Bens Latkovskis / Viedokļi

Nupat TV kanālā Discovery varēja skatīt raidījumu par britu pētnieka Eda Staforda pārgājienu gar Amazones upi no tās izteces Andu kalnos Peru līdz pat ietekai Atlantijas okeānā. Ceļā vīrišķīgais pētnieks pavadīja vairāk nekā divus gadus, kājām noejot gandrīz 7000 kilometru.

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka Latvijai neesot savas filozofijas vai valsts ideoloģijas. Manuprāt, šāds apgalvojums nav patiess, jo jebkurai valstij, tāpat kā jebkuram cilvēkam, vienmēr ir kāda dzīves filozofija, pēc kuras tā (viņš) dzīvo. Cits jautājums, cik šī filozofija ir produktīva un attīstību veicinoša, jo tā var būt arī destruktīva. Tā var būt alkoholiķa filozofija, kuras galvenā ideja – tikt pie mēriņa, un visam pārējam nav nozīmes, vai Oblomova filozofija – lieciet man svētu mieru un netraucējiet dzīvot, tas ir, gulēt. Ir amerikāņu filozofija, kas visu dzīvi pārvērš nemitīgā sacensībā un ir tendēta uz rezultāta sasniegšanu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīt-Dulevska intervijā Latvijas Radio skaidro, ka viņas izteikumi tviterī neesot jāņem vērā, jo tie jau tādi nekontrolētu domu uzplaiksnījumi vien esot.

Īsi pirms ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes Rīgā uzvirmojušās kaislības ap ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumu liek mums kārtējo reizi pirmām kārtām sev pašiem noskaidrot – vai esam gatavi pieņemt kā savas tā sauktās Rietumu vērtības.

Vakar pa ceļam no Helsinkiem uz Pēterburgu īsā vizītē Rīgā ieradās ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Viņa piedalījās svinīgajā ceremonijā Remtes ielas pārdēvēšanas par Samnersa Velsa ielu. Lai gan šī iela par godu kādreizējam Klintones priekštecim, kurš atteicās atzīt Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, tika pārdēvēta jau pirms kāda laika, par godu augstajai viešņai var arī ceremoniju atkārtot. Klintone tikās arī ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kas lika mums kārtējo reizi izvērtēt savas ģeostratēģiskās intereses, kā arī ārpolitiskās un iekšpolitiskās reālijas. Ko mēs redzam?

Latvijas politikas vērotājus parasti mulsina latviešu nebeidzamā ticība Laimnesim Saulvedim baltajā zirgā. Taču ko no Latvijas politikas gaida sabiedrība? Kādu ideālo politisko ainavu zīmē politiskā plenēra mākslinieki?

Kad caurmēra latvietis redz dažādus makroekonomiku aprakstošus grafikus un diagrammas, tad viņš automātiski meklē vienkāršus teksta skaidrojumus – ko tas viss nozīmē?

Sūnu ciemam paralēlajā visumā jeb Parauniversā bija Sūnu mežs, kurā dzīvoja Zvēri – Vilks, Zaķis, Lapsa, Lācītis un citi, kas valdīja pār Sūnu ciema iemītniekiem – mazajiem cilvēciņiem – reņģēdājiem.

Grieķijas vēlēšanu rezultāti ļauj visiem – gan pašā Grieķijā, gan pasaulē – atviegloti uzelpot. Smagais Grieķijas parādu jautājuma risinājums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku, un iespējams, ka šo sastrutojušo augoni izdosies likvidēt ar tradicionālām ārstēšanas metodēm, izvairoties no ķirurģiskas iejaukšanās.

1975. gada 1. oktobrī Filipīnas galvaspilsētā Manilā notika viens no leģendārākajiem profesionālā boksa mačiem starp toreizējo pasaules čempionu Muhamedu Ali un pretendentu Džo Freizeru.

Viens no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības traucēkļiem ir sabiedrības sašķeltība, kas lielā mērā iezīmējas arī attieksmē pret dažādu vēstures notikumu interpretāciju. «Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara – vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas,» Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, tiekoties Rīgas pilī ar kara veterāniem, kas cīnījušies padomju pusē. Viņš pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā un nākamnedēļ tikties ar leģionāru pārstāvjiem.

Nupat biju kapu svētkos Latgalē. Īstos kapu svētkos ar katoļu mācītāju, krusta nešanu, svētītā ūdens slacīšanu un rituālo procesiju apkārt kapsētai. Viss kā pienākas, un samērā kupli sanākušie cilvēki bija saposušies kā svētkos. Vīri rūpīgi gludinātos uzvalkos un kaklasaitēs bija redzami biežāk nekā Dailes teātrī uz Džona Neilanda pirmizrādi.

Novērtējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Rīgā, vispirms tomēr jāatzīst, ka cilvēka spējai skaisti un plūstoši runāt ir liela nozīme. Sevišķi tad, ja šā cilvēka, šajā gadījumā prezidenta, loma ir samērā dekoratīva.

Jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka par zatleriešiem maijā balsotu vien 1,8% no aptaujātajiem. Tas ir vēl zemāks reitings nekā Tautas partijai un LPP/LC īsi pirms pazušanas no Latvijas politiskā terārija.

Ar strīdīgiem un latviešiem ne pārāk draudzīgiem izteikumiem slavenais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess oficiālā vizītē Rīgā ieradīšoties ar vilcienu. Signāls latviešiem vairāk nekā skaidrs – ātrāk pievienojieties mums, igauņiem, tik vēlamajam Rail Baltic projektam.

Policija sākusi izmeklēšanu par šokējošu gadījumu – aptuveni mēnesi pēc izrakstīšanas no slimnīcas un bezvēsts pazušanas tuvinieku meklēto vīrieti atrod šīs pašas slimnīcas teritorijā mirušu. Izrādās, viņš izrakstīts tās pašas dienas vakarā, kad ātrā palīdzība viņu uz slimnīcu atvedusi pēc kritiena.

Atzīšos, ka Eirovīzijas finālu līdz galam nenoskatījos. Tāpēc šoreiz raksts būs nevis par Lorīnu, kuru Eiropas TV skatītāji šogad izvēlējuši par kontinenta vērienīgākā dziesmu konkursa uzvarētāju, bet gan par krietni prozaiskāku un latviešu tautai neprasītu izvēli.

Lielais Pasažieru vilciena iepirkuma projekts draud izgāzties. Pēc vairāku gadu ieilgušām peripetijām tas, iespējams, beigsies tāpat kā visi citi lielie industriālie investīciju projekti – ar neko.

Skandālu plosītā Pasažieru vilciena valdē notikusi pilnīga personāliju nomaiņa. Par jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs.

Šodien Saeima sāks izskatīt likumprojektu Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb pievienošanos ES fiskālās stabilitātes paktam, kas paredz stingrus valstu budžeta veidošanas ierobežojumus.

Valdība ir noskaņojusies samazināt nodokļus. Nodokļu samazinājumu, tāpat kā cenu un tarifu samazinājumu vai algu palielinājumu, sabiedrība vienmēr uztver ar prieku. Taču no valdības puses ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei – kāpēc tas tiek darīts?

«Atcerieties šo dienu, jo tā dod cerību ne tikai Francijai, bet arī daudzām citām Eiropas tautām,» pēcvēlēšanu naktī sacīja Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands, uzrunājot savus atbalstītājus Bastīlijas laukumā Parīzē. Tātad viņš dod cerību arī Latvijai. Par kādu cerību runā Olands?