Māris Krautmanis / Viedokļi

Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".

Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.

Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.

420 kilometru attālumā no Tallinas tiks būvēta maza, gaumīga kodolstacija, bet tas būs Somijā. Lietuvā bijušais ministrs atzinies, ka ņēmis kukuli. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu mediju apskats.

Latviešiem un lietuviešiem prieks – Rīgā ražoti elektriskie kuģīši jau otro sezonu vadās pasažierus pa Neres upi Viļņā. Tikmēr Tallinā skaita kuģošanas zaudējumus – uzņēmums “Tallink” trijos mēnešos zaudējis 22 miljonus eiro. Par šīm un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Diametrāli pretējs redzējums par valstij piederošās kapitālsabiedrības “airBaltic” attieksmi pret darbiniekiem ir uzņēmuma vadībai un arodbiedrībai. Arodbiedrības līdere saka vienu – uzņēmuma vadība apgalvo pretējo un faktiski uzstāj, ka viņas viedoklis pirms publicēšanas jāsaskaņo ar uzņēmumu.

Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Pirms divdesmit gadiem Grīziņkalns bija drūms un bīstams rajons Rīgā, kur pa ielām klīda zagļi, prostitūtas, alkoholiķi un narkomāni. Daudzas ēkas bija nolaistas un apdrupušas.

ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.

Igaunijā aizvadītajā nedēļā svarīgākais temats – enerģētika. Tikmēr Lietuvā atsākušies masu protesti pret sabiedriskā medija likuma grozījumiem, bet politiķis Sauļus Skvernelis tiek apsūdzēts korupcijā. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Saeima saka “nē” uzņēmumu saraksta publicēšanai, kas eksportē vai importē uz un no Krievijas un Baltkrievijas, bet premjere Evika Siliņa saka – “vajag”. Kā to saprast – kam valstī augstāka vara: likumdevējam vai izpildvarai? 

Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.

Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.

Trešo valstu cilvēkiem, faktiski ekonomiskajiem migrantiem, mūsu Latvijas darba devējs spiests algā maksāt vairāk nekā mūsu vietējam strādniekam tautietim. Kādēļ tā un vai tas patiesi ir tā?

Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.

Satversmes tiesa 30. martā pasludināja spriedumu, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Viens no pieteikuma tiesai iniciatoriem Edvards Smiltēns (AS) spriedumu vērtē ļoti atzinīgi: tās ir ļoti lielas izmaiņas līdzšinējā filozofijā, norāda politiķis.

Raiba spriedzes pilna nedēļa kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu valstu preses apskatā.

Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.

Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irānā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Pretrunīgi ziņojumi par kuģošanu Hormuza šaurumā šonedēļ ir likuši strauji svārstīties jēlnaftas cenām pasaules tirgū. Visā pasaulē ar šausmām veras uz šo kritisko vietu loģistikā, kur cauri 39 kilometrus platam jūras šaurumam starp Irānu un Omānu no Persijas līča uz Arābijas jūru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru.

Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.