiekošo? Kurā brīdī situācija aizgāja “pa pieskari”?

Šodien aprit tieši četri gadi, kopš Eiropā ilgst pilna mēroga, augstas intensitātes karš ar simtiem un tūkstošiem kritušo ik dienas. Lai arī karadarbība nenotiek Latvijā, tās ietekme izplešas tālu aiz karadarbības zonas. Karš no tālas, visai neskaidras abstrakcijas ir pārvērties par daudz tuvāku un skaidrāku abstrakciju. Par laimi, tas nav kļuvis par mūsu realitāti.

Lai gan Raimonds Pauls ir kategoriski un atkārtoti iebildis pret Raimonda Paula dziesmu svētku rīkošanu, “Biļešu paradīzē” joprojām pieejamas biļetes uz 11. jūlijā paredzēto koncertu “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei””. Pilnībā izpārdotas ir tikai par 15 eiro un 45 eiro, bet par 35, 50, 60, 75, 100 un 150 eiro vēl var dabūt.

Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.

Partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis Alvis Hermanis izplatījis paziņojumu: “Rail Baltica projekts pēc 3. oktobra vēlēšanām tiks apstādināts un likvidēts. Ir jāatzīst, ka tā bija kļūda. Iespējams – noziedzīga.”

Par to, kādas kaislības Igaunijā ap “Rail Baltica” projektu, par “ģenerāļu priekšlikumu” izveidot militāru tiesu, par Lietuvas konservatīvās politiķes ierosinājumu līdz 16 gadu vecumam neatļaut sociālos medijus un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskats.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?

2025. gada 21. februārī tika pieteikts jaunais valdības uzrāviena plāns. Tika noteiktas četras galvenās prioritātes ar četriem galvenajiem uzdevumiem. 4X4 plāns. Tagad, kad ir apritējis gads, varam izvērtēt sasniegto. Kādi ir rezultāti?

Pēc tam, kad no partijas “Stabilitātei!” izstājās deputāts Dmitrijs Kovaļenko, Saeimā palikuši vien četri šīs partijas deputāti. Līdz ar to oficiāli pārstājusi eksistēt šīs partijas Saeimas frakcija. Uz izjukšanas robežas ir arī partijas frakcija Rīgas domē (RD) pēc tam, kad no tās aizgāja Valērijs Petrovs. Pirms tam no frakcijas jau bija aizgājis pazīstamais bokseris Mairis Briedis.

Valsts kontroles (VK) starpziņojums “Vai pašvaldību elektroautobusu pasākums īstenots lietderīgi?” revīzijas “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē” ietvaros izgaismojis vairākas būtiskas lietas.

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

4. februārī aviokompānija “airBaltic” veica lidojumu no Dubaijas uz Rīgu. Parastā astoņu stundu lidojuma vietā ceļā tika pavadīta gandrīz diennakts. Pasažieri bija stresā un neziņā par to, kas notiek – viņus par norisēm vāji informēja; lidmašīna nolaidās Bukarestē, kur visiem bija jāpāriet uz citu lidmašīnu. Daudzi nokavēja darbu un citas lietas. Bet ir arī labā ziņa – tie pasažieri, kas pieteiksies un pareizi noformēs dokumentu, var cerēt uz diezgan pat labu kompensāciju – 600 eiro.

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.