Streļčenoka galvenais uzdevums

KNAB priekšnieka kandidātu izvērtēšanas komisija par konkursa uzvarētāju atzinusi pašreizējo KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku.

Ja politikas kuluāros tiks izlemts, kas šis cilvēks būs gana labs KNAB vadītājs, tad, visticamāk, tiks pieņemts valdības lēmums viņu virzīt tālāk apstiprināšanai Saeimā. Koalīcijas 56 balsis ir pietiekami, lai Streļčenoks kļūtu par šīs valstij tik nozīmīgās organizācijas pilntiesīgu vadītāju.

Tehniski tā tas varētu notikt, taču, vai Streļčenoks kļūs par KNAB pilntiesīgu vadītāju, ir zināmas šaubas. Cik nopietni ir iecelt par iestādes vadītāju vidēja līmeņa ierēdni, ja organizāciju jau vada ļoti ietemīgs neformālais līderis? Rodas jautājums – uz kādu amatu tika rīkots konkurss? Vai tiešām konkursa mērķis bija atrast pilnvērīgu KNAB vadītāju? Vai arī notika konkurss par pieņemamāko KNAB vadītāju – izkārtni. Par Loskutova II vietu. Atcerēsimies kādreizējā KNAB nominālā vadītāja Alekseja Loskutova dienaskārtību. No rīta atnākt uz darbu, izlasīt rīta avīzes un prom lasīt lekcijas vairākās (Policijas akadēmija, LU, Turība un Baltijas starptautiskā akadēmija) augstskolās. Un pa starpu izpausties dažādos medijos. Reāli KNAB jau gadiem ir vadījusi un arī šobrīd vada iestādes neformālā līdere Juta Strīķe. Ja kāds patiesi gribētu meklēt jaunu KNAB vadītāju, nevis preses sekretāru, tad galvenajam jautājumam vajadzēja būt – kā domājat tikt galā ar Strīķes lielo ietekmi KNAB? Ko darīsiet, lai nostiprinātu KNAB nominālā vadītāja autoritāti iestādē?

Streļčenoks uz jautājumu, ko domājat mainīt biroja darbībā, atbild lakoniski – neko. Ja jaunieceltais vadītājs domā nemainīt neko, tad arī par šādu vadītāju rodas iespaids kā par nekādu. Un te vairs nelīdz SAB vadītāja Jāņa Kažociņa atziņa, ka Streļčenoks ir ar mugurkaulu un nevainojamu reputāciju. Klausoties šajos Kažociņa vārdos, rodas reiz jau bijušu izjūtu iespaids. Atmiņā ataust cits jauneklis – Zatlera partijas virzītais premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs. Arī viņu neuztvēra kā reālu premjera kandidātu. Partija nevarēja startēt vispār bez premjera kandidāta, tad nu kāds bija jāizvēlas. Tāds, kurš būtu gatavs pieņemt sev atvēlēto viltus premjera lomu. Šo lomu tēlot piekrita Sprūdžs. Arī tagad ir izveidojusies līdzīga situācija. Ir atrasts 32 gadus vecs jauneklis, kurš nekad neko nav īsti vadījis un kuram KNAB pēc būtības ir pirmā darbavieta pēc jau likvidētās Policijas akadēmijas beigšanas. Cepļa vārdiem runājot, direktoriņš – rīkotājiņš. Streļčenoka pirmajam, taču ne galvenajam uzdevumam jābūt šaubu kliedēšana par spēju īstenot patstāvīgu, no citiem neatkarīgu politiku.

Kādam jābūt KNAB vadītāja galvenajam uzdevumam? Jāatjauno sabiedrības uzticība šai organizācijai. Jānoņem jebkāda šaubu ēna par iestādes politisko angažētību. Var apgalvot, ka KNAB ir politiski neitrāls, taču, ja žurnālisti uzdod šo jautājumu, tad tas nozīmē, ka aizdomu ēna pār iestādi krīt. Šo aizdomu ēnu var noņemt, tikai novēršot tās cēloņus. KNAB organizācijas reputāciju lielā mērā grauj regulārās informācijas noplūdes. Gluži kā ostas krogā no piedzērušiem matrožiem. Nekavējoties jāatmasko šie KNAB reputācijas grāvēji un ar troksni no darba jāatlaiž. Iespējams, pat jāierosina kriminālprocess par ļaunprātīgu informācijas noplūdi. Šajā gadījumā neder klusa atbrīvošanās no kurmja. Sabiedrībai jādod nepārprotams signāls, ka nekāda prettiesiska informācijas noplūdināšana vairs nenotiks un KNAB darbosies, strikti ievērojot tiesiskuma, nevis «revolucionārās sirdsapziņas» principus.

Tas, ka daļa sabiedrības akceptē šos «revolucionārās sirdsapziņas» principus, vēl nenozīmē, ka iestādei, kurai jākalpo par tiesiskuma paraugu, jāiet šīs sabiedrības daļas pavadā. Kamēr KNAB materiāli tiks tirgoti politiskajā informācijas biržā un tur pirktā informācija izmantota politisko grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanā, tikmēr visas runas par tiesisku valsti paliks Centrālāzijas valstu līmenī. Streļčenokam KNAB jāvirza uz ievērojami augstāku tiesiskuma līmeni.

Jaunība un pieredzes trūkums nav nekāda nepārvarama vara, kas neļautu Streļčenokam beigu beigās izrādīties labam KNAB vadītājam. Ja Streļčenoks pildīs nevis savu ielicēju, bet gan visas sabiedrības uzdevumus. Līdzšinējā politisko ielikteņu prakse ir izrādījusies šiem ielicējiem ne pārāk veiksmīga. Iespējams, arī Streļčenoks parādīs raksturu un visām strīķēm parādīs, kur vēži ziemo. Lai izdodas!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.