"Latvijas dzelzceļam" trūkstot naudas darbinieku sociālajām garantijām; prasīs palīdzību valstij

© Ģirts Ozoliņš/F64

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi ziņojumu, kurā tiek pieprasīti 30 miljoni eiro, lai segtu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izmaksas par 2021.gadu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Diskusijas par SM piešķiramo finanšu apjomu ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) vēl turpināšoties vakara gaitā.

Pēdējo gadu laikā, tostarp Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmē LDz kravu pārvadājumi ir ievērojami sarukuši, atzīmēja politiķis. Pēc viņa teiktā, LDz vadība atzīst, ka uzņēmums varētu iztikt bez valsts subsīdijas tādā gadījumā, ja kravu pārvadājumu apjoms sasniegtu 25 miljonus tonnu. Tomēr šogad LDz izdevās veikt pārvadājumus 19 miljonu tonnu apmērā, un nākamā gada pārvadājumi tiek plānoti 16 miljonu tonnu apjomā, atzīmēja Vitenbergs.

LDz vadības un arodbiedrības pārstāvji tikšanās laikā ar SM esot norādījuši, ka ir nepieciešams valdības lēmums par papildu līdzekļiem uzņēmumam, lai nodrošinātu sociālās garantijas uzņēmuma darbiniekiem, kā arī, lai tiktu turpināti dažādi Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti, tai skaitā vairāk kā 40 peronu pārbūve līnijās, kurās nākotnē varētu kursēt jaunie elektrovilcieni. Šos ievērojamos līdzekļus esošajā LDz saimnieciskajā modelī ir grūti nodrošināt, pauda politiķis.

Vitenbergs apgalvoja, ka tuvākajos mēnešos sagatavos detalizētu informāciju par koncerna tālāko darbību. Ministrijā tikšot arī turpināts darbs ar līdzekļu optimizāciju un pārvaldības modeļa nomaiņu. "LDz ir neapskaužamā situācijā, un priekšā ir milzīgs darbs, lai atrastu modeli, kā uzņēmumu pārvaldīt efektīvi," sacīja ministrs.

Pēdējo gadu laikā LDz izmaksas ir samazinātas par 40 miljoniem eiro, tāpēc, SM vadītāja izpratnē, uzņēmums cenšas ietaupīt. Tomēr ar šādu kravu pārvadājumu kritumu valsts atbalsts ir nepieciešams, uzskata Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka Saeima trešdien apstiprināja otro Krišjāņa Kariņa (JV) valdību. No politiskā spēka Nacionālā apvienība satiksmes ministra amatam tika virzīts Vitenbergs.

Ašeradens arī norādīja, ka Krievijas veiktā kara pret Ukrainu dēļ LDz kravu apgrozījumus, ir pārāk mazs, lai uzņēmuma ienākumi atļautu uzturēt savu infrastruktūru. Par šo jautājumu tiks turpināts spriest janvārī.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pauda, ka, ņemot vērā “bedri” jeb slikto situāciju, kāda ir radīta LDz, ir jāatbalsta papildus finansējuma piešķiršana uzņēmumam.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais