Irstošais kodols
Zatlera partijas piektdienas nakts lēmums aicināt par trešo koalīcijas partneri Saskaņas centru (SC) koalīcijas veidošanu ievirza pilnīgi jaunās sliedēs. Var pat teikt, ka koalīcija jāveido no jauna. Vecais zatleriešu un Vienotības kodols sapuvis daudz ātrāk, nekā to pavisam nesen intervijā Neatkarīgajā paredzēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Vienotība pēc relatīvā zaudējuma nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās nekādus secinājumus nav izdarījusi un joprojām sevi uzskata par vienīgajiem tiesiskajiem un profesionālajiem. Citiem vārdiem – neaizstājamiem. Zatlers, novelkot sarkanās līnijas sadarbībai ar ZZS, lielā mērā palīdzēja Vienotībai inficēties ar graujošo augstprātības un iedomības bacili, kas gala rezultātā var šo partiju novest tur, kur atdusas citi uzpūtības upuri. Šajā situācijā vienīgais veids, kā likt Vienotībai apzināties savu īsto vietu, bija nolikt to fakta priekšā. Taču pat pēc piektdiens nakts šoka Vienotība izliekas, ka joprojām ir situācijas noteicēja. Rodas iespaids, ka Vienotības līderi paši ir noticējuši pasaciņai, ka Saeima tika atlaista dažu mazsvarīgu balsojumu dēļ. Viņi acīmredzami neapzinās, ka viņu vēlme uzdoties par galvenajiem «tiesiskuma» arbitriem ir pilnīgi nepamatota, un, ja viņi grib dziedāt Zatlera «tiesiskuma» korī galvenās balsis, tad ir noliekami pie vietas ar vienu vienīgu jautājumu – ar ko bijāt visus šos gadus koalīcijā?
Prognozēt, kā attīstīsies turpmākie notikumi, nav viegli. SC līderu nakts triumfiālās īsziņas saviem politiskajiem konkurentiem var izrādīties pārsteidzīgas. Pagaidām nav skaidrības par to, cik lielā mērā Zatlers kontrolē savas 22 balsis un vai Valsts prezidents būs gatavs nominēt premjeru, ja valdību veidotu tikai divas partijas ar ļoti nestabilu vairākumu. Vienotības cerības uz to, ka Zatlers varētu sākt kāpties atpakaļ, ir niecīgas, ņemot vērā paša Zatlera spītīgo raksturu un faktisko tiltu nodedzināšanu aiz sevis. Drīzāk Vienotība var būt spiesta norīt zatleriešu piespēlēto krupi un iet koalīcijā par mazāko brāli. Tieši bailes nenonākt mazā brāļa statusā nospēlēja galveno lomu «kodola» tik straujā sairšanā. Pretrunas starp abām «kodola» sastāvdaļām izrādījās lielākas, nekā sākotnēji varēja domāt. Īpaši pārrēķinājās Vienotības stratēģi, nenovērtējot, cik sprādzienbīstamu naida un atriebības lādiņu sevī nes Zatlers.
Vienotības līderi rēķinājās un izmantoja Zatlera naidu pret ZZS premjera kandidātu Aivaru Lembergu, bet kaut kā nepamanīja viņu netīksmi pašiem pret sevi. Viņi savā nevērībā iedomājās, ka Zatlers bez aizvainojuma norijis pazemojumu, kādu viņam pirmsvēlēšanu periodā Vienotība sagādāja, vazājot viņu aiz deguna vēl smalkāk nekā Ventspils mērs. Pēdējais bijušā prezidenta naidu izpelnījās, izliekoties nesadzirdam vairākkārtējos Zatlera izmisuma saucienus pēc atbalsta, bet Vienotības līderi rīkojās kā izsmalcināti spīdzinātāji. Viņi publiski solīja savas 33 deputātu balsis, bet nedarīja itin nekā, lai Zatlers iegūtu 51 deputāta atbalstu. Vienotības taktika nepārprotami liecināja par dubultu spēli, kurā kārotā vieta Rīgas pilī iedalīta nevis Zatleram, bet kādam citam. Cerēt, ka Zatlers Vienotībai piedos šo liekulīgo spēli, ir vieglprātīgi. Ja atceramies vēl senākus notikumus, tad saprotams, ka Zatleram nekādu siltu jūtu pret Vienotības līderiem nav.
Taču ne tikai Zatlera personiskā nepatika pret, kā viņš vairākkārt izteicies, Vienotības intrigantiem ir kodola sairuma cēlonis. Ne mazāk svarīga ir cīņa par dominējošo lomu nākamajā koalīcijā, kura pie labvēlīgas atpstākļu sakritības var izrādīties strādājam Latvijai ļoti sekmīgā laikā. Vienotība visas iepriekšējās nedēļas garumā lēnām un pakāpeniski spieda zatleriešus uz laukuma malām, un viņu piektdienas nakts lēmums bija vienīgā iespēja pārķert iniciatīvu. Ja Zatlers būtu piekritis iet koalīcijā ar Nacionālo apvienību, tad viņam nāktos ne tikai atvadīties no sapņa par konstucionālo vairākumu un sevi kā pirmo tautas vēlēto Latvijas prezidentu, bet arī samierināties ar jaunākā brāļa lomu valdošajā koalīcijā, kur dominētu vecie Vienotības intriganti.
Jaunais Zatlera uzstādījums Vienotībai draud ar šķelšanos vai nonākšanu opozīcijā. Viņi var sapņot, ka divu nepieredzējušu partiju valdība ātri pierādīs savu neprasmīgumu un tauta «lūgsies», lai atgriežas vecie «profesionāļi». Ja Vienotība rod mierinājumu šādos sapņos, tad viņi ir pamatoti pelnījuši politisko pensionēšanos priekšlaikus.
