Lai ko mēs teiktu par igauņu augstprātību vai lietuviešu lepnību, abas mūsu kaimiņtautas latviešus pēdējā desmitgadē apskauda galvenokārt par vienu lietu – par sasniegumiem aviācijas nozarē.
Lidosta Rīga bija un joprojām vēl ir neapstrīdams Baltijas aviācijas līderis. Lidostā Rīga gadā apkalpo vairāk pasažieru nekā visās pārējās Baltijas lidostās – Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā kopā. Ar to varējām lepoties, bet, spriežot pēc mediju ziņām, lepojāmies reti. Nedz Latvijas mūsdienu aviācijas celmlauzis Ainārs Šlesers, nedz airBaltic attīstītājs Bertolts Fliks nekad nav bijuši Latvijas mediju mīluļu topā. Gluži otrādi – par varītēm meklētas blusas viņu kažokos. Bet tiem, kas darbojas uz atļautā riska robežas, tādu nekad netrūkst.
Ryanair nesen paziņoja, ka pārtrauc regulāros lidojumus uz Romu. Var uzskatīt, ka šī ziņa ir tik nenozīmīga, ka to pat nav vērts pieminēt. Kas nu tur? Viens lidojuma maršruts vairāk vai mazāk? Taču šī ziņa var izrādīties dziļi simboliska. Tā var iezvanīt kapu zvanus vienam no nedaudzajiem mūsu valsts veiksmes stāstiem. Galu galā Roma kā galamērķis nav kāda Somijas vai Norvēģijas mazpilsēta, kurai ir tiešais savienojums ar mūsu valsts galvaspilsētu. Ja atceramies populāro teicienu – visi ceļi ved uz Romu, tad reisu atcelšana uz Romu simboliski norāda uz pretējo – ceļu pārvēršanos par strupceļiem. Protams, vienmēr var atrast tehniskus iemeslus, kāpēc atcelti tieši šie vai citi reisi. Taču tas lietas būtību nemaina. Pārfrāzējot vecu sakāmvārdu – ir laiks atklāt jaunus maršrutus un ir laiks tos vērt ciet. Tas, ka no Viļņas uz Romu Ryanair turpina regulāri lidot, liecina, ka lidostas Rīga straujais izaugsmes periods var būt beidzies.
Pirms gadiem četriem toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sapņoja, ka lidosta Rīga nākotnē varētu izvērsties par Ziemeļeiropas lielāko lidostu un gadā pārvadāt 20 miljonus un varbūt pat kādreiz 30 miljonus pasažieru. Nākamo satiksmes ministru vēriens jau bija daudz piezemētāks, un tika runāts par 8 miljoniem pasažieru gadā. Pagājušajā gadā lidosta Rīga pirmo reizi vēsturē apkalpoja vairāk nekā 5 miljonus pasažieru un oficiāli tika ierindota vidējo lidostu sarakstā. Taču šogad par izaugsmi neviens vairs neuzdrošinās runāt. Lidostas vadītājs Arnis Luhse piesardzīgi izsakās, ka labi būtu, ja izdotos saglabāt pagājušajā gadā sasniegto līmeni. Luhse tiek atzīts par augsta līmeņa profesionāli un viņš zina, ko saka.
Lidostā Rīga vairāk nekā pusi visu pasažieru apkalpo nacionālā aviokompānija airBaltic. Faktiski no šīs aviokompānijas darbības lielā mērā atkarīga lidostas Rīga nākotne. Par airBaltic vadītāju iecelts Martins Gauss. Cilvēks, kurš savā panākumu sarakstā var ierakstīt arī Ungārijas bankrotējušās nacionālās aviokompānijas Malev vadīšanu. Cerēsim, ka airBaltic nevarēs ierakstīt uz grunti nolaisto aviokompāniju sarakstā. Taču visi priekšnoteikumi tam ir. Proti, Latvijā valda tāda sabiedriskās domas atmosfēra, kura, pārfrāzējot Ibsenu, skan – tiks piedots, ja tu nedarīji, ne mūžam tad, ja mēģināji. Proti, Latvijā godā tiek celti tie, kas cenšas neko nedarīt, kas iziet ārpus priekšrakstiem. Tādi, kas nekad neatļausies neordinārus risinājumus, jo, tiklīdz kāds atļaujas kādu strīdīgāku jautājuma risinājuma pieeju, tā salido kritiķi kā maitu lijas un draudzīgi noknābā kontraversālā risinājuma autorus. airBaltic jaunais vadītājs noteikti ir labi informēts par Latvijā valdošo gaisotni. Viņš ir izteikts ierēdņa tipa menedžeris, kas nav tendēts uz riskantiem risinājumiem. Viņa galvenais personiskais mērķis – pēc iespējas ilgāk noturēties šajā labi atalgotajā amatā. Veids, kādā tas panākams, – neizdarīt neko tādu, par ko varētu nonākt mediju kritikas krustugunīs. Tas ir, būt maksimāli piesardzīgam. Aviācijas bizness ir ļoti dinamisks un skarbs. Konkurence neiedomājama. Noturēties virs ūdens šādos apstākļos var vai nu balstoties uz senām tradīcijām un lieliem finanšu resursiem, vai lielu drosmi un uzņēmību.
Taču ne jau Gausa vai Luhses personiskās īpašības var nospēlēt izšķirošo lomu lidostas Rīga nākotnes attīstībā. Daudz ko nosaka sabiedrībā virmojošā enerģētika. Diemžēl tā ir negatīva. Latvijā ir pietiekami liels cilvēku skaits, kuri priecātos, ja pīšļos sairtu viss, kam kādreiz pieskāries Šlesers. Šī negatīvā enerģētiskā fona novēršana ir galvenais mūsu uzdevums, ja gribam, lai Rīga arī turpmāk paliktu par Baltijas aviācijas centru.