Bens Latkovskis / Viedokļi

Valdošā koalīcija rosina pēc iespējas ātrāk nostiprināt fiskālās disciplīnas principus Satversmē. Pamats šai steigai ir vēlme kārtējo reizi apliecināt savu lojalitāti ES, jo šādu principu nostiprināšanu nacionālo valstu likumdošanā it kā paredzot jaunais ES līgums, kuru patlaban izstrādā Briselē un Berlīnē. Pats līguma projekta teksts pagaidām ir slepens, un to publiskošot janvāra beigās. Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viesojoties Saeimas Eiropas lietu komisijā, pavēstījis, ka Latvijai līgums būtu jāratificē īsi pirms pievienošanās eiro zonai. Citiem vārdiem, nekādas nepieciešamības pieņemt sasteigtus lēmumus nav. Tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.

Telekompānija LNT pārdota. Starptautiskā televīziju grupa Modern Times Group MTG AB (TV3 īpašniece) paziņojusi, ka ir parakstīts līgums par 100% LNT iegādi. Viena no nozares zinošākajām ekspertēm, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, norādījusi, ka darījuma rezultātā arvien asāk iezīmēsies vietējās informācijas telpas apdraudējums no ārvalstu mediju puses.

«Man gan gribētos teikt, ka pats sliktākais eirozonai jau ir aiz muguras, Eiropa lēnām sāk atveseļoties – ir apjautusi kļūdas, visu valstu valdības ir nobažījušās, mazina izdevumus.

Ziņu aģentūra BNS vēsta: «Tuvojoties referendumam par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, iecerēts diskutēt par pilsoniskās izglītības programmu, uzsverot valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību.

Aizvadītais 2011. gads politiski bijis daudz karstāks nekā tika gaidīts, un diez vai šis gads būs mierīgāks. Iemesls satricinājumiem – gruzdošās politiskās un ekonomiskās pretrunas starp Latvijas galvenajiem spēlētājiem, kuras katru brīdi var pārvērsties atklātā ugunī.

Cīņa par labāku dzīvi un nevēlēšanās samierināties ar esošo lietu kārtību nodrošina civilizācijas attīstību. Taču, kopš cilvēki sākuši pārvietoties uz divām kājām, valdošie centušies saglabāt visu, kā ir, un ar dažādām metodēm mēģinājuši turēt paklausībā pakļautos.

Tieši Ziemassvētku priekšvakarā starptautiskie aizdevēji pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas aizdevuma programmu, tādējādi, kā izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbrīvojot mūsu valsti no viena sloga.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien ārkārtas sēdē darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) izvirzīja 17 kandidātus.

ES 9. decembra samitā panāktā vienošanās liecina, ka gadu desmitus ieilgušajā cīņā starp federālistiem un nacionālistiem virsroku arvien vairāk ņem federālisti. Ģirts Rungainis ar sev raksturīgo tiešumu jau neslēpjoties runā par Eiropas savienotajām valstīm kā Romas impērijas reinkarnāciju. Ko tas nozīmē Latvijai, un kā mums pareizāk rīkoties?

Svētdienas pēcpusdienas paniskā naudas noņemšana no Swedbank bankomātiem faktiski bija pirmā uz baumu pamata izraisītā banku ažiotāža Latvijā. Gan Bankas Baltija, gan Rīgas komercbankas, gan Parex bankas un Latvijas Krājbankas kraha gadījumos bija pietiekami skaidri un loģiski pamatojami argumenti, kāpēc banka varētu bankrotēt.

Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu būs. Ir pat nosaukts iespējamais tā datums – 18. februāris. Kaut referenduma formālais rezultāts ir it kā zināms – nepieciešamais balsu skaits, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, netiks savākts, referenduma faktiskais rezultāts būs lielā mērā atkarīgs no latviskās sabiedrības.

