Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.
Ukrainas lielpilsētās pēc Krievijas uzbrukumiem civilās infrastruktūras objektiem liela daļa daudzdzīvokļu ēku ir palikušas bez siltuma un elektrības, kas ir briesmīgi, jo, pat ja siltumapgāde tiek saremontēta, caurules ir aizsalušas un savest ēku atpakaļ kārtībā ir ļoti grūti. Simti tūkstošu cilvēku ir spiesti salt.
Bet arī bez kara aukstums ir radījis ķibeles Latvijā - neiedarbinās automašīnu dzinēji, dzelzceļa infrastruktūrā iziet no ierindas visādas ierīces.
“Cik drošas ir elektroenerģijas piegādes Latvijā? Vai nevar piepildīties pareģojums, ka kādā brīdī elektroenerģijas piepeši var nebūt - kaut vai uz pāris stundām?” “nra.lv” iztaujāja lielāko elektroenerģijas ražotāju “Latvenergo” un galveno atbildīgo par elektroapgādes drošību AS “Augstsprieguma tīkls”.
Elektrības ražošana Latvijā pat pieaugusi
“”Latvenergo” ražo elektrību. Un ražo vareni. Piemēram, pagājušajā nedēļā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 2 % un bija 748 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 179 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 4 % līdz 230 GWh. Lietuvā tika patērētas 339 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 5 %, un kopā tika saražotas 557 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 1 % augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 192 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 24 % un tika saražotas 127 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 1 % līdz 238 GWh. Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 107 %, Igaunijā - 55 %, bet Lietuvā - 70 %. Baltijas valstīs tika saražoti 74 % no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma,” “nra.lv” pastāstīja koncerna “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Tātad, spriežot pēc šīs informācijas, elektrības ražošana notiek jestri, un, ja arī redzam, ka vēja parku “dzirnavas” negriežas, citos strāvas ražošanas virzienos process notiek.
Energosistēmas pilnīga nodzišana ir ļoti zemas varbūtības scenārijs
Par energoapgādes drošības tēmu AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns “nra.lv” situāciju komentēja tā: “Elektroapgādes sistēma Latvijā - gan elektrotīkli, gan elektrostaciju bāze - ir salīdzinoši labi attīstīti un nodrošina augstu elektroapgādes stabilitāti. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka neviena energosistēma nav absolūti neietekmējama un pilnībā nevar izvairīties no elektroapgādes īstermiņa pārtraukumiem. Svarīgi nodalīt globālus energosistēmas mēroga pārtraukumus un lokālus pārtraukumus. Attiecībā uz globāla mēroga incidentiem - Latvijas vai Baltijas valstu energosistēmas pilnīga nodzišana ir ļoti zemas varbūtības scenārijs un nekad nav noticis. Savukārt attiecībā uz lokāla mēroga incidentiem Latvijas lielākais sadales tīkla operators ir publicējis statistiku - 2025. gadā ir notikuši 11 106 elektrotīklu bojājumi; viena mājsaimniecība Latvijā ar elektroapgādes pārtraukumiem saskārusies vidēji 1,5 reizes gadā, un vidējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums vienam klientam gadā bijis aptuveni divas stundas gadā.”
Pieaug kiberuzbrukumi, bet tos apkaro
“Prasības pret Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu nepārtraukti aug. Elektrifikācija palielina elektroenerģijas patēriņu - šī gada janvārī Baltijas valstu maksimālais patēriņš sasniedza jaunu vēsturisku rekordu 5483 MW. Un Baltijas energosistēma saskaras ar infrastruktūras sabotāžu un kiberuzbrukumu pieaugošu skaitu. Bet vienlaicīgi notiek ievērojama energosistēmas jaudas palielināšana un noturības stiprināšana. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu 330 kV pamata tīkls ir pastiprināts ar jaunām vai pilnībā rekonstruētām 330 kV pārvades līnijām vairāk nekā 1000 km garumā. Pēdējo piecu gadu laikā Baltijā kopā uzstādīto elektrostaciju jauda palielināta par 80% un 2025. gada beigās sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 16 GW. 2025. gadā Baltijā saražotas 20 TWh elektroenerģijas - lielākais apjoms pēdējos septiņos gados. Ja vēl 2020. gadā Baltijas reģions importēja 43% no nepieciešamās elektroenerģijas, tad 2025. gadā tika importēts tikai 26%, un pozitīvā tendence turpmākajos gados turpināsies,” sacīja AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvis Gatis Junghāns.
