Pagājušajā nedēļā policija aizturēja biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi, kurš, slēpjoties aiz cēliem vārdiem, faktiski nodarbojies ar šantāžu. Nemitīgi rakstījis sūdzības dažādām iestādēm par kaut kādiem it kā pārkāpumiem. Biedrības vārdā piegādāta informācija plašsaziņas līdzekļiem, radot negatīvu publicitāti par noteiktu būvniecības uzņēmumu.
Shēma bijusi vienkārša – izmantojot it kā sabiedrības intereses, paralizēt uzņēmuma darbību, radīt zaudējumus un pēc tam piedāvāt atrisinājumu – pārtraukt nomelnošanas kampaņu apmaiņā pret 50 000 eiro.
Jāsaka gan, ka Artūrs Priede ar īpašu oriģinalitāti neizceļas un līdzīgas metodes pasaule pazīst jau sen. Viss tā sauktais PR bizness lielā mērā balstās uz līdzīgiem principiem. Tiesa, cenšoties nepārkāpt likuma (bet bieži vien ne ētikas) robežas. Arī Latvijas politikā šī metode zeļ un plaukst. Tikai politikā pretī netiek prasīta nauda, bet gan paklausība. Metode ir pavisam vienkārša. Ir izveidotas no ārvalstīm finansiāli bagātīgi apasiņotas organizācijas, kuras visus Latvijas politiskā teātra trupas dalībniekus strikti sadala labajos un sliktajos atkarībā no paklausības un pareizrunas līmeņa. Runa ir par politiski orientētā Sorosa fonds Latvija paspārnē esošajām ārvalstiskām organizācijām Delna, Providus un to satelītiem. Jāatzīst, ka šo organizāciju ietekme uz Latvijas politiku vēsturiski ir neproporcionāli liela, jo Sorosa fonds Latvija faktiski bija pirmā ideoloģiski orientēta smadzeņu skalošanas struktūra, kura ar ievērojamiem finanšu resursiem ienāca tikpat kā tukšā vietā tad, kad par sabiedrības apziņas apstrādes tehnoloģijām šeit bija maza saprašana.
Kāpēc tā dēvēto oligarhu it kā nav Igaunijā? Turienes miljonāri ātri saprata vienkāršu patiesību. Ja gribi darboties biznesā, būt tuvu varai un no šīs tuvības gūt dividendes, tad ziedo vietējai Mozaīkai, Providus un Delnai, dziedi viņu korī un būsi cienījams uzņēmējs, kurš rūpējas par valsts attīstību un sabiedrības kopējo labklājību. Ja domā atšķirīgi, tad to runā vienīgi virtuvē, bet nekad publiski. Tiklīdz tu atļaujies paust ar ideoloģisko jumtu nesaskaņotu viedokli, tā kļūsti sliktais. Atcerēsimies bēdīgi slavenā kampēja – Andra Šķēles –publiskā tēla metamorfozes. Tad, kad viņš bija draugos ar Sorosa fonds Latvija valdes priekšsēdētāju un vienlaikus arī laikraksta Diena galveno redaktori Sarmīti Ēlerti, viņa privatizācijas shēmas tika uzskatītas par pilnīgi nevainīgām un viņš bija visu laiku labākais Ministru prezidents (Kārlis Streips). Tad, kad Šķēle visu jau bija noprivatizējis, izpārdevis un iedomājās, ka ir patstāvīgs spēlētājs, kurš var, nesaskaņojot ar jumtu, teikt un darīt, ko grib, viņš pēkšņi kļuva par blēdi, zagli, kampēju un sliktāko cilvēku valstī, kurš vainojams pie visām nelaimēm. Šķēles piemērs uzskatāmi rāda, kā mainās Sorosa fonds Latvija finansēto organizāciju attieksme pret vienu un to pašu cilvēku, ja vien viņš iedomājas kļūt nepaklausīgs.
Diemžēl līdzīgi tiek vērtētas arī citas amatpersonas. Sākot no tiesībsarga, tiesnešiem un beidzot ar Valsts prezidentu. Tas, vai mūsu tiesībsargs ir slikts vai labs, gandrīz pilnībā ir atkarīgs no viņa attieksmes pret homoseksuālisma problēmām un praidu. Ja tiesībsargs nav aktīvs praida atbalstītājs, ja viņš homoseksuālisma jautājumus neuztver kā prioritārus, tad viņš automātiski tiek pasludināts kā vājš un nederīgs. Tāds, kurš neko būtisku nedara un nodarbojas ar otršķirīgiem jautājumiem (piemēram, bērnu tiesībām). Tagad, kad balsošana Saeimā ir atklāta, viņam ir vājas cerības tikt pārvēlētam. Līdzīgi ir ar tiesnešiem. Ja gribi drošu karjeras izaugsmi, tad turi degunu pa vējam, uztver pareizo politisko konjunktūru un taisi spriedumus nevis pēc likuma un sirdsapziņas, bet gan klausoties, ko saka skaļāk kliedzošie ideoloģiskie rupori.
Atklātas balsošanas principu ieviešana Saeimā grauj pēdējās brīvdomības paliekas Latvijas politikā un veicina tālāku sabiedrības virzību uz orvelisko apziņas diktatūru. Kurš uzdrošināsies balsot pret labi diriģētu dažādu sabiedrisko organizāciju un to apkalpojošo mediju kopkori? Kļūst vēl orveliskāk, ja šim korim sāk pakļauties tiesībsargājošās iestādes. Pirms atbildīgiem balsojumiem katram deputātam var atgādināt – neesi muļķis, atceries Jaundžeikaru. Balso tā, kā tev liek, un pretī nespirinies! Skumji, ja šīs sabiedrības attīstības tendences atbalsta humanitārā inteliģence, kurai vajadzētu visskaļāk iebilst pret ideoloģisko unifikāciju. Diemžēl pasaules vēsturē tieši šī sabiedrības daļa bieži izcēlusies ar gļēvu līdzblēšanu varai. Žē, ka arī Latvijā.