Klāvs Olšteins paziņojis, ka viņš kļūs par Satiksmes ministrijas (SM) parlamentāro sekretāru. Šis paziņojums bijis pārsteigums gan valdībai, gan arī pašam satiksmes ministram.

Latviešu politiskajā vidē stilīgi kļuvis lietot jaunvārdu – proaktīvs. Runātājam šā vārda lietošana piešķir moderna un dinamiska darītāja iezīmes.

Varu iegūt ir grūti, bet vēl grūtāk šo varu noturēt. Vienotības kongress aizritēja uzvarētāju zīmē. Ieguvusi Saeimas vēlēšanās tikai trešo labāko rezultātu, Vienotība pārliecinoši dominē valsts varā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane ir pieredzējusi banku speciāliste. Viņas CV ir labu labais. Ļoti nopietna un atbildīga sieviete. Nekad nesarunās neko lieku un nezaudēs savaldību. Izcilas profesionalitātes paraugs. Šādiem cilvēkiem maksāt algu mazāku par 3000 latu mēnesī nemaz nav iespējams. Nekavējoties atradīs darbu citur. Tad kāpēc iestāde, kuru vadīja tāda profesionāle, «nogulēja» Latvijas Krājbankas izlaupīšanu? Tieši Krūmanes darbības sākums šajā atbildīgajā amatā sakrita ar Parex bankas bēdīgo galu, un viņai jau bija sevišķi rūpīgi jāseko, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos. Diemžēl Latvijas Krājbanku iztīrīja viņas acu priekšā. Kas par lietu?

Vēl no valdības dienaskartības nav noņemts jautājums par to, ko darīt ar Parex banku un tās piefrišināto versiju – Citadeles banku, kad pie Latvijas komercbanku vienmēr skaidrajām debesīm parādījies kārtējais negaisa mākonītis – Latvijas Krājbanka. Ar skaidrajām debesīm, protams, domāti komercbanku apmaksāto vārda mākslinieku dzejojumi, nevis smagie negaisa mākoņi, kuri realitātē nemainīgi guļ virs mūsu galvām.

Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņas centrs kongress acīmredzami bija iecerēts kā tehnisks kongress, kuram jāveic formāli uzdevumi. Ievēlēta (iecelta) jauna partijas valde, apstiprināti statūti un pieņemta programma.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar savu nacionālās drošības padomnieku Jāni Maizīti esot apspriedis, ka apcietinātā bijušā iekšlietu ministra un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Dzintara Jaundžeikara lieta varētu tikt pārrunāta (?) nākamajā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.

Sabiedrībā ir iesakņojies šāds lomu sadalījums. Valdība stāv un krīt par Latvijas iedzīvotāju labklājību un sociālajām garantijām, taču ļaunie aizdevēji Starptautiskā valūtas fonda personā par to tik vien domā, kā atņemt pēdējo santīmu latvju trūkumcietējiem, lai to iegrūstu starptautisko finanšu haizivju negausīgajās rīklēs. Patiesībā viss ir, ja ne pilnīgi otrādi, tad stipri citādi.

Kad hokeja spēlē jāpanāk lūzums, tad laukumā dodas policisti, kuru vienīgais uzdevums ir izraisīt kautiņu un izsist spēli no normālā ritma. Šajā situācijā prātīgākais risinājums ir kautiņā neiesaistīties un uz rupjību neatbildēt ar rupjību. Lai kaušļi saņem noraidījumu, bet savaldīgie skaitliskā pārsvara priekšrocības.

Jaunajai Lato Lapsas, Agneses Margēvičas un Kristīnes Jančevskas grāmatai Cits ķēķis. Zem likumīgā jumta teorētiski bija jārada atombumbas sprādzienam līdzīgs efekts. Pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas publiskoti Latvijas drošības dienestu aizkulišu netīrumi, uz likumības robežas balansējošas darba metodes un kliedzošā visatļautība.

KNAB priekšnieka kandidātu izvērtēšanas komisija par konkursa uzvarētāju atzinusi pašreizējo KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku.