Pagājušajā nedēļā pasauli satricināja ziņa par traģēdiju Aļaskā, kur Denali kalnā dzīvību zaudēja trīs Latvijas alpīnisti. Viņu vidū bija arī "TV3 Latvija" izpildproducente Inese Pučeka – 35 gadus jauna sieviete, kuras sirds visu mūžu tiecās pretī virsotnēm, vēsta Zanes Piļkas materiāls "Alpīnistes pēdējais kāpiens" izdevumā "Privātā Dzīve".
Viena no pēdējām viešņām Ineses podkāstā Retinātā gaisā bija pieredzējusī alpīniste un pirmā Baltijas valstu sieviete, kas sasniegusi Everesta virsotni Olga Kotova. Viņa savulaik uzkāpusi arī Denali virsotnē.
Olga stāsta, ka ar Inesi pēdējā sarunā par Denali runājušas daudz.
Viņa uzsver, ka Denali nav kalns, uz kuru kāds dodas vieglprātīgi. "Inese un pārējie apzinājās riskus. Neviens, kas turp brauc, nedomā, ka dodas pastaigā pa parku."
Olga norāda, ka Denali alpīnistiem uzliek trīs milzīgus pārbaudījumus. Pirmkārt, laikapstākļi. Mīnus 25 līdz 30 grādu sals tur ir ikdiena, un šādos apstākļos jādzīvo vairākas nedēļas. Otrkārt, alpīnistam jānes milzīgs smagums. "Mugursoma sver 40 kg un vēl kādi 25 kg ar ekipējumu jāvelk ragaviņās. Un tur neviens nešķiro - tu esi meitene vai spēcīgas miesasbūves vīrietis. Smagums ir jānes visiem." Treškārt, pilnīga izolācija. "Maza lidmašīniņa izmet bāzes nometnē, un pēc tam trīs nedēļas esi viens ar grupu."
Olga uzsver - lai arī Denali ekspedīcija ir fiziski smaga, vienlaikus tā ir visskaistākā, kādu jelkad piedzīvojusi. "Tas ir tik tālu ziemeļos, ka tur nav tumšs, nevajag lukturīti. Naktīs debesis iekrāsojas ceriņu rozīgi lillā tonī. Tādas nereālas krāsas, kā no ledeņu veikala. Inesei teicu, ka man bija sajūta - esmu nonākusi cukurvates debesīs," saka Olga. Inese apsolījusi pārbaudīt, vai tas ir tiesa. Un pārbaudīja. "Dažas dienas pirms traģēdijas viņa man atsūtīja bildi ar tām cukurvates debesīm," asarām acīs stāsta Olga.
"Cukurvates debesis, tā, kā stāstīji!" uzrakstīja Inese.
Viņa neslēpj, ka alpīnisma kopiena šobrīd sēro.
"Ir ļoti smagi. Man šobrīd ir tāda izdzīvojušā cilvēka vainas izjūta. Liekas - nu, kā tā var gadīties. Ar mani viss bija kārtībā, bet viņiem - ne.
Domāju, ka vissmagāk ir ekspedīcijas biedriem. Grūti iedomāties, kāda ir viņu emocionālā nasta. Tie cilvēki, ar kuriem esi vienā ekspedīcijā, tev jau ir kā ģimenes locekļi."
