Bens Latkovskis / Viedokļi

Simbolu nozīmi ir grūti pārvērtēt. Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera politiskā karjera sākās starp zvērudārza būriem, atvadas no iesildītā prezidenta krēsla notika Likteņdārza akmeņos, bet par savas jaunās partijas dibināšanas vietu viņš izvēlējās Sapņu fabrikas cehus. Politiskā mārketinga speciālisti nenogurstoši māca, ka vēlētājam vislabāk var pārdot sapņus, un Zatlers šo gudrību ir cieši ielāgojis. Sapnis par labāku nākotni ir galvenais vēstījums, kuru Zatlers sūta vēlētājiem. Kā jau sapnim pienākas, Zatlers pat necenšas dot tam loģisku pamatojumu.

Lai kā būtu attīstījušās tehnoloģijas, cilvēku domāšana un sabiedrības uzvedības mehānismi ir palikuši nemainīgi kopš faraonu laikiem. Panākumu pamatā ir īstajā brīdī pieslieties stiprākajam. Taču uzvaras atslēga ir noslēpta. Kā atšķirt stiprāko no vājākā? Ar ko draudzēties un kuru izlikties nemanām. Kā saprast, kurš stāv uz augšupejoša karjeras eskalatora un kurš uz lejupejoša? Jo cilvēks ieņem augstāku vietu varas hierarhijā, jo viņam smalkāka oža. Ja nevar paļauties uz ožu, tad jāseko, ko dara citi.

Sestdien savu eksistenci izbeidza Tautas partija un jaunu politisko spēku pieteica bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Dienu iepriekš svinīgo solījumu deva jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš un mazliet netradicionāli uzsāka savu pirmo darba dienu. Sestdien un svētdien notika Nacionālās apvienības sastāvdaļu – TB/LNNK un Visu Latvijai! – kongresi un abas partijas nolēma apvienoties.

Nākotne pieder tiem, kas jebkurās pārmaiņās redz iespējas labākai dzīvei. Nav šaubu, ka jaunais prezidents Andris Bērziņš ienesīs Latvijas politikā pārmaiņas un tās būs pozitīvas pārmaiņas. Kas par to liek domāt?

Pirmdienas rīts ne vienam vien sākās ar iepriecinošu ziņu – Tautas partija (TP) nolēmusi pašlikvidēties. Tā varēja spriest pēc ziņu virsrakstiem, lai gan patiesībā runa ir vienīgi par šādu Tautas partijas jaunatnes organizācijas (TPJO) ierosinājumu sestdien paredzētajā TP kongresā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers jau ir iegājis vēsturē ar divām lietām, kas viņu atšķir no abiem iepriekšējiem atjaunotās Latvijas prezidentiem. Viņš ir pirmais, kuru nepārvēlēja uz otru termiņu, un pirmais, kurš atvēra Saeimas atlaišanas procedūras Pandoras lādi.

Pēdējā laikā ar vairākiem, maigi sakot, strīdīgiem, izteikumiem izpaudies viens no redzamākajiem Valsts prezidenta Valda Zatlera ausī čukstētājiem – Roberts Ķīlis. Bliezts tiek divām ļoti sensitīvām lietām.

Latvijas pārtikas ražotāji nebrīnās, ja ārzemēs tiem laiku pa laikam jāpierāda, ka viņi nav kamieļi. Te iecienītajos biezpiena sieriņos Kārums it kā tiek atklātas bīstamas baktērijas, kā tas reiz gadījās Lietuvā, te dažādās valstīs satraukumu pēkšņi izraisa benzopirēna saturs Latvijā ražotajās šprotēs.

Šodien Valsts prezidentam Valdim Zatleram ir tikšanās ar Vienotības vadību. Visticamāk, politiskajās intrigās rūdītās Vienotības lapsas centīsies Zatleru ievilināt savos slazdos. Ja Zatlers tajos iekritīs, tad ļoti iespējams, ka pavisam drīz viņam atkal būs jāatbild uz jautājumu – kas es esmu un kur atrodos? Kāpēc?

Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.

