Vasaras brīvlaikā daudzi skolēni un studenti cenšas nopelnīt sev papildu kabatas naudu. Arī mana studējošā meita nolēma pastrādāt. Vienkāršu darbu par minimālo algu.
Saņemot algas lapiņu un redzot lielos nodokļu atvilkumus, viņu pārņēma dusmas: Jau tā aldziņa nepieklājīgi maza, un vēl no tās atvelk tik nenormāli daudz! Protams, nodokļi nevienam nav patīkami. Ne tiem, kam algas mazas, ne arī tiem, kam algas krietni lielākas. Taču visā pasaulē, kur sabiedrība gadu desmitiem un pat simtiem slīpējusi nodokļu sistēmu, ir izveidojusies zināma tradīcija. Un tā visur ir vienāda: no mazākām algām atvelk mazāk, bet no lielākām vairāk. Bet no pavisam mazām neatvelk nemaz vai atvelk tīri simboliski.
Latvija no šīs tendences krīt ārā visās līnijās. Šoreiz nepieskaršos nodokļu progresivitātei, jo tā ir atsevišķa raksta vērta problēma. Taču arī citi ar nodokļiem saistīti jautājumi rada neizpratni par Latvijas nodokļu politiku. It īpaši laikā, kad gribam it kā apturēt emigrāciju un atdabūt dzimtenē svešumā aizklīdušos. Ne jau lielo algu īpašnieki un tie, kas uz šādām algām varētu pretendēt, veido aizbraucēju pamatmasu. Pārsvarā biezāka maizes rieciena meklējumos dodas tie, kuriem Latvijā nekas daudz vairāk par minimālo algu nespīd. Arī svešumā viņi rēķinās ar mazkvalificētu darbu piedāvājumiem, taču par jau cilvēka cienīgu samaksu.
Latvijā minimālā alga šogad netika palielināta. Tas tika pamatots ar to, ka «minimālās mēneša darba algas palielināšana veicinātu pieprasījuma pieaugumu un līdz ar to arī spiedienu uz cenu kāpumu. Latvijas mērķis ir no 2014. gada ieviest eiro, [..] ļoti būtiski, lai jau 2012. gadā inflācija tiktu ierobežota». Arī 2013. gadā minimālo algu nav paredzēts paaugstināt. Jo jāievieš eiro un «nedrīkst radīt spiedienu uz cenu kāpumu». Saucot lietas īstajos vārdos, valdības mērķis ir noturēt latviešu tautu pēc iespējas trūcīgākos apstākļos, jo tas neradīs «spiedienu uz inflāciju» un tādējādi netraucēs mūsu uzkāpšanu uz eirozonas Titānika klāja. Valdības loģika ir pavisam vienkārša. Jo trūcīgāka latviešu tauta, jo lielākas izredzes, ka Latviju pieņems Vienotības sapņu klubā.
Rodas iespaids, ka daudziem, it īpaši tur augšā, kur pieņem lēmumus, nez kāpēc šķiet, ka minimālā alga ir tāda kā abstrakcija, kuru reāli neviens nesaņem. Tā ir tikai tāda fiktīva summa, kuru atsevišķi uzņēmēji maksā oficiāli, bet īsto algu samaksā aploksnē. Tā jādara, jo citādi nevarot konkurēt. Ja minimālo algu paceltu, tas būtu liels slogs uz šo uzņēmēju pleciem un valsts konkurētspēja mazinātos. Tāds ir otrs oficiālais iemesls, kāpēc minimālā alga tiek iesaldēta. Tomēr minimālo algu saņem pietiekami daudz cilvēku. Vietā, kur mana meita strādāja pa vasaru, daudzas sievietes ar ģimenēm un bērniem par šādu samaksu strādā visu gadu, un nekādu papildu ienākumu viņām nav. Līdz ar to minimālās algas palielināšana nav tikai kaut kāda grāmatvediska padarīšana. Tā būtu reāla dzīves līmeņa paaugstināšana vismazāk apmaksāto darbinieku kategorijai.
Minimālā alga netiekot palielināta, jo tas varot apgrūtināt eiro ieviešanu un mazināt konkurētspēju. Pieņemsim, ka tā. Tad var iet citu mazo algu saņēmēju labklājības paaugstināšanas ceļu. Var paaugstināt ar nodokļiem neapliekamā minimuma slieksni. Ir pilnīgi nejēdzīgi, ja minimālo algu, kas ir gandrīz vai vienāda ar oficiālo valstī aprēķināto iztikas minimumu, vēl apliek ar nodokļiem. Turklāt nevis simboliskiem, bet tādiem, kas no jau tā niecīgā mazumiņa liek nodokļos atdot gandrīz piedesmit latu. Vismaz šo slogu varēja būtiski mazināt, nevis par dažiem latiem, kā to iecerējusi valdība. Taču uz šādiem priekšlikumiem tiek atbildēts ar ierasto – nav naudas. Vai tiešām? Atbilde skan – nē.
No 1. jūlija samazinot pievienotās vērtības nodokli par vienu procentpunktu līdz 21%, tirgotājiem tika uzdāvināti 50 miljoni latu, intervijā Deloviji vesti norāda Rīgas Tehniskās universitātes profesors, nodokļu konsultants Kārlis Ketners. «Tas bija bezjēdzīgi,» uzskata Ketners. «Varbūt šos 50 miljonus latu vajadzēja pārdalīt neapliekamā minimuma palielināšanā?» prāto Ketners. «Tas, ko redzējām, bija pilnīgi neloģiska 50 miljonu latu iztērēšana.» Atliek vien pilnībā pievienoties profesora redzējumam.