Redakcijas viedokļi

Valdošā koalīcija jau pirmdien vienojās tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, Sociālo zinātņu fakultātes dekāni, Sociālo zinātņu centra vadošo pētnieci, zvērinātu advokāti ar specializāciju medicīnas tiesībās Karinu Palkovu. Taču, kā “nra.lv” pārliecinājās, aptaujājot vairākus politiķus, tostarp arī juristus, viņu personīgi pazīst tikai retais. Lielākā daļa nepazīst. Šis trūkums tika novērsts vakar, kad Saeimas frakciju deputāti savās sēdēs tikās ar viņu un izjautāja.

Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.

Eiropas Parlamenta (EP) sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts Nils Ušakovs sarunā ar “nra.lv” vērsa uzmanību uz tā saucamo “Chat Control” jeb Eiropas Komisijā (EK) tapušo jauno regulējumu, kas var novest pie tā, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņi tiks totāli digitāli izsekoti.

Pagājušā gada 5. aprīlī tika slēgts tilts pār dzelzceļu Rīgā, Altonavas ielā. Tas radījis milzu apgrūtinājumu iedzīvotājiem un sabiedriskajam transportam – ar automašīnu jāmēro lieli lieki attālumi, kustība kļūst lēna, veidojas sastrēgumi. Taču Rīgas domē “kuprainā” tiltiņa problēma ir nolikta tālā atvilktnē, un rodas iespaids, ka par to vairs vispār neviens nedomā. Precīzāk, gandrīz neviens...

Šogad 1. septembrī beidzās būtisks Latvijas izglītības reformas posms. Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Turpmāk Latvijas izglītības sistēmā vairs nebūs skolu ar atšķirīgu mācību valodu.

Plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos pēdējā laikā izplatīts daudz informācijas un baumu par ASV prezidenta Donalda Trampa veselības stāvokli un pat arī it kā nāvi, kas gan ir izdomāta ziņa. Pat ja dūmi ir bez uguns, neviļus rodas pārdomas – ja nu piepeši Tramps savārgst, kas tad notiks ar ASV un ar pasauli, kā saskaņā ar ASV Konstitūciju un tradīcijām situācija tiktu risināta?

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?

Pazīstamais vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizētājs, daudzu grāmatu autors Valdis Klišāns raksta: “Šorīt secināju, ka “Facebook” aktualizējis manu 2023. gada ierakstu par modernajiem profesionālās pilnveides kursiem. Pie sevis padomāju, vai par to kā aktuālāko izglītības satura problēmu būtu rakstījis tagad. Droši vien, ka nē. Vēl 2023. gadā valdošā tendence uzdot izglītības iestādēm sagatavot daudzos referātus, prezentācijas un “pētījumus” 2025. gadā ir kļuvusi nelietderīga un saturiski tukša.”

“Kādu dienu es ķimerējos savā garāžā un nolēmu veidot jaunu ideoloģiju.” (The other day I was tinkering around in my garage and I decided to build a new ideology.) Ar šiem vārdiem sākas Kērtisa Jarvina ieraksts “Formālista manifests” (A Formalist Manifesto), kuru viņš ar pseidonīmu Mencius Moldbug publicēja 2007. gada 23. aprīlī.

Mēdz teikt: jebkurš garš ceļš sākas ar pirmo soli. Garo un grūto birokrātijas mazināšanas ceļu varētu sākt ar mazu pirmo solīti – Tiesībsarga biroja maksimālu minimizēšanu. Ja tikai būtu politiskā griba un patiesa vēlme birokrātiju mazināt. Ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis un izpleties, uzņemoties daudzas funkcijas – cilvēktiesību aizstāvēšanu, diskriminācijas novēršanu, labas pārvaldības sekmēšanu. Tiesībsarga birojam ir prāvs štats, virkne struktūrvienību, kurās tiek maksātas prāvas algas, un arī paša tiesībsarga darbs ir labi apmaksāts – pagājušajā gadā tagad jau bijušais tiesībsargs Juris Jansons atalgojumā saņēma 91 419 eiro. Saskaņā ar šā gada budžeta plānu Tiesībsarga birojs tērēs 3,39 miljonus eiro, bet nākamajā gadā paredzēts vēl vairāk – 3,6 miljoni eiro.

Vakardienas rakstā “Trampa fenomens. Vai Latvijā iespējams savs Tramps?” ieskicēju Trampa metodi valsts pārvaldē. Proti, nopietnu ekspertīžu ignorēšanu; politisko tradīciju un dažādu interešu saskaņošanas principu noraidīšanu; vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, balstoties nevis uz datiem, faktiem un zināšanām, bet gan izjūtām: tā, kā man liekas pareizi.

“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.

Lai kāda arī būtu katra cilvēka personiskā attieksme pret pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, nevar noliegt, ka viņš ir pēdējo gadu desmitu iespaidīgākais un vienlaikus arī neparastākais rietumvalstu līderis. Kur slēpjas Trampa fenomena saknes? Kādā veidā cilvēks, par kuru publiskajā telpā ir tik daudz negatīvas, nievīgas (turklāt pārsvarā patiesas) informācijas, varēja uzvarēt visnotaļ demokrātiskās ASV prezidenta vēlēšanās?

1989. gada 23. augustā, demonstrējot brīvības alkas, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Preses konferencē pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas valstu līderiem ASV prezidents Donalds Tramps lielu daļu sava runājamā veltīja nevis galvenajai tēmai, par kuru ir satraukta Eiropa un Ukraina, bet kaut kur garām, veicot tālas pasāžas dziļi savas valsts iekšpolitikā un kritizējot ASV žurnālistus. Radās iespaids, ka tostu viņš sāk par Ukrainu, bet pabeidz ar savu iekšplitisko ņemšanos, par kuru Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un uz Vašingtonu atbraukušajiem Eiropas valstu līderiem maz daļas.

Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.

Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.

Amerikāņu filozofs, uzņēmējs, kurš piedalījies komandā, kas dibināja “PayPal”, Rods D. Mārtins, sociālajā vietnē “X” publicējis ļoti viedu rakstu, kas atspoguļo pašreizējo situāciju ASV un Šveices attiecībās. ASV un Šveice nozīmē tālejošas sekas visai pasaulei, tajā skaitā arī Latvijai.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns sociālajā vietnē “X” paudis bažas par Iekšlietu ministrijas izsludināto VUGD automašīnu iegādes iepirkumu, piemēram, četru cilvēku ekipāžām plānots iegādāties automašīnas ar trim sēdvietām.

Sociālajos tīklos izplatās informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo Izraēlas spiegprogrammatūru, kas palīdz identificēt nodokļu nemaksātājus, tajā skaitā piekļūt šifrētai informācijai no “iOS” un “Android” viedtālruņiem, apejot ierīču drošības sistēmas. VID vieš skaidrību, norādot, ka izskanējusī informācija ir neprecīza un sabiedrību maldinoša.