Ar 28. maija rīkojumu nr. 2 Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nostājies uz augstākā soģa pjedestāla. Viņš ir veicis milzu uzdrīkstēšanos – norādījis, ka tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlētā Saeima ir latviešu tautas necienīga un ar kaunu padzenama.

Ar nelielu aizķeršanos Latvija tomēr jau pirmajā vēlēšanu dienā tika pie jauna Valsts prezidenta. Sagatavotos rožu pušķus vakar saņēma jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš. Līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, saņēmis maijpuķīšu pušķi, atstāja Saeimas sēžu zāli, nesagaidījis jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa īso uzrunu Saeimai, kurā viņš pateicās deputātiem par izrādīto uzticību.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanas notiktu bez esošā politiskā fona, partiju sīkām intrigām, personāliju ambīcijām un līdzīgām cilvēciskām kaislībām un balstītos tikai uz labākā kandidāta izvēli, tad visi minējumi par 2. jūnija vēlēšanu iznākumu būtu lieki. Saeimā ir grūti atrast cilvēku, kurš necildinātu Andri Bērziņu un neatzītu, ka viņš ir nesalīdzināmi pārāks par esošo prezidentu Valdi Zatleru.

Ja reiz man ir lemts aiziet, tad aizejot aizcirtīšu durvis tā, ka nodrebēs visa Latvija. Aiz manis kaut ūdensplūdi. Apmēram tāda varētu būt esošā prezidenta Valda Zatlera motivācija, ierosinot atlaist tikai pirms nepilna gada ievēlēto Saeimu.

Uz prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu ir izvirzīti divi pretendenti – esošais prezidents Valdis Zatlers un Saeimas deputāts, eksbaņķieris Andris Bērziņš. Lai ko mēs teiktu par Valsts prezidenta funkcijām un pilnvarām, tā ir valsts augstākā amatpersona. Nācijas seja. Bez ironijas – nācijas gods, prāts un sirdsapziņa. Tā tam vajadzētu būt. Vai ir?

Pēdējā laikā Latvijā parādījies jauns bubulis – Laimes lācis. Tiklīdz kāds ieminas par politiskās sistēmas maiņu un tautas vēlētu prezidentu, tā atskan augsprātīga ironija par naivo latviešu veltīgajām cerībām uz Laimes lāci, kurš atnākšot un visu mirklī sakārtošot. Tā nebūšot, tāpēc jādzīvo, kā ir, un pašiem ar visām problēmām jātiekot galā.

Latviju plosa dziļa valstiskuma krīze. Cilvēkiem zūd ticība savai valstij, un daudzi ar dusmām un naidu to pamet. Lai risinātu problēmu, tā ir jāapzina.

Pirms vērtēt potenciālos prezidenta amata tīkotājus, ir nepieciešams skaidri definēt, ko mēs vēlamies redzēt Rīgas pilī. Ir precīzi jāatbild uz jautājumu, kāds prezidents mums vajadzīgs – nācijas līderis, kurš nosaka valsts politisko darba kārtību, vai ceremoniāls lentīšu griezējs un svinīgo runu nolasītājs?

Atklājot starptautisko augstākā līmeņa vadītāju diskusiju Big Business Day, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja ierasto mantru par to, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, trekno gadu kļūdas ir izlabotas un Latvijas izaugsme nodrošināta.

Ekstātiskā uzbudinājumā rēcošs pūlis pie Baltā nama sētas Vašingtonā ir spontāna reakcija uz ziņām par terorista numur viens Osāmas bin Lādena noslepkavošanu.

«Mēs nepieļausim, ka Brisele mums diktē noteikumus. Nekad vēsturē mēs neesam pieļāvuši, ka Vīne vai Maskava mums norādītu, kas mums darāms, un tagad to neļausim darīt arī Briselei. Lai Ungārijā noteicošās būtu ungāru tautas intereses!» ar šādiem vārdiem Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans aicināja parlamentu pieņemt jauno Ungārijas konstitūciju.

Pilsoniskās savienības (PS) partijas kopsapulce sestdien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par atbalstu vienotas partijas Vienotība izveidei un uzdeva partijas valdei turpināt darbu šajā virzienā.