Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane ir pieredzējusi banku speciāliste. Viņas CV ir labu labais. Ļoti nopietna un atbildīga sieviete. Nekad nesarunās neko lieku un nezaudēs savaldību. Izcilas profesionalitātes paraugs. Šādiem cilvēkiem maksāt algu mazāku par 3000 latu mēnesī nemaz nav iespējams. Nekavējoties atradīs darbu citur. Tad kāpēc iestāde, kuru vadīja tāda profesionāle, «nogulēja» Latvijas Krājbankas izlaupīšanu? Tieši Krūmanes darbības sākums šajā atbildīgajā amatā sakrita ar Parex bankas bēdīgo galu, un viņai jau bija sevišķi rūpīgi jāseko, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos. Diemžēl Latvijas Krājbanku iztīrīja viņas acu priekšā. Kas par lietu?
Sabiedrība domā, ka FKTK izveidošanas jēga un darbības būtība ir mūsu, ieguldītāju, interešu aizsardzība. Ja bankas ir vienā ierakumu pusē un noguldītāji otrā, tad FKTK it kā būtu jābūt noguldītāju pusē. Šī nostāja ir pašā saknē aplama. FKTK ir banku un apdrošinātāju instruments sabiedrības ietekmēšanai. Krūmanes galvenais uzdevums ir radīt sabiedrībā pārliecinošu iespaidu, ka ar banku sektoru viss ir kārtībā, proti, tas tiek rūpīgi uzraudzīts, un nekādas briesmas nedraud. Citiem vārdiem, Krūmanes uzdevums ir sabiedrībai iestāstīt, ka tā var bankām uzticēties. Banku biznesā uzticība ir vissvarīgākā, un šo uzticības gaisotni bija jārada Krūmanei. Pēc būtības viņa pildīja sabiedrisko attiecību aģentūras FKTK vadītājas pienākumus un viņas galvenā funkcija ir pārliecinoši runāt un atstāt labu iespaidu uz sabiedrību. Lai nevienam neienāktu prātā apšaubīt Latvijas finanšu sistēmas drošumu un stabilitāti. No šāda viedokļa Irēna Krūmane un viņas labā roka – biroja vadītāja Anna Dravniece bija lielisks tandēms, kas savas funkcijas pildīja izcili. Kamēr nekas nenotika.
Apdrošināšanā ir polises – vairāk sirdsmieram, nevis reālai atlīdzības saņemšanai. Tu apdrošinies, cerot, ka nekas nenotiks, jo tāpat nez vai ko dabūsi, ja atgadīsies nelaime. Līdzīgas funkcijas pildīja Krūmane. Krūmane sēž savā amatā, un tauta ir pārliecināta, ka banku sektorā viss ir kārtībā un tas tiek rūpīgi uzraudzīts. Notiek ķibele, un atklājās, ka Krūmane visu ir darījusi pareizi, tieši pēc priekšrakstiem, bet banka izzagta. Ļoti iespējams, ka Krūmane tiks izvēlēta par «grēkāzi», uz kuras novelt vainu par neuzraudzīto Latvijas Krājbanku. Bet būt par «grēkāzi» arī ir tiešs viņas amata pienākums. Ja viss kārtībā, tad viņa labi runā, skaisti izskatās un saņem pieklājīgu algu. Tiklīdz noteik nelaime, tad visas sabiedrības dusmas tiek nokanalizētas uz viņu. Nekā personīga, tikai bizness. Strādāt par zibensnovedēju.
Krūmanei nav par ko satraukties. Ja arī būs kāds sods par savu neizdarību, tad tas būs pavisam mērens, un to nevar salīdzināt ar tām nepatikšanām, kuras gaida «pārmijniekus» Latvijas Krājbankas vadībā. Viņi dabūs maksāt pēc pilnas programmas, un, visticamāk, vismaz viens no viņiem būs spiests pasēdēt kādu laiku cietumā. Krūmani tieši sodīt nevarēs, bet viņu droši vien nepārvēlēs uz nākamo termiņu. Un viņas vietā nāks nākamā Krūmane vai nākamais Uldis Cērps, bet savu krēslu turpinās sildīt ilggadējais vietnieks Jānis Brazovskis. Nav ne mazāko šaubu, ka arī nākamais FKTK vadītājs būs neapstrīdams profesionālis ar izciliem izglītības dokumentiem, lielisku CV un labām runas dotībām. Un viņš tāpat nespēs un pat nedomās, ko būtisku mainīt banku uzraudzībā. Kāpēc?
Tāpēc, ka viņš būs kauls no viņu kaula. Kas notiek banku sistēmas iekšienē, sabiedrība nezina. Par to nemēdz runāt. Tieši tāpat kā tā nezina, kas notiek specdienestos. Ja KNAB varēja paņemt no seifa naudu, īstenot kādu nekustamā īpašuma operāciju un pēc tam naudu atlikt atpakaļ, tad kāpēc kaut ko līdzīgu nevarētu darīt bankās. Pieejamās naudas summas un operāciju veikšanas vieglums (bieži vien tikai daži klikšķi uz datora klaviatūras) banku īpašniekiem, vadībai vai pat atsevišķiem vidēja ranga darbiniekiem dod daudz iespēju iesaistīties dažādos darījumos, kas sola ātru un pieklājīgu peļņu, cerot pēc veiksmīgas operācijas naudu tikpat viegli atskaitīt atpakaļ. Desmit reizes viss izdodas, bet vienpadsmitajā kaut kas nobrūk. Un ir ziepes. Šodien nauda finanšu sistēmā faktiski ir virtuāls jēdziens un ierobežot banķieru iespējas nelegāli vai puslegāli operēt ar svešu naudu nozīmē iet pret sistēmu. Krūmane, Brazovskis un viņu pēcnieki savu iespēju robežās apzinās un pret sistēmu iet pat nedomā. Jo ir labi apmaksāti profesionāļi, kuri zina, par ko saņem naudu.