Bens Latkovskis / Viedokļi

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska spēju saglabāt amatu, neraugoties uz smago krīzi un taupības pasākumiem, biznesa žurnāls The Economist nodēvējis par īstu burvju triku.

Saeimā vakar valdīja možs un pacilāts noskaņojums. Gluži kā skolā pirmajā septembrī. Lielam deputātu skaitam tā arī bija tikpat kā pirmā skolas diena. Jācer, ka, ņemot vērā smago situāciju Latvijas ekonomikā un gaidāmos smagos darbus, šie pirmklasnieki apzinās atbildību, kas uz viņiem gulstas.

Neatkarīgi no tā, kā beigsies valdības veidošanas process, tas uzskatāmi demonstrē pašreizējās politiskās sistēmas hronisko vājumu. Esošās koalīcijas pārliecinošā uzvara vēlēšanās ļāva domāt, ka jaunas valdības veidošana būs vien tehniskas dabas jautājums. Taču nekā. Tā izrādījās viena no mokošākajām šajā gadu tūkstotī. Kas tam par iemeslu?

Runājot par Latvijas stratēģisko attīstību, bieži tiek piesaukts vīzijas trūkums. Vārdu salikums izcila mazā ekonomika vai tamlīdzīgi saukļi ir mēģinājums Kongo džungļu iemītniekam aprakstīt sniegu.

Vienotības ideologi ar budistu mūku neatlaidību mēnešiem ilgi veidoja mandalu ar Dombrovska bezgrēcīgo tēlu centrā. Jānoliec galva viņu priekšā – smuki sanāca. Precīzāk par uzņēmēja Viļa Vītola vārdiem raidījumā Kas notiek Latvijā? šo mandalu nav iespējams aprakstīt.

Vecā Saeima uz atvadām nodevusi "jauku" sveicienu latviešu tautai. Gluži kā Irvina Šova romānā, kur maiznieks pirms pašnāvības vēl iecep pīrādziņā indi kā atvadu vēstījumu pasaulei.

Var kritizēt Džordžu Sorosu un viņa mācību, taču nevajadzētu to ignorēt. Ja gribam nupat notikušās Saeimas vēlēšanas vērtēt no polittehnoloģiskā

Ķīnas reformu tēvs Dens Sjaopins reiz teica: "Ķīnai ir 5000 gadu sena vēsture, un mēs nedomājam mazākās laika kategorijās par 50 vai 100 gadiem." Ķīnas līderis ar tukšiem vārdiem nemētājās. Viņa savulaik izstrādātais Ķīnas modernizācijas plāns iezīmēja, kāda būs valsts 2049. gadā, kad tā svinēs 100 gadus kopš komunistiskā režīma nākšanas pie varas. Pagaidām viss notiek saskaņā ar šo plānu.

Vēlēšanas ir cerību tirgus, kur katrs, maksājot ar savu balsi, nopērk cerības par ideālu nākotnes attīstību. Vēlēšanas ir pagājušas, un tagad, gluži kā pārnākot mājās no veikala, varam mierīgi izvērtēt pirkumu.

Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs nebeidz uzsvērt, ka viņa vadītā partija ir galvenais sabiedrību integrējošais faktors. Viņš runā lēni, mierīgi un pagalam neagresīvi. Krievu laikos bija populāra multene par runci Leopoldu, kurš aicināja visus dzīvot draudzīgi.

Viesnīcas Elizabete ārzemju viesi vēlēšanu naktī ar izbrīnītiem skatieniem vēroja līksmojošo pūli, kas ar šampanieša glāzēm rokās drūzmējās pārpildītajā viesnīcas foajē. Šeit 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus sagaidīja politiskā apvienība Vienotība.

Viens mans labs draugs darbojas nozarē, kurā viņam bieži jābrauc uz pagastiem, jāstaigā pa mājām un jārunā ar cilvēkiem. "Fantastiski jauki cilvēki ir latvieši. Vienkārši superīgi," viņš stāsta.

Nupat publicēts SVF ekspertu Ketrionas Mērijas Pūrfīldas un Kristofa Rozenberga raksts Pielāgošanās piesaistīta valūtas kursa apstākļos: Igaunija, Latvija un Lietuva globālajā finanšu krīzē 2008.–2009. gadā. Ziņojums ieturēts mērenos toņos, norādot, ka pagaidām vēl pāragri spriest, cik veiksmīga bijusi Baltijas valstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas stratēģija. Dokuments gan ir ievērojami labvēlīgāks nekā pirms tam publicētais ļoti kritiskais SVF ekspertu Baza Bakera un Annas Marijas Guldes ziņojums, kurā kā galvenais krīzes dziļuma cēlonis tika nosaukta neelastīgā Baltijas centrālo banku monetārā politika.

