Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.
No politisko procesu analīzes skatu punkta vairāk nekā divus gadus vecā zāģbaļķu cenu stāsta reanimācija varētu kalpot gaidāmā finansējuma piešķiršanas “airBaltic” un “Rail Baltica” rezonanses apslāpēšanai. Ar zāģbaļķiem varētu mēģināt mierināt arī tautas sašutumu par betona pāli Daugavā un spoku dzelzceļa estakādes šausmām pie lidostas “Rīga”, un triecieniem saistībā ar Stradiņu slimnīcas korpusu būvniecības niansēm.
Komisijas politiskā izelpa
Komisija savus secinājumus premjerei Evikai Siliņai iesniedza 20. janvārī. Būtiski, ka komisiju vadīja “Progresīvo” pārvaldītās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Komisijas sastāvā redzama “Jaunās vienotības” politiski pārraudzīto institūciju dominance. Daži dienesta pārbaudē veiktie komisijas secinājumi: 2023. gada informatīvais ziņojums valdībai “sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija ir vienpusēja, jo balstās tikai uz nozares asociācijas viedokli, Zemkopības ministrija neveica visaptverošu analīzi...”; “komisija secināja un analīzes rezultāti neapstiprina, ka atbalstu saņēmušo uzņēmumu (domāti vairāki kokrūpniecības uzņēmumi, kuri 2023. gadā lūdza Zemkopības ministriju pielīdzināt a/s “Latvijas valsts meži” tirgoto baļķu cenas tirgus cenām, nevis tirgot par nesamērīgi augstām cenām) finanšu stāvoklis 2023. gadā būtu bijis sistemātiski vai strukturāli nestabils. Līdz ar to finanšu rādītāju analīze pati par sevi nesniedz pamatu secinājumam, ka uzņēmumi kopumā būtu atradušies tādā finansiālā situācijā, kas obligāti norādītu uz būtisku finanšu grūtību esamību vai valsts atbalsta nepieciešamību...”.
Komisijas priekšsēdētājs Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, komisijas locekļi VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite, Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks un Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas vadītāja Ilzes Ziemane.
Ar vieglu ironiju
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ironizējot par komisijas secinājumiem, vietnē “X” raksta: “Covid-19 laikā biznesam atbalstā tika izmaksāti 500+ milj€. Starp lielākajiem saņēmējiem - azartspēļu uzņēmumi, bez eksporta un bez pievienotās vērtības tautsaimniecībai. Padziļināta analīze toreiz netika prasīta. Šodien, kad atbalsts paredzēts ražotājiem un eksportētājiem, to pēkšņi prasa.”
Valsts kancelejas direktors, kurš 2023 gadā atradās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā, Raivis Kronbergs plašsaziņas līdzekļiem paziņojis, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vadītās komisijas ziņojumā netiek analizēts situācijas cēlonis, kas kokrūpniekiem radīja nepieciešamību prasīt izmaiņas - LVM ieviestais cenu indeksācijas mehānisms, kas tolaik bija jaunums un praksē nebija izmantots. “Lai gan līgumos formāli bija paredzēts cenu stabilizēšanas mehānisms, praksē tas nesasniedza savu mērķi, nostādot ilgtermiņa līgumu partnerus konkurences ziņā nelabvēlīgā situācijā,” ziņu aģentūrai LETA norādījis R. Kronbergs.
Savu lakonisko viedokli sociālajos tīklos paudis arī Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: “Šajā stāstā atšķiras nevis dati, bet analīzes jautājums. Info ziņojums vērtēja cenu mehānismu un konkurētspēju, komisija - finanšu stāvokli un lēmuma pieņemšanas procesu. Tāpēc, skatot tirgus loģiku, lēmums bija ekonomiski pamatots, bet process saņēmis kritiku.”
