Māris Krautmanis

Ar katru nākamo reizi vēlētāju aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi vērojama tendence samazināties, un droši vien nekāda dižā tā nebūs arī šajā reizē – diezin vai vēlēt aizies vairāk par trešdaļu balsstiesīgo.
 
Rodas iespaids, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) ir sēdējis un gudrojis: «Nu ko vēl tādu dulnāku pastrādāt? Citādi te citi ministri ar savām aktivitātēm kļūst par mani populārāki.»
 
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) drasē pa savu nozari kara zirgā un cērt galvas pa labi un kreisi – darbu jau zaudējuši virkne dažādu ministrijas pakļautības uzņēmumu amatpersonu. Tur nekāda brīnuma nav, jo agrāk ministriju ir vadījušas citas partijas, bet JKP ir raksturīga īpaši smaga paranoja – visur tai rēgojas kaut kādi tumšie briesmoņi un viņu ielikteņi. Šajā «garo nažu naktī» dažs varbūt ir tiešām pelnījis būt represēts, bet cieš arī ar politiku nesaistīti ierindnieki. Šīs aktivitātes ministrs un viņa partija enerģiski «spino» plašsaziņas līdzekļos – televīzijā, tīmekļa sociālajās vietnēs. Tagad visiem būtu jānotic, ka Linkaits strādā tautas un valsts labā – lai nebūtu korupcijas, lai būtu labāka pārvaldība, lai uzlabotos uzņēmējdarbības vide, valsts konkurētspēja un visādi tā. Taču diemžēl ar katru nākamo soli ministra gaitās aizvien skaidrāk top redzama spalvaina āža kāja.
 
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība (JV) ir aizvadījis savas pirmās 100 dienas amatā un nosaucis virkni svarīgu veicamo darbu nākamībā. Viņu slavē par spožu runu Eiropas Padomē. Viņa valdība ir tapusi drausmīgās dzemdību mokās, kas vedina pret bērnu izturēties īpaši saudzīgi. Viņa partija JV salīdzinājumā ar dažu labu citu absolūti durnu politveidojumu kaut cik draudzējas ar veselo saprātu. Daudziem Kariņš šķiet jauks, un viss būtu jauki, ja nebūtu viena ļoti nelāga lieta, kas visam labajam, ko var tekt par Kariņu, velk treknu, melnu svītru pāri.
 
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nesen sociālajā vietnē Twitter ir paspīdējis ar īsu, bet interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdām pārpilnu ierakstu, ko, tulkojot no šai partijai tuvo aprindu specifiskā žargona, var saprast tā, ka, ja JKP izdosies pietiekami ilgi noturēt valdību bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanas valdošajā koalīcijā, tad SIA Mediju nams (MN) preses izdevumiem, tostarp arī Neatkarīgajai, būs bankrots klāt.
 
Par spīti Rīgas satiksmes korupcijas lietai, Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanai no amata un vēl visādām ķibelēm, kas pēdējā laikā piemeklē Rīgas domi, partijai Saskaņa reitings ir joprojām augsts, aprīlī pat audzis par 2% un pašlaik ir 19,7%. Tā rāda sociologu firmas SKDS jaunākais partiju reitings, kas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Domājot par Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 25. maijā, Ušakovs var cerēt, ka diezgan mierīgi tiks ievēlēts un, iespējams, ne tikai viens pats, bet Saskaņa var dabūt vēl kādu EP mandātu.
 
Liela ķeza gaida Rīgu, liela ķeza. Izskatās, ka tā ir neizbēgama, jo sakarā ar remontu kopš aizvakardienas kustība pār Brasas pārvadu jau ir ierobežota. Bet vēl taču trūka tādas laimes, lai nostopētos arī Augusta Deglava tilts. Transporta ievārījums dažkārt mēdz izcelties pat tad, ja noticis sīks negadījums, bet te uzreiz pārtrūkst asinsrite vienlaikus pāri diviem tiltiem! Un vēl taču arī Salu tilts ir remontā ar apgrūtinātu kustību. Un ielas tiek lāpītas.
 
Ukrainas prezidenta vēlēšanās ar lielu pārsvaru pār līdzšinējo prezidentu Petro Porošenko ir uzvarējis Volodimirs Zelenskis – komiķis, televīzijas personība, kas savu popularitāti ieguvis, asprātīgi parodējot un izsmejot valdošās varas alkatību un glupību. Nevar teikt, ka pasaule nepazītu gadījumus, kad kāds no pavisam citas jomas nākošs cilvēks kļūst par ietekmīgu politiķi vai pat valsts vadītāju. Aktieris Ronalds Reigans bija ASV prezidents, dramaturgs Vāclavs Havels bija Čehijas prezidents, tomēr Zelenskis ir kaut kas nebijis – ne katru dienu par valsts vadītāju kļūst cilvēks, kas līdz visaugstākajam krēslam valstī nonācis caur jokiem. Tas ir kūlenis. Jokot ir viena lieta, bet vadīt īstu valsti ir ļoti nopietna nodarbe. Sevišķi jau tik sarežģītu valsti kā Ukraina ar tās milzīgo teritoriju un lielo iedzīvotāju skaitu, reģionālajām atšķirībām, korupcijas cauraudzi, ekonomikas atpalicību un naidīgajām attiecībām ar kaimiņvalsti Krieviju.
 
Desmit gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta tā saucamā Lemberga prāva, aizstāvība četras reizes ir lūgusi atļauju filmēt tiesas zālē notiekošo, un visas četras reizes pēc prokuroru uzstājīgiem protestiem tiesa filmēšanu ir aizliegusi. Šāda prakse nav tipiska, jo citos līdzīgos gadījumos filmēšana tiek ļauta. Piemēram, politiskajā lietā, kur Ogres mērs Egils Helmanis aizstāvas pret apsūdzībām par izspiešanu, filmēšana ir atļauta.
 
