Latvijas politiķi nonāk arvien lielākā sabiedrisko attiecību veidotāju jeb piāristu atkarībā. Ar PR ir tāpat kā ar alkoholu vai narkotikām. Nav vajadzīgi nekādi reāli darbi vai sasniegumi, lai sajustos kā baigais kings. Iedzer mēriņu, un jūra līdz ceļiem. Tāpat politikā. Ja ir labs PR, tad nekādi darbi nav vajadzīgi.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers kā valsts augstākā amtpersona bija pavisam blāvs un neizteiksmīgs. Ne viņam bija autoriāte tautā, ne arī politiskajās aprindās. Taču viss mainījās burtiski vienā mirklī. Zatlers ar vienu spīdošu PR akciju nodrošināja sev un vairāk kā 20 cilvēkiem vietu parlamentā un vēl neskaitāmiem cilvēkiem mazāk redzamas, bet ne mazāk ienesīgas vietas. Viens no šādiem cilvēkiem, kurš uz šīs Zatlera PR akcijas rēķina iebrauca lielajā politikā, ir Edmunds Sprūdžs. Diezgan neievērojams cilvēciņš, kurš lielāku atpazīstamību izpelnījās ar savu augstskolas diploma pirkšanas lietu. Diemžēl pat diploma iegādi viņam neizdevās novest līdz galam un nācās vēl palikt bez kārotā dokumenta. Taču Sprūdžam varbūt nav augsskolas diploma, bet viņam ir savi PR speciālisti, kuri viņu samāca, kas pareizi jādara, lai uzlabotu savu apsūbējušo reputāciju. Nē, nekas nav jādara un nekādi dižie kalni savā pārraugāmajā nozarē nav jāgāž. Ir tikai jādod savs akcepts efektīgas PR akcijas veikšanai. Pašu akciju īstenos jau citi – augstākas klases profesionāļi ar īstiem, nevis nopirktiem diplomiem. Cik tas maksā? Tik un tik. Labi. Lai iet.
Nākamājā dienā mēs redzam portālā pietiek.com zem pseidonīma PIETIEK (parasti zem šī pseidonīma slēpjas Baiba Rulle, jo Lato Lapsa un Agnese Margēviča savus vārdus neslēpj) rakstu Sprūdžs esot nobriedis izcīnīt Lemberga atstādināšanu. Rakstā minēts, ka neoficiālās politiķu sarunās Sprūdžs esot nācis klajā ar apņemšanos izcīnīt cīņu par tā sauktā vecā oligarha Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata. Sprūdžs esot izteicis gatavību cīnīties un ar likumdošanai atbilstošiem paša vadītās ministrijas lēmumiem panākt, lai Lembergs beidzot tiktu atstādināts no Ventspils mēra amata. Lieki jautāt, kur un kādās sarunās Sprūdžs izteicis šo apņemšanos, jo to viņam acīmredzot ieteica paša Sprūdža apmaksātie PR speciālisti. Viņiem sava naudiņa jāatstrādā un jārada Sprūdžam iespaids, ka maizīti neēd velti. Tālākais jau ir pavisam vienkāršs. PIETIEK, izskatās, pat necenšas pārbaudīt un ņem pretim jebkuru informāciju, kura kaut mazākajā mērā skar Ventspils mēru un viņam nav labvēlīga. Tā arī radās visa Sprūdža «apņemšanās cīnīties».
Tas nenozīmē, ka Sprūdžs «necīnīsies». Iespējams, ka viņš tiešām visu savu turpmāko ministra darbu pakārtos tieši šim uzdevumam, jo tam ir divi svarīgi iemesli. Pirmkārt, Zatlera partijas elektorāta raksturīga iezīme ir naids pret atsevišķām Latvijas politikas personām. Šim elektorātam «cīņa» pret Lembergu ir daudz svarīgāka par citiem dzīves kvalitāti reāli uzlabojošiem jautājumiem. Tāpēc Sprūdža «cīņa» pret Lembergu dod viņam noteiktas politiskas dividendes.
Taču būtiskāks ir otrs iemesls. Lembergam kā jebkuram ietekmīgam cilvēkam ir daudz ienaidnieku, kuri nežēlo līdzekļus, lai dabūtu savu konkurentu nost no ceļa. Šos cilvēkus maz interesē Sprūdža veikums vides sakārtošanas vai reģonālās attīstības jautājumos. Tur viņš var būt pilnīga nulle. Viņiem ir svarīgi, lai ar ministra Sprūdža rokām izdarītu to, ko viņi vēlas. Tikai tāds Sprūdžs viņus apmierina un tādu Sprūdžu viņi ir gatavi atbalstīt. Bet bez viņu atbalsta – kas ir Sprūdžs? Paputējis biznesmenis bez augstskolas diploma, bet ar lieliem parādiem. Kuri kādreiz ir jāatmaksā. Tad nu Sprūdžam jācenšas «cīnīties».