Māris Krautmanis

Virkne priekšvēlēšanu solījumu jaunajām partijām uzreiz pēc vēlēšanām ir momentā aizmirsušies – nebūs ministriju skaita samazināšanas uz pusi, nebūs 3x500 eiro debesmannas, arī no solītās izlūkošanas un korupcijas apkarošanas struktūru saplūdināšanas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir atteikusies. Kaut kur vistālākajā diskusiju perifērijā ir pazudusi cīņa pret maksātnespējas administratoru – banku izlaupītāju bezkaunību. Vai tas nozīmē, ka tie, kas izšeftēja Trasta komercbanku un gandrīz jau tika klāt ABLV bankas nokopšanai, var celt galvas un pamazām atkal cerēt uz bijušo godību?
 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam. Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz 21. novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
 
Ir tā sagadījies, ka 13. Saeimā ir ievēlētas septiņas partijas. Tas atspoguļo ļoti sadrumstaloto nevienprātību sabiedrībā – septiņas partijas ir savā starpā ļoti naidīgi ļaužu grupējumi, kuriem ir tikpat naidīgi atbalstītāji un vēlētāji. Naidīgums ir ļoti pārmērīgs, neadekvāts – tā vien izskatās, ka visa iekšpolitikas telpa drīz būs vienās vienīgās «sarkanajās līnijās» sašvīkāta.
 
Ideāli būtu tā, ka viens vienkāršs Latvijas iedzīvotājs mierīgi dzīvotu un bēdu nezinātu par to, kas notiek augstos valdības un parlamenta līmeņos. Lordi tur savā palātā kaut ko vāvuļo, bet cilvēki dzīvo.
 
Līdzšinējās valdošās koalīcijas partijas ir atstātas mazākumā – ZZS, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība vairs nevar izveidot valdību. Taču arī tā sauktie jaunie spēki, lielie pārmaiņu nesēji, nav vinnējuši – Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP) un KPV LV katrai ir 16 mandātu un kopā 32. Ar to nepietiek, lai kaut ko pārmērīgi diktētu.
 
Ir 13. Saeimā visādas partijas, bet ir arī tāda partija, kas iecerējusi nodrošināt sev varu ar draudiem, ultimātiem un «sarkanajām līnijām».
 
Vēlēšanās tauta ir devusi 16 jaunās 13. Saeimas mandātus Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP). Ja šo ciparu apgriež otrādi, iznāk 61. Tas ir pārliecinoši pietiekami, lai JKP līderis Jānis Bordāns kļūtu par premjeru. Vismaz Bordāns pats tā domā.
 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar 13. Saeimā ievēlētajām partijām, ir parādījis, ka nav gluži tas paglupais laucinieks, kā viņu daždien kariķē. Katrā ziņā prezidenta prasība premjera kandidātiem pēc pielaides valsts noslēpumam ir kaut kas viltīgi jauns un intriģējošs. Līdz šim vēl vēsturē nav bijis šādas prezidentu prasības premjera amata kandidātiem.
 
Pusotra nedēļa pēc vēlēšanām politiķiem ir pagājusi mēģinājumos saprast, kam krāniņš lielāks un kas varētu būt par alfa dogu jaunās valdības veidošanā. Pirmās konstruktīvās, ļoti konstruktīvās, nu ļoti konstruktīvās sarunas starp partijām nemaz tik ļoti konstruktīvas nebija – «jaunās» un «vecās» partijas palaikam, varētu tā maigi teikt, salamājās. Pēc tam gan atkal tā kā salaba un sēdās atpakaļ pie sarunām.
 
Pirms vēlēšanām bija visādi vēlēšanu jautājumi, tomēr Nacionālajai apvienībai (NA) visveiksmīgāk izdevās uzspiest citām partijām savu jājamzirdziņu: «Vai iesiet koalīcijā ar Saskaņu?» Tur tad tās pārējās visādi locījās, sarka un bālēja, stostījās un dievojās, un desmitiem reižu zvērēja, ka nu nē, negrasās, nav domājušas, neies vis kopā ar Saskaņu. Konkurentu tirpināšana ar šo jautājumu, iespējams, pat paglāba NA no vēl lielāka agrākās ietekmes zuduma vai pat pazušanas pavisam.
 
Jaunu valdību nebūs viegli izveidot, jo politiķiem ir šis tas pārrunājams. Dažam laikam būtu jāatvainojas konkurentiem par neadekvāti bļaurīgiem uzbraucieniem. Īpaši ass bija Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) un Nacionālās apvienības konflikts – Jurašs kampaņas laikā apgalvoja, ka «nacionālu» līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks saņēmuši milzīgus kukuļus, taču pēc tam izrādījās, Jurašam nav nekādu pierādījumu kukuļošanai.
 
Savulaik pa Vecrīgu ar štoku rokā staigāja Pasaules Valdnieks – dīvainis, kuram bija putni galvā un kurš visu ko inčīgu sludināja, visādas blēņas runāja. Nemaz tik dumjš, kā par viņu publika domāja, viņš nebija. Viņš bija Pēteris Seņkāns, kam izākstīšanās rīdzinieku un tūristu priekšā bija dzīvesstils – tāda kā mākslas forma. 2009. gadā Seņkāns mira un Pasaule palika bez Valdnieka.
 
Visu vasaru politiķi ir solījuši, aicinājuši, apgalvojuši, atmaskojuši, diskutējuši, apmelojuši, manipulējuši, apsaukājušies, baurojuši un nesuši uz tirgu pārdot pelavas par zelta cenu. Nupat šis process beigsies, un 6. oktobrī tauta ies uz 13. Saeimas vēlēšanām, lai izvēlētos sev priekšstāvjus.
 
Nacionālajai apvienībai ir izdevies uzspiest pārējām partijām sevi interesējošo «Saskaņas jautājumu». Visās diskusijās NA politiķi neaizmirst tirpināt oponentus: «Vai ar Saskaņu iesiet kopā?» Saskaņa tiek iztēlota kā briesmīgs ļaunums, pēc kura iekļūšanas valdībā zeme atvērsies un pēdējā stundiņa būs klāt. Tur nacionāļiem neko nevar pārmest, jo biedēšana ar krievu nākšanu ir šā politiskā spēka tradicionālā maize. Ja nu sāktos gudrošana, ņemt vai neņemt Saskaņu valdībā, NA no šādām sarunām pati sevi ir izstūmusi ar savām «sarkanajām līnijām».
 
Ne pirmā, ne pēdējā reize, kad redzam, ka partijas, kas nav pie siles, cenšas nomelnot pretinieku, lai pašas tiktu pie siles, un tad, kad tiek klāt, vēl alkatīgāk, ar visām četrām kājām tur strebj un slauc. Tas jau ir bijis.
 
13. jūnijā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Facebook lapā tika publicēts video, kurā bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagad JKP politiķis Juris Jurašs nāca klajā ar paziņojumu, ka Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks «no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa».
 
Pirms pieciem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki noklausījušies uzņēmēja Māra Martinsona sarunas ar Rīgas domes amatpersonām un sagadījies tā, ka atpūtas kompleksā Taureņu pirts pie Martinsona ciemojies Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kungi apsprieduši, kā izdabūt kukuli no Trasta komercbankas īpašniekiem. Toreizējā KNAB darbiniece Juta Strīķe ar savu komandu sarunas noklausījusies, bet neko tālāk nav pasākusi. Šis ir viens no sižetiem jaunajā Sandija Semjonova un Anša Pūpola filmā Baņķieris, kur analizēts Rimšēviča skandāls. Iepriekš laikrakstā Diena šo epizodi ir smalki aprakstījusi žurnāliste Agnese Margēviča.
 
Pētījumu aģentūras SKDS aptaujā konstatēts, ka vairākums jeb 68% iedzīvotāju vēlētos, lai pie varas nāktu pilnīgi jauni cilvēki. Viedokli, ka pie varas būtu jāpaliek jau esošajām partijām un politiķiem, paudis sešas reizes mazāks ļaužu īpatsvars – 11%. Turklāt doma par to, ka vecie jānomaina ar jauniem, ir ļoti populāra arī valdošo koalīcijas partiju atbalstošo respondentu vidū – katrs otrais gribētu redzēt jaunus cilvēkus.
 
Ir kaut kā tā, ka 13. Saeimas vēlēšanas solās nest milzu sarūgtinājumu un nepiepildītas cerības gandrīz vai visiem to dalībniekiem – gan partijniekiem, gan vēlētājiem. Būs jau gan varbūt dažos partiju birojos vēlēšanu naktī šampanieša korķu plaukšķi, taču dzirkstošajam dzērienam šā vai tā būs mazliet zilskābes garša klāt.
 
Valsts drošību un tiesisko kārtību sargājošajām iestādēm jauno tehnoloģiju plašās izplatības laikmetā nav viegli. Problēma, ka ikviens indivīds, kam ir dators vai viedtālrunis, jebkurā brīdī var palaist tīmeklī tādus izteikumus, kurus iespējams tulkot krimināltiesiskā izpratnē par nacionāla, etniska vai rasu naida kurināšanu. Turklāt vienā mirklī šis vēstījums var iegūt plašu auditoriju. Policistiem uzmanības lokā jāpatur gan politiska rakstura materiāli, gan tā saucamās feikās ziņas. Katram pakaļ neizskriesi, tāpēc nākas šķirot, vērtēt kaitējumu, cik nepatiesu ziņu vēstīšana vai lamāšanās bīstama sabiedrībai un valstij, vai konstatējams un pierādāms nozieguma sastāvs.
 
Jaunās Vienotības pēdējie reitingi vairs nav tik satraucoši zemi kā iepriekš. Tagad tie rāda, ka partijai 13. Saeimas vēlēšanās ir tomēr izredzes pārvarēt 5% barjeru – pēc pētījumu firmas SKDS datiem, Jaunajai Vienotībai ir 5,1%.
 
Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lieta tiek sapīta kopā ar citiem pazīstamiem uzvārdiem un pacelta teju vai starpplanētu un starpgalaktiskā līmenī. Atvarā ierauts arī kādreizējais premjers Indulis Emsis, pašreizējais premjers Māris Kučinskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, pret kuriem vērsti bijušās KNAB darbinieces Jutas Strīķes (Jaunā Konservatīvā partija (JKP)) priekšvēlēšanu uzbraucieni. Protams, kampaņā piedalās tradicionālie specdienestu mafijas izpalīgi mediju melu druvā – žurnāls Ir un citi sorosiskā tīklojuma propagandisti internetā un televīzijā.