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātā par LTV vadītāju izvēlētais Einārs Giels vēl neko nebija izdarījis – ne labu, ne sliktu. Tikai pirmdien, 15. aprīlī, viņam bija oficiāli jāstājas pie savu pienākumu pildīšanas. Taču vakar viņš izlēma atteikties no amata. Viņu var saprast – tādu trilleri nav iespējams izturēt.
 
Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.
 
Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) šonedēļ lēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, līdz ar to vairs tikpat kā nav kādu lielu šķēršļu, kas varētu kavēt Levitu ceļā uz kļūšanu par prezidentu. Vēl ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV, kuras pagaidām nav paudušas viedokli, taču maz ticams, ka JKP piepeši varētu iecirsties. Ar KPV LV ir neliela problēma, ka tai Saeimas frakcija ir pašķēlusies – virkne politiķu ir separējušies un nav uzskatāmi par valdošās koalīcijas dalībniekiem, tomēr nezin vai var notikt tā, ka Levits varētu tikt izšūpots.
 
Eiropā un Amerikā jau vairāk nekā piecgadi redzama tendence, ka pie varas nonāk «nesistēmas» politiķi, kas lieto ļoti agresīvu retoriku, lamā no panckām ārā «veco», stagnātisko, «oligarhisko», aroganto eliti un sola brīnumus – sarežģītām problēmām vienkāršus risinājumus. Atšķirībā no tradicionālajiem politiķiem viņi uzsver savu tuvumu tautai, runā saprotamāk – «tā, kā ir». Līdzīgs process ir redzams arī Latvijā, un tagad kaut kas uz to pusi notiek arī Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas palikuši divi kandidāti – līdzšinējais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis. Ekspremjere Jūlija Timošenko, tāpat arī Jurijs Boiko un vēl 35 kandidāti no skrējiena pēc prezidenta krēsla ir «atbiruši».
 
Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam savulaik Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzticēja glabāt Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piederošo mantu, gadu gadiem šo mantu «glabā» un neatskaitās, kas ar to notiek – var gadīties, ka visu sen jau sabāzis sev kabatās un no viņam uzticētajiem aktīviem palikusi vien tukša čaula.
 
Ja neskaita politikas ekspertus, lielākajai daļai kazahu Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās no Kazahstānas prezidenta amata ir šokējošs pārsteigums, jo viņi nespēj iedomāties, kā tas ir, kad valsti nevada Nazarbajevs. Viņš ir valdījis jau gandrīz 30 gadus. Nevienam citam postpadomju telpā nav izdevies noturēties zirgā tik ilgi.
 
Šodien Saeima iecerējusi pirmajā lasījumā pieņemt šā gada budžeta projektu un 15 to pavadošos likumprojektus. Galīgajā lasījumā budžetu paredzēts pieņemt 3. aprīlī. Šoreiz tikšot lauzta agrāko laiku tradīcija sēdēt un dažiem deputātiem arī saldi gulēt Saeimas plenārsēžu zālē dziļā naktī, līdz kamēr budžets tiek pieņemts. Ja balsošanas process ievilksies pavēlāk, deputāti došoties mājās, lai no rīta celtos un moži pabeigtu budžeta pieņemšanu 4. aprīlī.
 
Pagājušajā gadā pirms vēlēšanām tolaik vēl finanšu ministre un labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka nodokļu reforma ir dāvana Latvijai simtgadē. Šomēnes daudziem tūkstošiem iedzīvotāju e-pastā ir pienākusi ar jauku lentīti apsieta paciņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).
 
1. maijā stāsies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums. Šāda likuma pieņemšanu ieteica Eiropas Komisija, un ārzemju padomdevēji neko sliktu nav mācījuši. Latvijai būs Vakareiropas parauga likums, kas liek nodrošināt trauksmes celšanas mehānismus un pienācīgu trauksmes cēlēja aizsardzību.
 
Šonedēļ, 6. martā, sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Lielam vairākumam pilsoņu tās gan ir vienaldzīgas, jo viņi netic Latvijas eirodeputātu spējai kaut ko būtisku ietekmēt. EP deputāti, neko daudz nespringdami, piecu gadu laikā saņems vairāk nekā 400 tūkstošus eiro algu, vēl kādus 250 tūkstošus varēs šķaidīt savas un savu palīgu darbības nodrošināšanai. Bet tiem, kas EP deputāta godā tiek atkārtoti, turība milzu pensijas un visādu labumu veidā garantēta līdz mūža galam. Kandidātus tas motivē, bet vēlētājus būs grūti piespiest atrauties no atpūtas un dārza darbiem, lai viņi skaistā 25. maija dienā ietu parūpēties par kādu politiķu nodrošinātām vecumdienām.
 
Kukuļošanā apsūdzētais, no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Eiropas Savienības Tiesā (EST) otrdien panāca sev labvēlīgu spriedumu. EST secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota, tāpēc viņš ir jāatjauno amatā. Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Līdz ar to viņš var atgriezties darbavietā.
 
Valsts kontrole (VK) 2017. gadā izvērtēja tiesu sistēmas attīstību un sniedza Tieslietu ministrijai (TM) kopumā 22 ieteikumus. Pavisam nesen pētījumus ir veikušas arī starptautiskas institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti, kā arī organizācija Justice Scoreboard.
 
Jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) novadu reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. 500 tūkstoši jau esot atrasti ministrijas dzīlēs. 220 tūkstoši eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai. Bet visai reformai būšot nepieciešami 300 miljoni. Nevaicājiet, kam tāda reforma vispār vajadzīga, jo to mums vēl tikai stāstīs! Par 220 tūkstošiem.