Patiesības ministrijas atgriešanās

Padomju laikos iznāca žurnāls Padomju Latvijas Komunists. Žurnāls bez ilustrācijām, bez izklaidējošiem materiāliem. Tas nebija domāts plašām lasītāju masām, bet gan tiem, kuru darba specifika lika zināt, kādas ir valdošās ideoloģiskās nostādnes.

Mūsdienu Latvijā līdzīgas funkcijas, kādas savulaik pildīja žurnāls Padomju Latvijas Komunists, gribētu veikt (par laimi, pagaidām vēl nespēj) šauri specializētais portāls politika.lv, kuru finansē Sorosa fonds Latvija. Šajā portālā topošie gebelsi un suslovi atklāti runā par to, kas nodarbina viņu prātus.

Pašreizējā portāla politika.lv aktualitāte numur viens ir jaunā sabiedriskā medija izveidošana. Iespējas, kādas pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām pavērušās Latvijas ideoloģiskajiem hunveibiniem, aizrauj elpu. Vēl pavisam maza spēku piepūle, un galīgā uzvara būs rokā. Par kādu uzvaru ir runa?

Padomju sistēma sabruka, taču būtu naivi iedomāties, ka ideoloģiskā jumta vieta ilgi varētu palikt tukša. Kā teiktu senie – daba necieš tukšumu. Pirmais kāju durvīs ielika bēdīgi slavenais finanšu spekulants un savas naudas konvertētājs pasaules pārveidē pēc savas gaumes Džordžs Soross. Viņa nodibinātais Sorosa fonds Latvija ilgstoši veica sabiedrības ideoloģisko apstrādi, cenšoties zem sava ideoloģiskā jumta pabāzt visu Latviju. Vai vismaz tās politisko eliti. Pēc pēdējām vēlēšanām mērķis ir kļuvis pavisam tuvs.

Viena no sorosisma ideoloģijas aktīvākajām pravietēm Iveta Kažoka pat atzinusies, ka viņa beidzot varot naktīs gulēt mierīgi. Pirms miega pietiek vien atcerēties vēlēšanu rezultātus, domās aitiņu vietā pārskaitīt valdības sastāvu, un miedziņš tik ciešs un sapnīši saldi. Taču Kažoka acīmredzot vēl ir par naivu un nesaprotošu. Viņa vēl nesaprot, ka ienaidnieks neguļ un pūķim galvas vēl var ataugt. Augstgrādīgāki Sorosa fonds Latvija biedri naktīs vēl neguļ mierīgi. Jo cīņa ne tuvu nav galā. Vēl jaunais sabiedriskais medijs nav izveidots un tā vadošajos amatos nav salikti vajadzīgie cilvēki. Kad tas tiks izdarīts un par jaunā galvenā ideoloģiskā rupora, atvainojos, sabiedriskā medija vadītāju būs iecelts Pauls Raudseps, Sarmīte Ēlerte vai kāds cits ideoloģiski tikpat pareizi apkalts biedrs, tad gan varēs gulēt mierīgi. Taču līdz tam vēl jānonāk.

Savulaik, pēc negaidīti pārliecinošās Tautas partijas uzvaras 9. Saeimas vēlēšanās, uzvarētāji nedarīja neko, lai nostiprinātu savas pozīcijas plašsaziņas līdzekļos, pirmām kārtām sabiedriskajā televīzijā, un likumsakarīgi drīz vien piedzīvoja pilnīgu krahu. Šajā ziņā pašreizējā varas elite ir nesalīdzināmi advancētāka un darbojas roku rokā ar savu ideoloģisko jumtu – ar Sorosa fonds Latvija saistītām struktūrām. Nevienā no politiskās darbības sektoriem nenotiek tik aktīva un, galvenais, mērķtiecīga rīcība kā sabiedrisko mediju pārņemšanā. Ir pilnībā nomainīts NEPLP sastāvs, un par Saeimas atbildīgās komisijas vadītāju iebīdīts cilvēks ar visai šauru redzējumu un tāpēc viegli manipulējams. Politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja neslēpj, ka galvenais ir nevis jaunā medija organizatoriskais vai pavisam nenozīmīgais tehniskais un finansiālais nodrošinājums (šie jautājumi atrisināšoties pēc tam, kad būs pareizā vadība), bet gan medija saturs. Viņa runā par elektronisko mediju vides sakārtošanu. Ko tas nozīmē? Varbūt patiešām vide ir nolaista, nekārtīga un tā ir jāsaved kārtībā?

Ar vides sakārtošanu tiek saprasta ideoloģiski nepareizu viedokļu izskaušana. Šobrīd sabiedriskajā medijā ir pārāk liela viedokļu dažādība, un tas daudzus kaitina. Lai cik bieži mēs citētu Voltēru, realitātē cilvēkiem nepatīk no paša atšķirīgi viedokļi un tos viņi pat negrib dzirdēt. Tāpēc viedokļu unifikācijai un zināmai vārda brīvības ierobežošanai sabiedrībā nav grūti atrast dzirdīgas ausis. Protams, ja to pasniedz, runājot pilnīgi pretējo. Piemēram, atbalstot viedokļu daudzveidību. Tiem, kas atceras Ēlertes laiku Dienu, nav jāpaskaidro, par kādu viedokļu «daudzveidību» runā jaunā medija veidotāji. Savukārt tiem jauniešiem, kas Ēlertes ideoloģiskās diktatūras laikus nav piedzīvojuši, atliek palasīt Džordža Orvela brīdinošo 1984. Par Lielo Brāli un Patiesības ministriju. Un cerēt, ka no šīm Orvela aprakstītajām šausmām Latvijas sabiedrībai izdosies izvairīties.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais