Māris Krautmanis

Tālajā 2020. gada 17. decembrī, kad notika valdības ārkārtas sēde un publikas zināšanai noplūda “veca kefīra sarunas”, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele jau visnotaļ daudz pastāstīja toreizējam un tagadējam premjeram Krišjānim Kariņam par to, kādas metodes būs jāizmanto, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.
 
Ir tā atgadījies, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”, AP), sekodams līdzi sporta norisēm Tokijas olimpiādē, ar vienu aci ir skatījies, kas notiek sociālajā interneta tīklā “Twitter”, un tur ierakstījis pat divus īsus teikumus: “God. Delfi.lv redakcija 100% piekrītu, ka sports var būt skaists. Tomēr man ir problēma ar vizualizāciju pie raksta. Sievietes ķermeņa priekšmetiskošana un seksualizācija nav veids, kā sporta skaistumu ilustrēt. Varam labāk.” Un tad vēl viens ieraksts: “Un jā, es redzēju, ka pie raksta ir arī citas, dažādas bildes. Runa ir par to, kādu vizuālo kodējumu izvēlamies, kādus priekšstatus un aizspriedumus kultivējam.”
 
Nelāgā jezga vai ķibele, vai kā to vēl nodēvēt ar Administratīvi teritoriālo reformu zāģē pamatus pašai augstākajai juridiskajai institūcijai mūsu valstī. Gribot vai negribot, Satversmes tiesa ir spiesta nodarboties ar lietām, kuras tai nekādi nepiedien un kurām būtu jābūt likumdevēju un izpildvaras kompetencē.
 
Latvijā esot lielākais alkohola patēriņš Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju. 40% iedzīvotāju alkoholu lietojot riskantā un pārmērīgā veidā. Lai situāciju labotu, Veselības ministrija izstrādājusi pasākumus – “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam”, kas tika izskatīts Ministru kabinetā 28. jūlijā.
 
Ilgi un neatlaidīgi žurnālistu tirdīta, Ekonomikas ministrija beidzot ir bijusi spiesta atzīt, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzītajiem mērķiem.
 
Kopš 31. marta darbojas jaunā Ekonomisko lietu tiesa (ELT), līdz ar to pašlaik Latvijā ir izveidojusies interesanta tiesiskā situācija – ir viens tiesiskums, kas ir vispārējais un parastais, un ir tiesiskums, kas ir visiem tiesiskumiem tiesiskums.
 
Ir sākušās un līdz 8. augustam turpināsies “Tokijas olimpiskās spēles 2020”.
 
Valsts prezidents Egils Levits 21. jūlijā intervijā TV24 raidījumam “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda daudz viedu domu par Baltijas valstu prezidentu nostāju pret Austrumu kaimiņvalstīm, par nodokļu reformu, par vakcinācijas reklāmas kampaņu un vēl visu ko. Tostarp viņš sacīja arī šādus vārdus: “Ja es saku, ka es negribu vakcinēties, vai ja es citādā veidā apdraudu citu cilvēku, tad, protams, manas cilvēktiesības tur arī beidzas.”
 
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Ir priekšlikums izveidot jaunu ES aģentūru “naudas atmazgāšanas” apkarošanai, paredzēta stingrāka kriptonozares uzraudzība, kā arī ideja noteikt ES mēroga ierobežojumu skaidras naudas maksājumiem virs 10 000 eiro.
 
Saeima pagaidām nesteidzas izskatīt 14. jūlijā valdībā apstiprināto likumprojektu, kas paredz, ka noteiktām profesijām vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta.
 
Iepriekš rakstīju, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi iegādāties CO2 mērītājus skolām par 1,9 miljoniem eiro, tāpēc atvainojos lasītājiem par to, ka nebiju sapratis, par kādām summām stāsts, un šo dezinformāciju tagad atsaucu. Esmu vainīgs, un man ir kauns. Situācija ir vēl daudz drūmāka – runa ir nevis par 1,9 miljoniem, bet par 3,722 miljoniem.
 
Ainārs Šlesers savu jauno partiju dibināšot 14. augustā.
 
Veselības ministrijas ierēdņus acīmredzami māc garlaicība – kad nav ko tā īsti darīt, viņi izdomā kaut kādus ierobežojumus, aizliegumus, kurus definē kā rūpi par sabiedrības veselību. Diemžēl dažbrīd šajos dīvainajos aizliegumos trūkst elementāras loģikas.
 
Otrdien, 6. jūlijā, valdība atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs mazāks par 20, tad varētu atcelt prasību par sejas masku lietošanu publiskās vietās.
 
Uzsverot nepieciešamību gatavoties drošas klātienes mācību rīkošanai rudenī savlaicīgāk, Ministru kabinets nolēma līdz nākamai nedēļai atlikt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri par 1,957 miljoniem eiro iegādāties pietiekami daudz CO2 gaisa kvalitātes mērītāju, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei drošai klātienes mācību rīkošanai 2021./2022. mācību gadā.
 
Veselības ministrijas izstrādātā stratēģija cīņai ar Covid-19 rudenī tiek raksturota ar frāzi “ātri ciet – ātri vaļā”.
 
Rīgas dome plāno aizņemties 1,2 miljonus eiro ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanai izglītības iestādēs.
 
Sestdien, 3, jūlijā notika politiskās partijas "Kustība "Par!"" kongress, kurā ievēlēja jaunu valdi 11 locekļu sastāvā, no kuriem seši ir tie paši valdes locekļi, kuri jau bija. Par valdes priekšsēdētāju atkal ievēlēts Daniels Pavļuts.
 
2019. gada 7. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Šā sprieduma nosacījumu izpildes pēdējais termiņš bija šā gada 1. maijs.
 
Pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuli kādā ārstniecības iestādē, bet 4% ir maksājuši izglītības iestādei, lai panāktu sev vēlamo, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums - “Global Corruption Barometer - EU 2021” .
 
1. jūlijā aptuveni 240 tūkstoši darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju atskārtīs, ka tagad no viņu ģimenes budžeta valsts paņem vairāk.
 
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22. jūnijā attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija, JKP). JKP “burbulī” sociālajās vietnēs atskanēja nevaldāmas gaviles.