Nacionālās apvienības pārstāvis Eiroparlamentā Roberts Zīle paudis sašutumu par Saeimas lēmumu atlikt uz mēnesi dzelzceļa Rail Baltic likumprojekta izskatīšanu. Zīle un citi projekta lobisti cenšas Latviju ciešāk iesaistīt Rail Baltic projektā, izmantojot visefektīgāko paņēmienu – apvainojot tā pretiniekus pārliekā mīlestībā pret Krieviju.
No propagandas viedokļa, kas var būt efektīgāk – tu neatbalsti Rail Baltic? Mēģini novilcināt Latvijas iesaistīšanos šajā projektā? Tātad esi Kremļa pakalpiņš, skaties Austrumu virzienā un klusībā sapņo par krievu laiku atgriešanos Latvijā. Viss tas izklausās tik primitīvi, ka jābrīnās, kā citādi visnotaļ cienījamais Roberts Zīle nekaunās šo demagoģiju lietot.
To, ka projekts ir tīri politisks un ekonomiskas jēgas tam īsti nav, neapstrīd pat tā atbalstītāji, jo savu argumentāciju balsta nevis ekonomiskajā izdevīgumā, bet gan pamato ar vēlmi nodalīties no Krievijas dzelzceļa tīkla un iekļauties Eiropas vienotajā dzelzceļa sistēmā. Ja projektam būtu ekonomisks pamats, tad par tā būvniecību nerastos nekādas diskusijas. Kurš gan iebilstu pret Latvijas dzelzceļa savienojumu ar Eiropu? Tieši dzelzceļa līnijas ekonomiskais bezjēdzīgums ir projekta galvenais klupšanas akmens.
Kravas, ko vest pa dzelzceļu no Tallinas vai Rīgas uz Kauņu un tālāk, ir salīdzinoši maz (Latvijas dzelzceļš 2010. gadā pārvadāja trīs miljonus tonnu kravas ziemeļu–dienvidu virzienā iepretim 50 miljoniem tonnu austrumu–rietumu virzienā), un tās pašas var viegli aizvest gan pa jau esošajām dzelzceļa sliedēm, gan pa autoceļu. Kravas uz Vāciju daudz lētāk ir nogādāt pa jūras ceļiem. Arī pasažieru pārvadājumiem ir nelielas perspektīvas, jo Tallina un Rīga pēc Eiropas standartiem ir nelielas pilsētas un starp tām ir laba aviācijas un autobusu satiksme. Vilcienu satiksme maršrutā Rīga–Berlīne jau izklausās vilinošāk, bet, ņemot vērā brauciena izmaksas, ceļā pavadāmo laiku, potenciālo pasažieru skaitu un konkurenci ar aviāciju, arī šis segments nav konkurētspējīgs.
Projekta kopējās izmaksas ir 3,68 miljardi eiro, no kuriem trešā daļa, tas ir, 1,27 miljardi eiro, jāsedz Latvijai. Tiek solīts, ka ES finansējums var sasniegt pat 85% no kopējās summas. Taču ļoti būtisks ir finansējuma avots un precīzs sadalījums. Ja papildu finansējums nāk no Latvijai iezīmētā Kohēzijas fonda, tad tas nozīmē, ka šī nauda faktiski tiek atņemta citiem, ekonomiski pamatotākiem, infrastruktūras objektiem. Taču pat, ja šī nauda tiek pilnībā ieskaitīta no ES kopējā budžeta un neskar citu Latvijas objektu finansēšanu, arī tad šis projekts var izrādīties īsta danajiešu dāvana. Līnijas ekspluatācijas izmaksas, ļoti iespējams, pārsniegs ienākumus, un rezultātā tās gulsies uz mūsu pleciem kā dārga dāvana, kuras uzturēšana nes vairāk rūpju nekā prieka.
Taču arī projekta politiskā jēga ir visai apšaubāma. Patiesībā projekts ir ārkārtīgi antieiropeisks. Tikai ES ienaidnieki var vēlēties šādu projektu īstenošanu. Paskaidrošu – kāpēc. ES galvenā problēma šobrīd ir izšķērdība un dzīvošana pāri līdzekļiem. Bezjēdzīga naudas tērēšana, kura nedod pienācīgu atdevi. Līdzīgs dzelzceļš ir uzbūvēts Portugālē. Nevienam nevajadzīgs un tikpat kā pamests. Izcils nesaimnieciskuma paraugs. Tagad kaut ko līdzīgu grib būvēt pie mums. Vai kā simbolisku pieminekli politiskajai dominantei pār ekonomisko saprātu? Šķita, ka tikai PSRS absurda saimnieciskajā sistēmā iespējama pilnīga ekonomiskā bezjēdzība. Izrādās, ka daži PSRS praksi grib pārnest uz ES.
Kāpēc sagruva PSRS? Tāpēc, ka impērijas ekonomika darbojās nevis pēc ekonomiskajiem likumiem, bet gan ideoloģiskām dogmām un politiskām direktīvām. Neilgi pirms PSRS kraha tās vadoņi atjēdzās un pasludināja savā pašsaprotamībā gluži vai absurdo lozungu – ekonomikai jābūt ekonomiskai, taču bija jau par vēlu. Absurdās saimniekošanas spara rats vairs nebija apturams, un sociālistiskā nometne pārstāja eksistēt. Politiskās saimniekošanas slimība parādās arī ES struktūrās, un Rail Baltic projekts ir viens no uzskatāmākajiem šīs slimības recidīviem. Štrunts par izdevīgumu, ka tik kaut ko būvējam. Nav svarīgi, vai kādam tas būs vajadzīgs arī pēc būves pabeigšanas. Eiroparlamentārietim Zīlem noteikti ir zināmi vēl daudzi līdzīgi, kādu politisko grupu lobēti, bet praksē nevienam nevajadzīgi projekti. Apturēt šo nesaimnieciskuma sērgu būtu visu Latvijas un Eiropas patriotu uzdevums.