Māris Krautmanis

Jau trešo gadu desmitu maļ laika dzirnas, un būvniecība ir viena no nozarēm, kurā puspelēki vīriņi visu ko šiverē. Viskārāk viņi grib piezīsties pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kurus ja iegūst un iebāž kāju šā biznesa durvīs, ir mazāks risks palikt mīnusos, ir garantēta peļņa un iespēja atkal un atkal tikt pie pasūtījumiem un labumiem.
 
Rīgas dome šovasar veikusi remontdarbus 50 skolās un 44 pirmsskolas iestādēs, kas ir brīnišķīgi. Par spīti politiskajām jukām, pašvaldībā saimnieciskie darbi nav apstājušies.
 
Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
 
Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās un nosodot 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu. Atmodas laikā notika daudz piketu, mītiņu, gājienu un manifestāciju, tomēr Baltijas ceļš bija īpaši unikāla un oriģināla akcija – ar tagadējo prātu grūti saprast, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tik milzīgs cilvēku skaits varēja pašorganizēties un realizēt šādu «zibakciju».
 
Šodien paredzams izšķirošais troņu spēļu finālmačs Rīgas domē, kur obligāti jāievēlē Rīgas mērs un vismaz viens viņa vietnieks, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nevarētu izmantot pašvaldību likuma 91. pantu un uzsākt domes atlaišanas procedūru.
 
Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir atgriezusies no atvaļinājuma, lai strādātu, un vienu labu darbu ir paveikusi – Latvijas pastam tiks kompensēta drukātās preses piegāde abonentiem. Slava! Tikai nav skaidrs, kāpēc vajadzēja pastu un preses izdevējus tīši turēt neziņā un stresā, velkot garumā steidzamības lēmuma pieņemšanu?
 
Rīgas domē episku likteņzvanu priekšvakarā kā ļoti ietekmīgi ir uzradušies divi jauni politiski veidojumi – Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) un deputātu bloks Rīgai!. Kas tie par ērmiem, ko viņi ēd?
 
Pirms garajām brīvdienām Ministru kabineta sēdē 16. jūlijā tika skatīts likumprojekts Grozījumi Pasta likumā. Likumprojekts paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt šobrīd piemēroto regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu un attiecīgi uz vienu gadu pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības esošajam pakalpojuma sniedzējam. Nākamā gada laikā Kultūras ministrijai būtu jāsagatavo koncepcija par atbalstu drukātajiem medijiem nākotnē.
 
Politiķi mēdz melot, jo ļaužu acīs gribas izskatīties godīgākiem un gudrākiem nekā citi un attiecīgi savus oponentus iztēlot par dumjiem neliešiem. Ir arī tāda patoloģiska tīšas un apzinātas melošanas forma, ka politiķis to dara sīkmanīgi, pat nekādu dižo labumu sev negūstot, labi zinot, ka runā nepatiesību un jau ļoti drīz var tikt atmaskots. Un tomēr laikam fleitēšana ir tik ļoti asinīs, ka cilvēks nekādi nespēj sevi bremzēt un no tās atturēties. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans RīgaTV24 paziņoja, ka «mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem».
 
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) turpina savu kursu izpalīdzēt Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kam ļoti vajadzēja dabūt nost no ceļa Latvijas dzelzceļa vadību, jo tā traucēja dabūt dažus labumus, kas šveicietim nepienākas.
 
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) eksperti pēc kārtējās misijas Latvijā slavē mūsu valsti par diezgan labu ekonomikas stāvokli, taču norāda arī uz riskiem.
 
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri turpina piekopt uzsākto atlaišanu, dēmonizācijas un «tīrīšanas» politiku pret svešajiem un politiski neitrālajiem ierēdņiem un amatpersonām, lai to vietā iestumtu savus ielikteņus. Tas laikam tādēļ, lai uzsvērtu savu īpašo «juvenilismu», pozicionējoties pret «vecajiem». Šajā cīņā jebkuras metodes netiek smādētas – arī visnotaļ zemiskas.
 
Pirms 32 gadiem 1987. gada septembrī Dagdas laikraksts Komunisma Ausma publicēja tolaik gandrīz jau 18 gadu vecās komjaunatnes aktīvistes Ilgas Šuplinskas rakstu Vai mēs spēsim?, kurā kaismīgi slavināta padomju vara, silti vārdi teikti Lielā Tēvijas kara uzvarētājiem un nosodīta buržuāzisko nacionālistu 23. augusta manifestācija pie Brīvības pieminekļa, pieminot Ribentropa – Molotova pakta gadadienu. Jaunās autores teksts neko daudz neatšķiras no tā laika standartiem, tomēr ir viena frāze, kurā manāma tāda kā emocionāli sakāpināta jaunrade: «Skan vārdi par fašistu zvērībām, satriecoši savā necilvēcībā, cietsirdībā, pat neprātā.»
 
Tālajā 1985. gadā Rīgas Daugavas futbola komanda bija izcīnījusi pirmo vietu PSRS čempionāta pirmajā līgā jeb «mazās zelta medaļas», par ko tai pienācās pāreja uz augstāko līgu, taču šāds pavērsiens nesakrita ar padomju sporta ierēdņu interesēm, tāpēc tika sarīkotas speciālas pārspēles Maskavā uz rīdziniekiem neērta mākslīgā seguma, kur viņi zaudēja. Arī nākamajā gadā Daugavas galva tika pabāzta zem ledus ar tendenciozu tiesāšanu, lai augstākajā līgā varētu spēlēt armijas klubs ACSK.
 
Rīgas domes «troņu spēles» nav gluži tādas, kā izskatās. Izskatās, ka politiķi vienā mierā iecels par mēru Oļegu Burovu un rullēs. Tāpat arī piemeklēs vicemēru vai divus vicemērus, un laime būs pilnīga. Bet neba nu tik skaisti ir. Patiesībā cīņas par krēsliem ir zvērīgas, un neviens nezina, kā tās beigsies. Tur ir no partijas Saskaņa atšķēlies četrinieks, kas brīžiem ir trijnieks. Vēl ir divnieks no Jaunās konservatīvās partijas renegātiem. Šie no savām partijām izmestie tagad ir tie, kam pieder «zelta mandāts» – viņi bauda milzīgo varas eiforiju izlemt, kādai būs varai būt Rīgā – vai būs tas vai cits mērs, vai arī būs pašreizējās Rīgas domes krišana un jaunas, ārkārtas domes vēlēšanas. Jau nogāzts ir Dainis Turlais. Kas darās šo cilvēku prātos, to nav iespējams uzminēt un prognozēt.
 
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē Egils Levits dos svinīgo solījumu, lai oficiāli stātos amatā.
 
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) pārsteidzošais gājiens – Latvenergo padomes atlaišana un tai sekojošā lielā bļaušana valdošās koalīcijas iekšienē – nebūs iemesls, lai kristu Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība, tomēr brīdinājuma zvaniņš tas bija. Notikumi liecina, ka nekādas maigās attiecības starp ministriem un valdības partijām nav – nav izveidojusies vienota komanda, kas strādātu vienam mērķim. Katra partija kopj savu lauciņu, un sadarbība starp ministrijām ir vāja.
 
Lai gan Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība pastāv jau kopš janvāra, joprojām visai maz manāms, ka ministri būtu sākuši nodarboties ar saviem tiešajiem, nopietnajiem, lielajiem pienākumiem.
 
Vakar ar atvadu runu Saeimas tribīnē kāpa Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un viņa vietā stāsies Egils Levits.
 
«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes sacīja premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība (JV)).
 
Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.
 
Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, ir pavēstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.