Pasaules mediju telpa ir pārblīvēta ar visdažādākajiem propagandas ziepju burbuļiem. Latvija nav izņēmums. Kā šos propagandistu uzpūstos burbuļus atšķirt no patiesiem faktiem? Visvienkāršākais veids ir pieņemt, ka viss, ko apgalvo propaganda, ir svēta patiesība.

Ārvalstiskā organizācija Delna izveidojusi deputātu kandidātu reputācijas antitopu, kurā sev netīkamos politiķus sarindojusi pēc šīs nepatikas pakāpes. Jo vairāk Delnai kāds politiķis nepatīk, jo tas ierindots augstākā vietā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Latvijā varēja kļūt notikums. Taču nekļuva. Tā bija samērā formāla vizīte kā apliecinājums Berlīnes vēlmei aktivizēt savu Baltijas politiku, ko Merkeles priekšgājēji bija lielā mērā atstājuši novārtā.

Tiem, kuri cer, ka pēc 2. oktobra varētu mainīties Latvijas politiskā gaisotne, ir divas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka tas politiskais kurss, kurš valdīja mūsu valstī pēdējos 20 gadus, neatgriezeniski iziet no modes.

Premjera kandidāts no apvienības Visu Latvijai – TB/LNNK Roberts Zīle nule presei izteicās, ka krievu valoda būs otra valsts valoda, ja pie varas nokļūs Par labu Latviju un Saskaņas centrs. Diemžēl šī frāze raksturo Latvijas politiskās kultūras līmeni. Ikvienam, kurš daudzmaz orientējas politikā, ir pilnīgi skaidrs, ka ieviest otru valsts valodu Latvijā ir faktiski neiespējami. Tiklīdz Saeimā tiktu ierosināts mainīt Satversmi, lai ieviestu otru valsts valodu, un pastāvētu bažas, ka Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu to varētu arī izdarīt, tā tiktu iedarbināts Saeimas atlaišanas mehānisms ar viegli prognozējamu rezultātu. Zīle ir pieredzējis politiķis un to visu brīnišķīgi saprot. Taču norij krupi un turpina dzīt muļķi. Tāpēc, ka vajag. Jo to prasa viņa partijiskā piederība.

Latvijas politiķi norāda uz milzīgo plaisu, kas esot starp varu un sabiedrību. Un visi kā viens sola šo plaisu mazināt. Tiesa, sola sev ierastajā manierē. Proti, skandējot frāzes, ka pastāvot plaisa, tas esot slikti, plaisa jāsamazina, mēs darīsim visu, lai šo plaisu mazinātu, un tā tālāk, un tā joprojām. Tukšvārdībā Latvijas politiķus nepārspēt. Diemžēl ar darbiem viss iet pilnīgi pretējā virzienā. Lūk, piemērs.

Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo biežāk skanēs jautājums – par ko balsot? Un – vai vispār ir jāiet balsot? Sāksim ar pēdējo jautājumu, jo atbilde uz to ir šķietami vienkāršāka. Protams, ka jāiet, dzirdama atbilde no visdažādākajām pusēm. Pat vēl vairāk, tas bezmaz vai esot katra cilvēka pilsoniskais pienākums.

Visas pazīmes liecina, ka 10. Saeimas vēlēšanās galvenā politisko spēku robežšķirtne ies pa kori, kuras vienā pusē būs nacionālo un otrā svešu interešu aizstāvība. Problēma slēpjas apstāklī, ka neviens jau atklāti nesaka – mēs esam kangaru partija, kas kalpo svešzemniekiem. Nodevība vienmēr tiek maskēta ar skaistām frāzēm un apgalvojumiem, ka tā tautai būšot labāk. Tāpēc nodevējus ne vienmēr ir viegli atpazīt. Tos parasti nodod sīkumi.

Cilvēki ir noguruši no negatīvas informācijas. Viņi vēlas dzirdēt ko jauku. Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma rādītājus. Statistikas datiem ir tāda īpatnība, ka gandrīz vienmēr tos var dažādi interpretēt un rādītāju gūzmā atrast sev vēlamos.