Zemkopības ministrs Armands Krauze norādījis, ka Zemkopības ministrija rūpīgi izvērtēs komisijas ziņojumu. “Pirmšķietami rodas iespaids, ka komisija Zemkopības ministrijas pamatoto rīcību koksnes tirgus stabilizācijai 2023. gadā ir analizējusi un vērtējusi virspusēji, neiedziļinoties situācijā un kokrūpniecības nozares problēmās, kas bija par pamatu ZM rīcībai un attiecīgajam valdības lēmumam. Partijas “Progresīvie” ministrijas valsts sekretāra vadītās komisijas ziņojums ir sagatavots nekvalitatīvi, un tajā sniegtā informācija ir vienpusēja, jo tas balstās uz nekvalitatīviem datiem un politiski tendencioziem pieņēmumiem. Diemžēl komisija nav izpildījusi tai doto uzdevumu un nav veikusi visaptverošu analīzi. Minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta plaša nozares pārstāvniecība, netika izmantoti situāciju visaptveroši dati un to analīze, kas manā ieskatā norāda uz komisijas objektivitātes trūkumu. Partijas “Progresīvie” ministrijas valsts sekretārs nedrīkstēja vadīt komisiju, jo partija “Progresīvie” pēdējos mēnešos vairākkārt ir nekorekti vērsusies pret mani kā zemkopības ministru un ZM pārraudzīto meža nozari.
Turklāt dienesta pārbaudes komisija, veicot pārbaudi un izdarot secinājumus, vadījusies tikai no šodienas skata punkta, pilnībā ignorējot 2023. gadā pastāvējušos apstākļus - nesen sācies Krievijas karš Ukrainā, un globālajā, kā arī Latvijas koksnes un citu produktu/pakalpojumu tirgū pastāvīgi valda nestabilitāte un cenu svārstības, un tālāko notikumu neprognozējamība. Tāpēc ZM rīcība un tai sekojušais valdības lēmums par koksnes tirgus stabilizāciju bija pilnībā pamatots. Pēc ZM sniegtās informācijas par situāciju kokrūpniecības nozarē valdības pieņemtajam lēmumam par koksnes tirgus stabilizāciju bija pozitīva ilgtermiņa un īstermiņa ietekme. Ilgtermiņa ietekme redzama kokapstrādes uzņēmumu, kas faktiski veido aptuveni 80% no 2. šķiras skujkoku zāģbaļķu pārstrādes apjoma Latvijā, veiktajās investīcijās pamatlīdzekļos, kas 2023. un 2024. bija ap 150 miljoniem eiro. Bez valdības lēmuma par koksnes tirgus stabilizāciju investīcijas saruktu par aptuveni 70%, līdz ar to tiktu mazināta arī ienākumu stabilitāte darbiniekiem un kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Ietekme skartu nodarbinātību un nodokļu apjomu ne tikai meža, bet arī saistītajās nozarēs - tātad visu valsts ekonomiku kopumā. Bez pieņemtā valdības lēmuma, uzņēmumiem būtiski mazinot investīcijas, samazinātos arī Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu konkurētspēja starptautiskajā tirgū, turklāt šī situācija pastiprinātos ilgtermiņā, jo investīciju samazināšanās izraisītu vēl lielāku nodokļu ieņēmumu kritumu turpmāk un ekonomisko stagnāciju. Sāktos līgumu laušana, kas novestu pie uzņēmumu darbības pārtraukšanas vai samazināšanas, darbinieku atlaišanas, piegādes traucējumiem un uzticamības zuduma tirgū, kā arī negatīvi ietekmētu valsts eksportu.”
