Māris Krautmanis / Viedokļi

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļos Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu ķibeļu tēma tiek atspoguļota jo bieži. Kaimiņvalstu aviācijas eksperti ar dziļu interesi vēro notiekošo un izsaka savus viedokļus par to. Tas saprotami, jo “airBaltic” darbojas arī Igaunijā un Lietuvā, ir būtiska arī kaimiņiem, ietekmē arī viņu satiksmes nozari.

Latvijas galvaspilsēta Rīga top aizvien nepatīkamāka tiem, kas to apmeklē – gan tūristiem, gan ļaudīm no pilsētas privātmāju un guļamrajoniem, gan cilvēkiem no Pierīgas, laukiem un citām pilsētām.

Kad rūpnieciskos apjomos sāks ražot cietvielu akumulatorus, ar tiem automašīna varēs vālēt simtiem kilometru ar vienu uzlādi. Tas būs milzīgs solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā.

Lietuvu satrauc migrantu labturība, bet Igaunijā reklāmu interpretē kā naida runu – par šiem un citiem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

“Luminor Bank” paziņojusi, ka Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank"’.

Ziņas no Tuvajiem Austrumiem un no globālā izejvielu tirgus ir pretrunīgas, un situācija mēdz mainīties dažu stundu laikā.

Apšaudes un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir apturējuši rūpnīcu Krimas “Titan”, lielāko gaļas pārstrādes cehu “Družba narodov” un lielāko siltumnīcu kompleksu “Belogorskij”.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.

Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.

Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.

Kas notiek kaimiņzemēs? “Nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskats.

Jāņu brīvdienu laikā, 22. jūnijā, konstatēts kiberdrošības incidents AS “Latvijas valsts meži” (LVM) IT infrastruktūrā. Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ atslēgtas un nav pieejamas LVM uzturētās ārējās IT sistēmas – LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”. “Nra.lv” pamanīja, ka nedarbojas arī Zemkopības ministrijas meliorācijas kadastra informācijas sistēma “melioracija.lv”.

Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.

Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Par aktuāliem notikumiem Lietuvā un Igaunijā “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.

Mākslīgā intelekta (MI) un kosmosa tehnoloģiju nozarē vistuvākajā laikā paredzami nozīmīgi notikumi.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.