Māris Krautmanis

“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
 
Restorānu un kafejnīcu īpašnieki un darbinieki tagad var elpot mazliet vieglāk – ir atļauta klientu apkalpošana āra terasēs, kas palielinās pārdošanas apjomus. Tas labi, jo cilvēkiem vajag darbu.
 
Svētku laikā Valsts prezidents Egils Levits rauca pierē rūpju rievu un nosauca Saeimas lēmumu ļaut ieturēt maltītes āra terasēs par “parlamentāru negadījumu”. Jo Saeima 29. aprīlī atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija, atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs. Šis balsojums bija pretējs Ministru kabineta lēmumam vēl nesteigties ar šādiem atvieglojumiem un kaut ko gudrot vēlāk – pēc divām nedēļām.
 
Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.
 
Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā”, sacīja premjers Krišjānis Kariņš, komentējot parlamenta lēmumu atļaut restorāniem tirgot ēdienu āra terasēs. Bet tas jau sen ir zināms, ka informatīvās telpas un realitātes ir nevis dažas vien, bet pat daudzas.
 
Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērnā gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru Jaunzemei piemērots disciplinārsods – rājiens.
 
Kādreizējā metalurģijas giganta “Liepājas metalurgs” izputēšanas skandālā šogad ir dažas it kā priecīgas ziņas.
 
Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.
 
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pamet partiju KPV LV un pāriet uz Nacionālo apvienību (NA), kas parastos apstākļos viņam nozīmētu automātisku ministra krēsla zaudēšanu. Taču apstākļi nav parasti, jo KPV LV kādreizējais Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema projekts sen vairs nav tas pats, kas bija.
 
“Policijas akadēmijas likvidēšana bija liela kļūda,” pauž Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP). Un neba nu viņi vien to ir teikuši. To pašu ir teikuši daudzi jau kopš 2010. gada, kad Policijas akadēmiju likvidēja.
 
Maija vidū Vakcinācijas projekta birojs plāno beidzot izdot “vakcinācijas informatīvo materiālu” un piegādāt to 1 012 000 adresātu. Ja viena eksemplāra izgatavošanas un piegādes izmaksas varētu sasniegt 27 centus par eksemplāru, iznāk, ka “vakcinācijas informatīvais materiāls” varētu izmaksāt 273 240 eiro.
 
“Šonedēļ ir vakcīnu deficīts. Nepilni 30 tūkstoši ir sistēmā, kas ir saplānoti šai nedēļai, visticamāk. Un tas nav, ka kāds pietur vai sēž. Tās tiks savakcinētas šonedēļ,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) 13. aprīļa valdības sēdē. “Jūs varat man neticēt. Jūs dzīvojat dažbrīd citā realitātē, kolēģi! Jums ir sajūta, ka vakcīnu ir mežonīgi daudz. Es jums mēģinu pateikt – mums centrālajā noliktavā vakcīnu nav!”
 
Senos laikos pie Gorbačova, kad dzīvoju Jelgavā, atceros amizantu skatu: kāds vīriņš minās ar divriteni, un viņam tīkliņā džinkstēja kādas astoņas alus pudeles. Riteņbraucējam nebija viegli, jo bija jābrauc tā, lai kāda pudele nesaplīst. Un ļaudis viņam no priekšas un pakaļas ar dziļu interesi sauca: “Alus? Alus! Kur dabūji?” Laimīgais veldzējošā dzēriena īpašnieks atbildēja, ka veikalā Pārlielupē, uz kurieni tad uzreiz devās arī citi ar cerību sirdī, ka izdosies pagūt nopirkt alu, kamēr tas nav beidzies.
 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”).
 
Vai jums arī nav bijis tā, ka, skatoties sliktu amatierteātra izrādi vai šķību dziedāšanu koncertā, sajūtat tādu kā kaunu, kā žēlumu aktieru un dziedātāju vietā? Kaut kas uz to pusi varēja būt, skatoties, kā raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ar bargu seju brauc virsū raidījuma vadītājam Guntim Bojāram.
 
Saeimas deputāts, sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs publicējis rakstu Krievijas portālā “Eho Moskvi” https://echo.msk.ru/blog/urbanovichjanis/2820646-echo/. Virsrakstu var tulkot kā “Donbass. Tumši raksti nepareizajā pusē” vai arī “Donbass. Drūmi musturi uz tērpa oderes”. “Pats sāpīgākais punkts pašlaik, ja ne pasaulē, tad uz Eiropas kartes ir Donbass.
 
Opozīcija savākusi 36 Saeimas deputātu parakstus, lai “izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Šī ir jau 26. parlamentārās izmeklēšanas komisija, kopš Latvija atguva neatkarību.
 
Lai gan ārkārtējā situācija pēc 6. aprīļa vairs nav spēkā, līdz šim noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi būtiski nav mainījušies.
 
Ministru kabinets uz pāris nedēļām ir piebremzējis ostu reformas virzību, jo vairāki valdības sociālie un nozares partneri ir cēluši iebildes un pauduši kritiku. Taču tas nenozīmē, ka valdība partneros grasās ieklausīties – varbūt kādu komatu un vārdu kārtību kādā dokumentā izmainīs, lai varētu apgalvot, ka bijis dialogs.
 
Patlaban tiek pieļauts, ka Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā var trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdības sēdē pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.