Iegrožoja monopolistu
Komisijai tiek pārmests, ka tās ziņojumā netiek analizēts pats situācijas cēlonis - proti, “Latvijas valsts mežu” ieviestais cenu indeksācijas mehānisms, kas tolaik bija jauninājums un iepriekš praksē nebija izmantots. Lai gan līgumos formāli bija paredzēts cenu stabilizējošs mehānisms, praksē tas nedarbojās un nesasniedza savu mērķi, nostādot ilgāka termiņa līgumu partnerus konkurences ziņā nelabvēlīgākā situācijā. Nozare nelūdza atlaides vai īpašus nosacījumus, bet aicināja piemērot attiecīgā brīža tirgus cenu un godīgus konkurences principus, lai saglabātu konkurētspēju. Turklāt tiek pārmests, ka ziņojumā netiek analizēts vienlīdzīgas konkurences aspekts, bet tā vietā galvenā uzmanība pievērsta atbalstu saņēmušo uzņēmumu finanšu rezultātiem. Tādējādi ziņojums novirzās no nozares paustā problēmas būtības - nozare lūdza novērst identificētu sistēmisku kļūdu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Interesanti lasīt ierēdņu formulējumu, ka uzņēmumi, kas strādā ar zaudējumiem - strādājot apmierinoši. Sabiedrisko procesu vērotājs, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks “X”
vietnē norāda: “Šoreiz tas pat nebija nekāds valsts atbalsts eksportētājiem un ražotājiem, vienkārši monopolists pats bez iejaukšanās atteicās pārdot izejmateriālu par tirgus cenām un, izmantojot savu stāvokli, ar draudiem atstāt vispār bez izejvielas uz turpmākiem gadiem, spieda Latvijas ražotājiem pirkt izejvielu par 30% dārgāk nekā tirgus cena kaimiņvalstīs. Vienīgais, ko Latvijas eksportētāji prasīja un dabūja, ir iespēju izsolēs iegādāties materiālu par tā brīža tirgus cenu, lai varētu konkurēt tirgū. Neviens nekādu cenu nevienam nesamazināja. Vienkārši atļāva piedalīties izsolēs un pirkt par tā brīža tirgus cenu. Tas, ko bez valdības atļaujas monopolists (domāts “Latvijas valsts meži”) centās darīt, ir izgriezt rokas uzņēmējiem un neļāva lauzt pirmskara līgumus, draudot, ka tad vispār nepielaidīs turpmāk pie izsolēm. Tikmēr Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā utt. visi konkurenti ieguva izejvielu par 30% lētāk.”
Tikmēr zāģbaļķu lieta vēršas plašumā. 4. februārī Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsās pie E. Siliņas, V. Valaiņa un ģenerālprokurora Armīna Meistera. Savienība aicināja atstādināt Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti no amata pienākumu izpildes uz izmeklēšanas laiku saistībā ar darbībām zāģbaļķu jautājumā.
Ko pirms diviem ar pusi gadiem lūdza uzņēmēji
2023. gada augustā vairāki Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi Zemkopības ministrijai adresēja vēstuli, kurā citā starpā skaidroja: “Uzskatām, ka veids, kādā LVM, iespējams, mākslīgi notur skuju koku zāģbaļķu cenu ilgtermiņa partneriem, kas sākotnēji veikto izsoļu ceļā tika noteikta 2021. gada rudenī (pirms Krievijas karadarbības uzsākšanas un recesijas iestāšanās tirgos), iespējams, ir diskriminējošs un konkurenci kropļojošs, nelabvēlīgi ietekmējot Latvijas uzņēmēju spēju piedāvāt konkurētspējīgu cenu eksporta tirgos. Lai novērstu aprakstīto situāciju, aicinām nekavējoties, bet ne vēlāk kā nedēļas laikā no šīs vēstules saņemšanas, nodrošināt ilgtermiņa partneriem iespēju esošo ilgtermiņa līgumu ietvaros iegādāties skuju koku zāģbaļķus par cenu, kas noteikta, balstoties uz pēdējo LVM veikto skuju koku zāģbaļķu pārdošanas izsoļu solījumu rezultātā noteikto cenu, kas (izsoles rezultāts), mūsuprāt, ir uzskatāma par galveno objektīvi izvērtējamo rādītāju, vai piemērot cita veida mehānismu, kurš nodrošina cenas atbilstību tirgus situācijai. Kā arī iekļaut ilgtermiņa partneriem piedāvātajā kokmateriālu sortimentā 3. šķiras zāģbaļķus (3,6 m līdz 6,0 m un garākus, nevis tikai 2,4 m līdz 3,0 m garumā, kā ir pieejams šobrīd) par pēdējo LVM rīkoto izsoļu noteikto cenu. Šāda LVM operatīva rīcība nodrošinātu ne tikai Latvijas uzņēmēju konkurētspējas atgriešanos reģiona tirgū un darba vietu saglabāšanu, bet arī palielinātu iespēju savlaicīgi pārstrādāt mizgrauža skartos baļķus, pirms tie nav neatgriezeniski bojāti un kļuvuši nederīgi tālākai lietderīgai gala produkta ražošanai...”
