Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, LTV raidījumā 100. panta preses klubs nespējot atbildēt uz jautājumu – kas tad ir vienotā informatīvā telpa, šo vārdu salikumu ir folklorizējusi.
Taču samērā precīzi savu redzējumu par to, kas īsti ir vienotā informatīvā telpa, raidījumā Jauna nedēļa deva vislatviešu līderis Raivis Dzintars. Viņa interpretācijā vienotā informatīvā telpa ir vienota valstiska ideoloģija ar noteiktu vērtību sistēmu. Kaut kas līdzīgs kristietības desmit baušļiem.
Kāpēc izvirzījies jautājums par vienotu informatīvo telpu? Tāpēc, ka Latvijā nav vienotas ideoloģiskās platformas, kuru atbalstītu absolūtais vairākums valsts iedzīvotāju. Ja vecajā Eiropā sabiedrības attieksme pret tā sauktajām demokrātiskajām vērtībām ir samērā vienota, tad Latvijā tik lielas vienprātības nav. Pareizāk sakot, arī citās valstīs ir cilvēki ar dažādiem uzskatiem, taču publiskajā telpā pārliecinoši dominē viens ideoloģiski pareizais viedoklis. Piemēram, bruņotie vīri, kas ar Allāha vārdu uz lūpām cīnās pret Bašara al Asada režīmu Sīrijā, citos apstākļos Rietumu medijos tiktu saukti par teroristiem, bet šajā gadījumā skaitās «demokrātisko» (?) vērtību aizstāvji un tiek dēvēti par miermīlīgiem civiliedzīvotājiem, kurus apspiež necilvēcīgais režīms. Pat ļoti nopietni mediji nemaz necenšas iedziļināties konflikta būtībā, jo galvenā nav patiesība, bet gan «vērtības».
Latvijā šī vērtību prioritāte izpaužas principā – tas, kas atļauts «labajiem», nav atļauts «sliktajiem». Kas atļauts Jaunupam, nav atļauts Šleseram. Kas atļauts Jaunalksnei, nav atļauts Jaundžeikaram. Šādi skatoties caur greizo ideoloģisko «vērtību» prizmu, Aivars Lembergs, kurš cīnījās pret Ventspils ostas nonākšanu Krievijas kapitāla ietekmē, izskatās «sliktais», bet latviski neprotošais un visu Krievijai pārdot alkstošais Oļegs Stepanovs – «labais». Ne visi mediji piedalās šajā viltus demokrātijas spēlē. Vienotības ideoloģiskās platformas arhitekti asi pārmet portālam pietiek.com to, ka tas ar saviem kritiskajiem materiāliem šauj pa visiem – nešķirojot uzbrukuma mērķus pareizajos un nepareizajos. Ne velti Vienotības ideoloģiskie manipulatori dara visu, lai šo portālu diskreditētu un sabiedrības acīs pārvērstu par marginālu baumu portālu. Zīmīgi, ka ne Žurnālistu asociācijas, ne Žurnālistu savienības godalgoto žurnālistu vidū nav neviens pietiek.com pārstāvis, lai gan šim portālam ir ļoti būtiska vieta Latvijas mediju sistēmā. Var pat teikt, ka pietiek.com ir sistēmiska nozīme Latvijas reālās demokrātijas nodrošināšanā, tāpat kā WikiLeaks publikācijām pasaules mērogā. Tieši ar to, ka tās nevienam nav patīkamas.
Lai nodrošinātu viena «pareizā» ideoloģiskā redzējuma neapšaubāmu dominanti, nepieciešams forsēt vienota sabiedriskā medija izveidi. Tā nepieciešamība gan tiek aizslēpta aiz dažādiem māņu iemesliem. Patiesais iemesls ir nodrošināt ideoloģisko kontroli pār sabiedriskajiem medijiem. Tie, kas šodien forsē vienota sabiedriskā medija izveidi, sapņo par ideoloģiskā plurālisma izbeigšanu. Tas nozīmēs pašreizējās LTV vadības nomaiņu, jaunas ideoloģiski pareizi apbruņotas vadības iecelšanu un striktu redakcionālo kontroli pār raidījumu saturu. Vienotības propagandisti grib atgriezties pie vienas pareizās patiesības. Izveidot vienotu informatīvo telpu. Tāpat kā Krievijā, Katarā vai Apvienotajā Karalistē. Kā citur pasaulē.