Bažas par situāciju
Ekonomists Aivars Strakšas “Facebook” raksta: “Virs Baltijas valda anticiklons, temperatūra no rītiem tuvojas mīnus 30 grādiem, un, ja var ticēt prognozēm, tad tuvākajā laikā anticiklona ietekme saglabāsies un neko daudz siltāks nepaliks.
Īstais brīdis paskatīties, cik drošas ir elektroenerģijas piegādes Baltijai un Latvijai. Šādā laikā riskus vieglāk uztvert vairs ne tikai kā abstraktus prātojumus, bet kā pavisam konkrēti saprotamu apdraudējumu ne tikai savai labsajūtai, un viegli stādīties priekšā, kas būs, ja elektrība pēkšņi pazudīs. Kaut vai uz pāris stundām.”
Aivars Strakšas kā piemēru izmantoja “Nordpool” datus 2. februārim, lai apskatītos, kas notiek ar Baltijas reģionu un Latviju.
“No elektroenerģijas plūsmām (2. februāra dati) ir skaidri redzams, ka Baltija glābsies, tikai pateicoties importam. Pavisam uz Baltijas reģionu tiks piegādātas 31,1 tūkst. MWh elektroenerģijas. Vidēji tas nozīmē 1297 Mw jaudu iztrūkumu, kas apmēram atbilst visam Latvijas patēriņam. Zviedri un poļi kolosāli nopelnīs, jo Baltijas reģionā vidējā diennakts cena būs 317 EUR/MWh, kas ir apmēram 3x dārgāk nekā Zviedrijā un 2,5 x dārgāk nekā Polijā. Somiem gan tikai nedaudz lētāka nekā pie mums. Bet štrunts ar cenu,” rakstīja Aivars Strakšas 1. februārī.
Neaizmirsīsim, kādā ģeogrāfiskā vietā dzīvojam
“Baltijas reģiona energodrošības lielākā problēma ir Lietuva, kas, par spīti gandrīz 2,5 GW uzstādītajai vēja parku jaudai, ir pilnībā atkarīga no importa, jo vēja stiprums ir niecīgs. Ja vēja parku jaudas dubultotu, tas tāpat neko daudz nelīdzētu. Deficīts ir arī Igaunijā, taču ne tik dramatisks. Latvija principā sevi apgādā šobrīd ar elektroenerģiju pilnā apmērā, lai arī TEC strādā gandrīz maksimālā režīmā un, kā parasti ziemā, ūdens nav daudz. Cik droši ir elektrokabeļi Baltijas jūrā, esam jau pārbaudījuši.
Tātad vēja parku stāsts nav par elektroenerģijas piegāžu drošumu. Tāpat Baltijas reģionā paļauties tikai uz siltumsūkņu izmantošanu apkurei privātmājās ir nesaprātīgi. Elektrība var pazust tieši tad, kad tā visvairāk ir vajadzīga.
Mums vēl bija “zaļas” iniciatīvas ierobežot un pat aizliegt malkas apkuri.
Es savā dzīvē atceros arī mīnus 42 grādu gaisa temperatūru. Nestādos priekšā, par cik tādā gadījumā pieaugtu elektroenerģijas patēriņš, un pilnīgi droši, ka tad vēja parki būs pārvērtušies par elektrības patērētājiem. Arī HES neko daudz iedot nevarēs, ja vispār kaut ko varēs. Spriedelējot par energopiegāžu drošību, nevajadzētu aizmirst, kādā ģeogrāfiskajā vietā dzīvojam, un pārāk nepaļauties uz globālo sasilšanu, bet rēķināties ar vēsturiskajām temperatūrām,” uzskata ekonomists.
