Bens Latkovskis / Viedokļi

Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, LTV raidījumā 100. panta preses klubs nespējot atbildēt uz jautājumu – kas tad ir vienotā informatīvā telpa, šo vārdu salikumu ir folklorizējusi.

Valdošā koalīcija uzsver, ka beidzot mūsu valstij ir īsts Nacionālās attīstības plāns (NAP), kuram strikti sekojot Latvija tiks izvesta saulītē. Valdībā nolemts, ka NAP vadmotīvs būšot «ekonomikas izrāviens». Var tikai piekrist un ar abām rokām atbalstīt šādu valdības lēmumu.

Latvijas politiķi nonāk arvien lielākā sabiedrisko attiecību veidotāju jeb piāristu atkarībā. Ar PR ir tāpat kā ar alkoholu vai narkotikām. Nav vajadzīgi nekādi reāli darbi vai sasniegumi, lai sajustos kā baigais kings. Iedzer mēriņu, un jūra līdz ceļiem. Tāpat politikā. Ja ir labs PR, tad nekādi darbi nav vajadzīgi.

Valodnieki var iebilst pret vārda bardaks lietošanu, bet tieši šis rusicisms visprecīzāk raksturo to, kas jau gadiem notiek KNAB. Totāla informācijas nesaturēšana, intrigas un frakcionārisms šo iestādi grauž jau gadiem.

Ir pazīstams kāds sens pastāstiņš par miljonāru, kurš māca dēlam: ja, ieejot veikalā, redzi uzvalkus par 100 un 500 dolāriem, tad nekad nepērc to par 100 dolāriem, jo tad pieradīsi pie maziem ienākumiem. Pērc dārgāko uzvalku, un tu tieksies pēc atbilstošiem ienākumiem, kurus ar darbu arī dabūsi.

Padomju laikos iznāca žurnāls Padomju Latvijas Komunists. Žurnāls bez ilustrācijām, bez izklaidējošiem materiāliem. Tas nebija domāts plašām lasītāju masām, bet gan tiem, kuru darba specifika lika zināt, kādas ir valdošās ideoloģiskās nostādnes.

Pagājušajā nedēļā policija aizturēja biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi, kurš, slēpjoties aiz cēliem vārdiem, faktiski nodarbojies ar šantāžu. Nemitīgi rakstījis sūdzības dažādām iestādēm par kaut kādiem it kā pārkāpumiem. Biedrības vārdā piegādāta informācija plašsaziņas līdzekļiem, radot negatīvu publicitāti par noteiktu būvniecības uzņēmumu.

Premjers Valdis Dombrovskis aizvadītajā nedēļā premjerēšanas ilguma ziņā ir apsteidzis Aigaru Kalvīti un nu atpaliek vairs tikai no Ivara Godmaņa. Dombrovskis un viņa apjūsmotāji mēdz uzsvērt, ka tieši viņš ir izvedis valsti no krīzes,un pats premjers vēl savas darbības laikā uzrakstījis grāmatu, kā sekmīgi pārvarējis krīzi.

Nacionālās apvienības pārstāvis Eiroparlamentā Roberts Zīle paudis sašutumu par Saeimas lēmumu atlikt uz mēnesi dzelzceļa Rail Baltic likumprojekta izskatīšanu. Zīle un citi projekta lobisti cenšas Latviju ciešāk iesaistīt Rail Baltic projektā, izmantojot visefektīgāko paņēmienu – apvainojot tā pretiniekus pārliekā mīlestībā pret Krieviju.

ASV militārā virspavēlniecība martā aizvadījusi divas nedēļas ilgas virtuālās mācības, kuru laikā tika modelēts Izraēlas uzbrukums Irānai un tālākie notikumi, ziņo laikraksts The New York Times, atsaucoties uz avotiem Pentagonā.

Sākoties krīzei, nodokļu likmes tika celtas plašā frontē. Būtiski tika palielinātas gan PVN, gan iedzīvotāju ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodokļa likmes, gan ieviests kapitāla pieauguma nodoklis, gan tādi dīvaini nodokļi kā mikrouzņēmumu, automašīnu un motociklu nodoklis un tamlīdzīgi.

Latviešu leģionāru piemiņas diena – 16. marts kopš deviņdesmito gadu nogales kļuvusi par vienu no neērtākajām dienām Latvijas politiskajā kalendārā.

Lai ko mēs teiktu par igauņu augstprātību vai lietuviešu lepnību, abas mūsu kaimiņtautas latviešus pēdējā desmitgadē apskauda galvenokārt par vienu lietu – par sasniegumiem aviācijas nozarē.

Neskaitāmas darba grupas, ministrijas un pārresoru koordinācijas centri gadu desmitiem ir izstrādājuši un pierakstījuši veselas Aleksandrijas bibliotēkas ar visdažādākajiem stratēģiskajiem, nacionālajiem un kādiem tik vēl plāniem. Noteikuši prioritātes, nosprauduši mērķus un izvirzījuši uzdevumus.

Prezidenta vēlēšanas Krievijā jau pirmajā kārtā beidzās bez pārsteigumiem – vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja līdzšinējais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins. Pirms vēlēšanām gan atskanēja mulsas runas par iespējamo otro kārtu, taču Putina iegūtie 63% jāvērtē kā negaidīti liels pārsvars.

Nupat atgriezos no ceļojuma pa Tanzāniju. Katrs šāds ceļojums ļauj paskatīties arī uz Latviju ar jaunu redzējumu.

Šonedēļ aprit 90 gadi, kopš 1922. gada 15. februārī tika pieņemta Latvijas Satversme. Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, vai nebūtu jādomā par jaunas Satversmes rakstīšanu, izteica pārliecību, ka tuvākajos gados tas arī notiks.

Tuvojoties bēdīgi slavenajam referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu, latviešu vidē iezīmējas divi galvenie veidi, kā paust savu attieksmi pret gaidāmo pasākumu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ierosinājis diskusiju par valsts pārvaldes reformu. Prezidents šo ierosinājumu izteica samērā piesardzīgi, cenšoties neizraisīt asu pretreakciju, kas jau iedīglī varētu nokaut cerības uz pozitīvu rezultātu.

ES samits Briselē noritēja tikpat kā bez pārsteigumiem. Par nelielu pārsteigumu parūpējās Čehija, kura par pievienošanos jaunajam Eiropas fiskālās disciplīnas likumam vēl lemšot savas valsts parlamentā un, iespējams, arī referendumā. Apvienotā Karaliste jau iepriekš brīdināja, ka jaunajam līgumam nepievienosies.

Ja cilvēkam ir mērķis dzīvot plašā, komfortablā mājā, braukt ar prestižu automobili un ģērbties dārgos zīmolotos tērpos, tad viņam jābūt arī plānam, kā šo iecerēto labklājības līmeni sasniegt.

2012. gada 26. februārī Rietumāfrikas valstī Senegālā notiks prezidenta vēlēšanas. Vairākumam Latvijas pilsoņu šo vēlēšanu rezultāts būs pilnīgi vienaldzīgs. Tāpēc ne jau par šīm vēlēšanām stāsts.